Skip to content

Andris G

Ierakstu izlase #14

Inta publicējusi sarunu ar astrologu Ediju Spāri. Sarunas tēma – kā cilvēkam ērtāk dzīvot mūsdienās, ņemot vērā viņa dzimumu.

Esmu skeptiski noskaņots pret astroloģiju līdzīgi kā pret reliģiju. Frāzes “Bībelē teikts” vai “Ūdensvīra laikmets” man personīgi nav argumenti, uz kuriem varu pamatot viedokli. Intervija interesanta ar to, ka, ja aizvietotu astroloģijā balstītās frāzes ar psiholoģijā vai socioloģijā balstītām, tā būtu ļoti pārliecinoša (vismaz man).

http://sirdscels.blogspot.com/2016/05/viriesu-un-sieviesu-lomas-nakotne.html

 

Ervīns no Laikmeta zīmēm aicina parakstīties par laulības un ģimenes definīciju, vairāk informācijas šeit.

Manuprāt, jēdzieni “ģimene” un “laulība” jārezervē heteroseksuālām attiecībām. Ja homoseksuāli vai vēl nez kā citādāk mīloši cilvēki vēlas dibināt attiecības vai panākt tām kādu tiesisku regulējumu, lai viņi to dara, bet nevajag to dēvēt par laulību un ģimeni. Lai viņi izdomā savu terminus.

Kāda jēga parakstīties? Lai šo terminu definīcijas piespiestu lietot visā Eiropas savienībā un nenotiktu “lienoša” jēdzienu definīciju maiņa.

http://www.laikmetazimes.lv/2016/05/23/21626/

 

Kafkas “Process” man vienmēr licies pārāk absurds, bet Latvijā, izrādās, to var piedzīvot uz savas ādas. Pie cilvēka ciemos atbrauc kādi sveši cilvēki, apgalvo, ka esot no sociālā dienesta un gribot parunāt par dēlu. Nekādus dokumentus šie indivīdi neuzrāda. Stāsta galvenais varonis ar šiem anonīmajiem svešiniekiem nerunā, bet sazinās ar socdienestu, lai noskaidrotu, vai tie nav kādi krāpnieki. Tā vārds pa vārdam, vēstule pa vēstulei līdz socdienests piedraud par nesadarbošanos atņemt bērnu ar bāriņtiesas palīdzību. Lietas būtību socdienests neklātienē neatklāj (dokumentu kopijas nevar izgatavot un tas vispār ir maksas pakalpojums, dokumentus ar personu datus saturošu informāciju pa pastu nedrīkst sūtīt, ierodoties vizītē, sociālie darbinieki esot uzrādījuši dienesta apliecības iesaistīto sociālos darbinieku amatu apraksti, kompetence un vārdi ir noslēpums, jo uz tiem attiecoties personas datu aizsardzība, uz visiem jautājumiem esot atbildēts, u.c.). Par ko vispār socdienests uzcepies, sanāk saprast tikai pēc ilgiem, neatlaidīgiem pūliņiem.

http://pietiek.com/raksti/viena_tante_teica_jeb_ka_latvija_darbojas_socialais_dienests_un_barintiesa

 

Vai jūs zinājāt, ka ir tāds ērču lasīšanas un karūsu makšķerēšanas čempionāts? Laine no Mammas rokām piedāvā aplūkot, kā tas reāli izskatās.

http://mammasrokas.blogspot.com/2016/05/kukaini-un-zivis.html

 

Santa aizbraukusi ar velosipēdu uz Aumeistariem (balticmaps apgalvo, ka esot Aumeisteri) un visu ko interesantu sabildējusi pa ceļam.

https://santapaegle.wordpress.com/minot_pedalus/sen-nebija-buts-aumeistaros/

 

Jānis Bergs apraksta tādu kā savādu krāpšanas mēģinājumu ASV, kuru man pāris teikumos nav vērts pat mēģināt aprakstīt. Nav diez ko gari, lasiet paši.

https://bergsblogo.com/2016/05/23/par-havaju-salam-psihologiem-un-trakajiem/

 

Agris Fakingsons pakāpeniski plāno publicēt savu grāmatu Slimas vasaras epizodes. Par to Fakingsona blogā lasāma ne sevišķi glaimojoša recenzija. Pats neņemos spriest par grāmatu, kurai esmu izlasījis tikai pirmo nodaļu.

https://fakingsonsraksta.wordpress.com/2016/05/23/epizode-1/

60-o gadu paliekas Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā

Rīgas centrālā dzelzceļa stacija man kopš bērnības šķitusi mazliet noslēpumaina, pievilcīga vieta. Man ir iespaids, ka stacija nav celta pēc “viengabalaina” plāna, bet gan ar katru pārbūvi piemērojoties esošajai situācijai. Tāpēc tur gan bija, gan joprojām ir manāms dīvains stilu sajaukums. Kopš stacija tika pārbūvēta par Origo, daļa šarma zuda. Bet dažas detaļas saglabājās, piemēram,Read More »60-o gadu paliekas Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā

Piezīmes no Skotijas

Par Skotijā aizvadīto nedēļu tāds “klasisks” ceļojumu apraksts nesanāk, jo būtībā tā bija ciemošanās nevis ceļojums. Bet dažas piezīmes ir, bildes arī un padalīšos ar tām publiski.

Skotu ēkas pārsvarā ieturētas līdzīgā stilā un izskatās pelēcīgas. To celtniecībai mēdz izmantot prāvus akmeņus. Lielākās pilsētās kā Glāzgova vai Aberdīna vērojama lielāka dažādība arhitektūrā. Tik un tā Rīga šķiet daudz kontrastējošāka ar savām koka ēkām, jūgendstilu un moderniem klučiem.

[caption id="attachment_5822" align="aligncenter" width="1200"]Man liekas ļoti pelēki, bet kāds tur droši vien pamanīs vismaz 50 nokrāsas. Visādu nokrāsu pelēkums[/caption]

Glāzgovā var redzēt, ka daudzām ēkām pirmais stāvs atrodas tādā kā pagrabā. Tas atsauca atmiņā skolā mācīto, ka pirmo stāvu angliski saucot ground floor, otrais stāvs esot first floor un tā tālāk. Tikai tagad sapratu kādēļ mums tā toreiz teica. …

Sociālā tautība

Ērtības labad līdzīgi kā ar dzimumu un sociālo dzimumu būtu jānodala arī tautība un sociālā tautība. Citādi ir grūtības nosaukt tautību tādiem indivīdiem, kuri mainījuši savu apzināto tautisko piederību.

Piemēram, Pēteris Skudra, kurš pats sevi par latvieti nemaz neuzskata. Vai viņš ir latvietis? It kā jā, jo laikam jau latviešu vecākiem piedzimis, Latvijā audzis utt. Bet kā latvietis var būt cilvēks, kurš sevi uzskata par krievu? Un ne jau viņš vienīgais tāds, kurš “integrējies” citā kultūrā.

Latvijas pase jau sen vairs nenozīmē, ka tās īpašnieks ir latvietis. Tāpat kā amerikāņu vai vācu pases neko nepasaka par tās īpašnieka etnisko piederību. Tie laiki ir pagājuši. Bet etniskās piederības kritērijs savu aktualitāti nezaudēs vēl ilgi – patīk tas kādam vai nē.

Sociālās tautības jēdziens konceptuāli ir vienkāršs, efektīvs risinājums. Tātad Pēteris Skudra: tautība – latvietis, sociālā tautība – krievs.

Tālāk šo ideju varētu dažādi attīstīt. Vispirms varētu atrast veiksmīgāku jēdziena apzīmējumu. Tad noteikt kritērijus, kā cilvēks var reģistrēt savu sociālo tautību un cik bieži to drīkst mainīt. Visbeidzot piešķirt katram Latvijas iedzīvotājam savu sociālo tautību. Vēlāk to pašu varētu reģistrēt arī ieceļotājiem, kas nudien nebūtu briesmīgāks pārkāpums kā ievadīt sistēmās visus indivīda pases datus, tam iekāpjot lidmašīnā.

Kam tas viss vajadzīgs? Kaut vai tikai tiem, kuri mēdz lietot jēdzienus “latvieši”, “krievi” utml. Tādējādi tiktu precizēta indivīdu kopu, par kuru tiek runāts.

Tā arī būtu pienācīga atbilde uz aicinājumu iedzīvināt dženderismu Latvijā.

Pilna Māras istabiņa JRT

Ir izrādes, par kurām uzrakstīt šķiet ļoti grūti, gandrīz neiespējami. Pilna Māras istabiņa kā reiz tāda ir.

Izrāde stāsta, kas notiek, kad saņemts burvju galdauts, septiņjūdžu zābaki un cepure, kas dara neredzamu. Ja ir liela vēlme uzzināt saturu detalizētāk, var palasīt kādu no JRT lapā esošajām divām recenzijām, kurās ierasti izstāsta praktiski visu izrādi. Man personīgi gan pret Verhoustinskas, gan Tīšheizeres recenziju ir šis tas krietni iebilstams, bet, lai nemaitekļotu, tālāk neizvērsīšos.

Lugas valoda ir viegli dzejiska, bet uz skatuves notiekošais tomēr atstāj pavisam dabisku iespaidu. Lugas darbības laiks nav konkretizēts, bet tas ir laiks, kurā latviešu dievturība un tās rituāli ir dzīvi. Galvenie varoņi ir nevis pārspīlēti tipāži, bet reāli cilvēki. Viņi nešaubās par savu dievturību, viņi tajā dzīvo. Izrādē ir prasmīgi realizēta smalka robeža. Ja no skatuves rādīs dievturību kā pareizu latviešu reliģiju, liela daļa skatītāju “aizvērsies”. Tas nenotiek. Dievturība ir, bez tās luga nav iedomājama, bet tā netiek pasniegta formā “tā ir pareizi, tā jābūt”. Galvenie varoņi tai tic, bet skatītājam ir dota iespēja galvenos varoņus saprast, pašam paliekot malā. Cik nu tas vispār ir iespējams…

Kā parakstīties par referendumu saglabāšanu Latvijā

Ir pienākusi reize, kad ikviens no mums var pielikt roku, lai apturētu “gudro galvu” nodomu padarīt referendumus Latvijā par faktiski neiespējamiem. Tas prasīs tikai 2-3 minūtes.

Praktiski ir apturēts Satversmes 2. pants „Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”. Šogad vēl var paspēt atgriezties pie 1922. gada Satversmes Sapulces noteiktās kārtības, tautas nobalsošanas ierosināšanai. Nākamajā gadā tas vairāk nebūs iespējams.

Aicinām atgriezties pie 1922.gada Satversmes Sapulces noteiktās kārtības. Formulējums -2012.gada 8.novembrī pieņemtā likuma ”Grozījumi likumā ”Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” atcelšana. Šis likums, stājoties spēkā 2015. gada 1. janvārī, noteiks nepārvaramu ierobežojumu tautas tiesībām – prasību jauna likumprojekta iniciatoriem pašiem savākt aptuveni 150 tūkstošus parakstu līdzšinējo 30 tūkstošu parakstu vietā. (http://atvertaparvaldiba.info/iniciativa-parakstu-vaksana-tautas-nobalsosanai)

Ko darīt?

  1. Uzklikšķināt uz saites www.latvija.lv/pv
  2. Sekot latvija.lv sniegtajām instrukcijām.
  3. Padot šo informāciju tālāk.

Šo darbiņu nedrīkst atlikt “uz nākošo reizi” vai cerēt, ka visu izdarīs citi. Vēlāk būs jāsavāc jau 150’000 parakstu un tas ir praktiski neiespējami.

Ierakstu izlase #13

Siltais laiks dara savu un cilvēki jaunus ierakstus veido aizvien mazāk. Nedēļas laikā nekāda lielā izlase nesanāk. Tāpēc turpmāk vienkārši padalīšos ar saviem saišu uzkrājumiem, kad būs savākušies kādi 7 – 10 ieraksti.

 

Ervīns stāsta par Pestīšanas armijas dibinātājiem – aizrautīgiem sludināšanas entuziastiem, kuri rūpējušies arī par cilvēku visnepieciešamāko vajadzību apmierināšanu.

http://www.laikmetazimes.lv/2016/05/09/dieva-armijas-generali-viljams-un-ketrina-buti/

 

Karijam sakrājušies trīs ieraksti. Karīna par ceļojumā pieļautajām kļūdām un to, kāpēc ir labi būt ceļojošam latvietim. Savukārt Harijs turpina iepazīstināt ar Mjanmu.

http://www.karijs.lv/pec-kara-visi-generali-kludas-kuras-mes-pielavam/

http://www.karijs.lv/kapec-ir-labi-celojosam-latvietim/

http://www.karijs.lv/fotoatskaite-gribi-redzet-ka-mjanma-izskatisies-kad-sabojas-turisti/

 

Ilze raksta, kā iespējams palikt svešā pilsētā bez maksas, par to pieskatot kāda cilvēka māju (aplejot puķes utml.), kamēr viņš ir atvaļinājumā.

http://www.kraukle.com/2016/05/bezmaksas-dzivoshana-barselona-njujorka.html

 

Ikars dalās ar savām Talsu bildēm un ir pievienojis nelielu pilsētas aprakstu.

http://www.photoriga.com/2016/05/talsi.html

 

Savukārt Ritvars parāda, kā setpiņgadniekam jātiek malkas šķūnī.

https://ritvars.wordpress.com/2016/05/02/septingadnieks-un-malkas-skunis/

Caursprauktuve Daugavpils ielā

Daugavpils iela

Pāris reizes biju gājis gar sliedēm šajā vietā, kad žoga vēl nebija. Bija nepatīkami, jo aiz stūra nevarēja redzēt, vai netuvojas vilciens. Ja nāca, tad pēkšņi bija jāattopas spraugā, kur kādu metriņu uz vieniem sāniem – ēkas siena, tikpat uz otriem sāniem – braucošs vilciena sastāvs.

Daudzus gadus nebija nekādas vajadzības tur iet, bet, kad sanāca, žoga dēļ nebiju pārliecināts, vai maz kur tikšu. Ja nē, tad sanāktu ~650 metrīgs līkumiņš. Nolēmu riskēt.

Ir tur iespējams tikt cauri, pat īpaši neberzējoties gar sienu vai žogu. Uz sāniem gan jāpagriežas un resnākiem cilvēkiem arī tas var nelīdzēt.

Būtībā jau – kurš gan tur Žaņa Lipkes ielā vispār sper kāju, īpaši sliežu galā? Varbūt vienīgi tantēm, no Kalupes ielas uz Ivana kapiem ejot, sanāk mest līkumu. Jo Žaņa Lipkes ielā (jādomā, kādreizējā Ģertrūdes iela pirms sliežu izbūves) ir vien pāris privātmājas, pāris noliktavas un pilnīgs strupceļš. Google maps vēl spīd mīlīga saulīte un izskatās pat mazliet jauki, bet, satumst, tad neko romantiski tur vis nav.

Starp citu, blakus esošo ūdenstorni Jēkabpils ielā 35 “Latvijas Dzelzceļš” nesen esot mēģinājis pārdot.

Jēkabpils iela 35

Jēkabpils iela 35

Izsoles sākumcena bijusi nieka 2150 lati. Varbūt kāds to arī nopircis.

1937. gada Eiropas basketbola meistarsacīkšu halle

1937. gada Eiropas basketbola meistarsacīkstes (čempionāts) notika Rīgā. Arēnai, kurā tas noticis, droši vien vajadzētu būt ja ne slavenai, tad vispārzināmai. Tā tomēr nav.

J. Lejnieks grāmatā “Rīga, kuras nav”, raksta šādi:

Brasas apkārtnes prestižu vēlreiz uz brīdi pacēla 1938. gadā uzbūvētais sporta nams, kurā notika Eiropas basketbola meistarsacīkstes. Tiesa gan, tā arhitektoniskās kvalitātes nebija izcilas, jo projektēšana un celtniecība norisa lielā steigā. Otrā pasaules kara laikā vērmahts to pielāgoja savām vajadzībām, un pēckara gados ēku pilnībā pārņēma krievu okupācijas karaspēks. Mēģinājumi atgūt sporta celtni civilajām vajadzībām bija veltīgi. Bijušajā sporta namā iekārtoja rūpnīcu, to ietvēra citas rūpnieciskas celtnes, un kvartāls zaudēja savu publisko raksturu, kāds tam bija bijis pēdējos gados. Neveiksmīga bija pati vietas izvēle – samērā ievērojama sporta celtne atradās bīstami tuvu rūpniecības zonai. Šādā situācijā utilitāriem argumentiem bija viegli ņemt virsroku pār pilsētbūvniecības estētikas apsvērumiem. Ja basketbola halle atrastos pilsētas centrā, tā nevarētu kļūt par tanku remonta rūpnīcas sastāvdaļu.

No Lejnieka rakstītā gan izriet, ka 1938. gadā uzcēla ēku, kurā norisinājās 1937. gada sacīkstes. Jādomā, kļūdījies Lejnieks nevis FIBA. Bet vai jūs ziniet, kur Brasas apkārtnē atrodas sporta halle? Es nē. Žēl, ka grāmatas autors nav uzskatījis par lietderīgu norādīt precīzu ēkas atrašanās vietu.

Klijānu ielā atrodas netipiska noliktava. Pieļāvu domu, ka tā arī ir vecā basketbola halle, bet gribēju savu versiju pārbaudīt rūpīgāk.

Klijānu iela 2

Klijānu iela 2
…

Ierakstu izlase #12

Šoreiz sanāk kopsavilkums par trim nedēļām. Ātrāk nepaspēju, nedēļu nebiju Latvijā. Kad atgriezos, RSS listē bija sakrājušies ap 210 neizlasītiem ierakstiem. Dažus vakarus bija ko palasīt un pie reizes patīrīju lasāmo avotu sarakstu. Esmu arī domājis par sava lasāmā saraksta publiskošanu. Tehniski būtu pat iespējams hronoloģiskā secībā rādīt visus ierakstus no kopējā blogu saraksta. BetRead More »Ierakstu izlase #12