Masu mediji ar sevis izplatīto informāciju sabiedrībai ir iedvesuši, ka patlaban ir krīze. Īsi rezumējot visas ziņas par katru nedēļu, kopējā aina ir nemainīga. Viss ir ļoti slikti un tūlīt būs vēl sliktāk.
Vainīgie tiek meklēti nemitīgi. Ministru prezidents, Tautas partija, ministrs A, ministrs B, ministrs C, ierēdņi, Latvijas banka, emigranti utt.
Regulāri parādās dažādas aptaujas (kuru ietvaros ne man, ne maniem draugiem vēl nekad neviens neko nav jautājis), kuras liecina, ka sabiedrības vairākums balsos par tiem pašiem ļaunajiem spēkiem, kuriem līdz šim.
Tātad visi ir stulbeņi (izņemot vienu, protams). Skaidrs, ka tā vairs nevar turpināties! Vajag kaut ko darīt!
Iespējamie varianti:
– dibināt jaunu partiju
– izvirzīt līderi vai vadoni
– sākt karu ar Zviedriju un padoties
– vardarbīgi gāzt valsts iekārtu
– devalvēt latu
– utt.
Masu mediji regulāri ataino un aizstāv visus variantus. Jebkam par politiku un jaunām partijām, īpaši, ja to vidū ir populāri cilvēki, kuri varētu pretendēt uz līderu lomām, ir milzīga publicitāte. Arī 13.janvāra nemieri, tāpat kā visi pārējie protesti, Pana Klekša domu biedru miermīlīgo stāvēšanu pie Saeimas ieskaitot, tiek plaši atspoguļoti. Tātad – tiek iedvesta doma, ka varianti ir reāli.
Turpinājums? Ziniet, negribas pat domāt. No vienas puses ir labi, ka masu mediji kaut mazdrusciņ saliedē cilvēkus pret kaut ko. Bet no otras… Tajos pašos studentu protestos vīdēja saukļi – atlaist Saeimu, atkāpties ministru kabinetam utml. Kāpēc tā?
Variants A: studenti noskaidrojuši reālo situāciju, bijuši runāt ar izglītības ministriju, atbildīgo ministri, ministru prezidentu un visbeidzot deputātiem līdz sapratuši, ka viņi visi ir tik bezcerīgi gadījumi, ka līdzēs vienīgi viņu atkāpšanās.
Variants B: studenti publicitātes un efekta vairošanas nolūkiem aizņēmušies saukļus no iepriekš pa televizoru redzētajiem pasākumiem.
Kurš variants liekas ticamāks? Un kurš saprātīgāks?
Sauciet mani par naivu, bet esmu pārliecināts, ka, neskatoties uz milzīgo negatīvisma kampaņu, notiek arī ne mazums pozitīvu lietu. Veidojas domu biedru grupas, tirdziņi, organizētas protestu akcijas utml. Tikai par tām masu mēdijos uzzināt nav iespējams, ja vien nemeklē īpaši.
Tavs domu gājiens ir visnotaļ pareizajā virzienā.
Patika man doma par to karu ar Zviedriju. Neliels sarkasms nekaitē. 🙂
Man ar tās aptaujas vienmēr likušās tādas aizdomīgas un, šeku reku, tieši šodien man piezvana viena aptauja un riktīgi ‘izaptaujā’ par partijām, deputātiem, nākotnes plāniem, finansiālo stāvokli.. Tas bija tā ļoti negaidīti 🙂
Man arī ir gadījies, ka zvana pa telefonu, tikai ne par politiskiem jautājumiem. Tad es parasti saniknojos un jautāju, kas ir zvanītājs, kādu organizāciju pārstāv un kur dabūjis manu telefona numuru.