Skip to content

Veģetārisms

Es neēdu gaļu jau gandrīz četrus gadus. Ikdienā savam veģetārismam galīgi nepievēršu uzmanību. Parasti par to sanāk domāt, ja gadās kopīga ēdienreize ar gaļēdājiem. Vai arī, ja jādodas ēst neierastā vietā. Veģetāriem ēdieniem parasti ir niecīga izvēle.

Gandrīz katrs, kurš uzzina, ka neēdu gaļu, pajautā, kādēļ tā. Ar laiku man šis jautājums ir šausmīgi apnicis, bet kaut kas jau vienmēr jāatbild. Ne vienmēr tas ir vienkārši, jo viens otrs grib tikai pastrīdēties un negrib klausīties. Reizēm rodas iespaids, ka pēc sarunu biedra domām veģetārieši ir kaut kas līdzīgs nacistiem vai sektantiem.

Es sevi uztveru kā dzīvu būtni. Kā cilvēku es sevi uztveru mazāk, jo mani īpaši neinteresē klasificēt savu fizisko ķermeni. Galvenais, ka esmu dzīvs, elpoju, kustos, jūtu. Šajā ziņā es ne ar ko neatšķiros no citām dzīvām būtnēm jeb tiem, kurus ierasts dēvēt par dzīvniekiem. Es viņus uztveru kā sev līdzīgus. Man personīgi netraucē, ka viņi ar mani nerunā latviski. Tas, ko dzīvnieki grib vai jūt, bieži ir ieraugāms tāpat, ja tikai to grib redzēt.

Es negribu, lai mani nogalina. Loģiski es pieņemu, ka arī man līdzīgie – dzīvnieki nevēlas, lai viņus nogalina. Jebkura cūka no naža bēgs, ja vien to spēs izdarīt. Pīles laižas no medniekiem. Un arī muša, ja redzēs, ka gribi viņu nosist, lidos projām. Tātad nogalinot dzīvniekus, cilvēks, maigi izsakoties, nerēķinās ar viņu interesēm.

  • Ja nogalina dzīvnieku, kuru sauc par cilvēku, vainīgo tiesās par slepkavību. To soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
  • Ja nogalina dzīvnieku, kuru nesauc par cilvēku, vainīgais var tikt sodīts par nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Latvijā maksimālais sods par to ir 4 gadi cietumsoda vai naudassods līdz 80 minimālajām mēnešalgām ar vai bez mantas konfiskācijas. Konkrēts piemērs – par kaimiņu suņa nospārdīšanu līdz nāvei vainīgais saņēmis 4 mēnešu cietumsodu.
  • Ja nogalina dzīvnieku, kuru nesauc par cilvēku, ar nolūku to apēst, tas ir attaisnojami un par to nekas nedraud.
  • Ja nogalina dzīvnieku, kuru sauc par cilvēku, ar nolūku to apēst, tad vainīgo tiesās par slepkavību pastiprinošos apstākļos. To soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot mantu.

Mēdz teikt, ka dzīvniekiem nesāp tā, kā sāp cilvēkiem. Iespējams, par to grūti strīdēties un mēs to nekad nenoskaidrosim. Tomēr ir skaidrs, ka dzīvniekiem sāp. Ja kāds arī par to nav pārliecināts, tad viņš nevienu dzīvnieku lāgā nav redzējis. Nogalināt sāpīgi vai nesāpīgi tik un tā ir nogalināt.

Vai bez šīs nogalināšanas var iztikt? Ja cilvēks grib tikt pie gaļas, tad droši vien nevar vis. Atliktu gaidīt, kad dzīvnieki nobeigtos paši aiz vecuma vai paši sevi letāli traumētu. Manuprāt, sarežģīti un diez vai visos gadījumos dzīvnieku gaļa pēc tam būtu lietojama uzturā.

Vai bez gaļas cilvēks nevar dzīvot? Mana atbilde ir – var. Pasaulē ir daudz veģetāriešu, kuri ar saviem piemēriem to apliecina. Ir arī dzirdēts, ka atsevišķi cilvēki bez gaļas nespēj dzīvot. Tā kā neesmu ārsts vai uztura speciālists, nevaru par to kompetenti diskutēt, kā arī nezinu, cik daudzi cilvēki ar to saskaras.

Reiz Pols Makartnijs aizrakstīja Dalailamam aicinājumu neēst gaļu, jo viens no pieciem priekšrakstiem budismā ir nenogalināt. Dalailama atbildējis, ka ēst gaļu viņam ieteikuši ārsti. Pols uz to atbildējis, ka tādā gadījumā ārsti kļūdās.

Man pirmajos mēnešos bija grūtības pierast pie pilnīga veģetārisma. Bieži vien nejutos paēdis. Kad sāku uzturā lietot soju, tad arī šī problēma pazuda. Par pašsajūtu nevaru sūdzēties. Vēl pēc kāda laika pieradu tiktāl, ka arī bez sojas varētu pilnībā iztikt.

Es būtu priecīgs, ja visi cilvēki būtu veģetārieši, bet šobrīd tas liekas utopiski. Man personīgi šķiet, ka vairums gaļēdāju lāgā neapjauš, ko viņi ēd, un dara to aiz pieraduma. Gaļa lielveikalā nemaz neatgādina dzīvu sivēnu vai teļu. Varbūt vienīgi atskaitot cūku galvas Centrāltirgū, bet tās arī ēd tikai retais. Uz gaļas izstrādājumu iepakojumiem nekad neesmu ievērojis kāda lopiņa fotogrāfiju. To tur nav, lai tikai cilvēki, nedod Dievs, neaizdomātos par to, ko viņi ēd? Bet būtu taču tikai normāli informēt cilvēkus par to, kas tajā iepakojumā ir fasēts. Piemēram, ruksis #0065342, 14 mēnešus vecs, dzimis un audzis Polijā pie Lodzas, visu mūžu turēts 1.5 * 0.5 m lielā aizgaldā, ikdienā barots ar mākslīgo barību, likvidēts, nositot ar elektrisko strāvu. Plus foto.

Ja kādreiz varbūt, laukos dzīvojot, bija ierobežotas iespējas izvēlēties pārtiku un tiešām bija ļoti grūti iztikt bez gaļas, tad šodien tādi apstākļi ir vairs tikai retajam. Tas, ka gaļu ēduši mūsu senči, nenozīmē, ka mēs bez tās nevaram iztikt. Un tieši tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ es neēdu gaļu. Jo es bez tās varu iztikt.

Nobeigumā es gribu ievietot saiti uz Manfrēda Kibera stāstu Mēmie lūgumi. Tas mani savulaik pamudināja neatlikt veģetārismu uz vēlāku laiku.

20 thoughts on “Veģetārisms”

  1. katram sava izvēle 🙂
    man atkal ir negācijas pret Tevis minēto soju.
    par modificētu food.
    esmu salasījusies par to i-netā, noskatījusies vairākas dokumentālās filmiņas. tāpēc drīzāk jāatbalsta nevis veģetārisms, bet pēc iespējas dabiskāks ēdiens. un tāda patiešām ir maz! dārzeņi (špricēti, apstrādāti, pesticīdi u.tml. figņas), maize (konservanti, pulveri…), gaļa (krāsvielas, soja…) nu un tādā garā.
    pilnībā piekrītu, ka cilvēkam jāpiedomā pie tā, ko ēst.

    1. Es arī esmu visu ko par soju lasījis vai dzirdējis. Pēc to radītā iespaida gandrīz vai liekas, ka rakstus un sižetus par soju apmaksā gaļas rūpnieki. Neņemos spriest, kā ir patiesībā.
      Neviens jau neliek to soju ēst. Katram sava izvēle 🙂

      1. Soju pamatā audzē lopbarībai.
        Starp citu, es neēdu soju un esmu veģetāriete gadus 20.
        Dzīviekiem tā trūcīgi ar izvēli, ja kāds nāk virsū ar cirvi.

  2. Principā arī jau kādu laiku domāju par tēmu neēst gaļu; bet šoreiz ne par to – jautājums – un kā Jūs domājat, augi nav dzīvi? Tas ka viņiem nav balsis,acis, kājas, nozīmē ka nedzīvo? Nolaužot zaru kokam, viņam nesāp? noplūcot puķi, tas, kas paliek, nekādi nejūt un nereaģē?

    1. Augi ir dzīvi. Bet kaut kas jau jāēd ir. No sodas un sāls ilgi dzīvību vilkt neizdosies.
      Pie tam vieglāk saskatīt līdzību starp cilvēku un govi nekā starp cilvēku un dadžu krūmu.

    2. Jā, autors saka, ka īpaši neatšķir sevi no dzīvnieka, bet acīmredazmi ļoti krasi atšķir sevi no auga. Arī arguumentācija te sāk vārguļot, jo “kaut kas jau ir jāēd” un arī “līdzību vieglāk saskatīt starp sevi un dzīvnieku”. Nāk prātā divu dižgaru – Vatsa un Suzuku saruna, kurā Vats saka “You know, plants are alive, too.” Un Suzuki atbild “Yeah, but they don’t scream as loud.” Varētu teikt, ka te ir runa par gradāciju, bet tas būtu pārāk vienkāršoti. Šis jautājums, ja tam pievēršas padziļināti, ir pietiekami sarežģīts, lai viennozīmīgi atbildi rast būtu praktiski neiespējami. Te, manuprāt, viss ir vairāk atkarīgs no katra subjektīvās pārliecības par to kā būtu jādzīvo.

    3. man arī piemēram šis jautājums ir aizņēmis prātu. Piemēram cilvēks audzē uz palodzes puķes, kaktusus utt. Un te pēkšņi nāk ar nazi un šņik-šņak viņam ir pusdienas. Visi ķērc, kā augi ir dzīvi, jo viņi taču griežas pret sauli, novīst ja nav dabūjuši ūdeni, zied un dod augļus. Piemēram ar ko atšķiras vampīrs, kurš dzer cilvēka asinis no cilvēka, kas tecina sulas no bērziem un kļavām, pēc tam lietojot tās uzturā. Ja cilvēka āda aizaug, tad tāds caurumiņš, no kura ir tecināta sula neaizaug. Un ja sulu tecinātājs ir nevērīgi aiztaisījis tecināšanas vietu, tad kokā salīdīs kukaiņi, tas sāks slimot un beigu beigās nobeigsies.
      Piemēram tagad modē ir saules ēdāji! 🙂 varbūt tie sāks cīņu ar veģetāriešiem, kas to lai zina! 🙂

  3. Kas attiecas uz veģetārismu, tad cilvēkiem otra izvēli ir jāciena un ta nebūtu jānosoda. Ļoti bieži cilvēki nav informēti par otra cilvēka izvēli neēst gaļu vai arī nekad nav domājuši, kāpēc cilvēks var izvelēties to nedarīt, jo pāši šādu dzīvesveidu nepiekopj. Tāpēc Tev nebūtu jājūtas nogurušam atbildēt uz so jautajumu atkal un atkal, jo Tev ir sava doma, kāpēc Tu to nedari un visticamāk, Tu to domu arī vēlies darīt zināmu citiem.

    Cik lielā mērā Tu piekopj veģetārisku dzīves veidu? Vai tas attiecas arī uz zivīm?

    Katrā ziņā šāda izvēle ir cilvēka vērtību mērs un ilustrē katra indivīda attieksmi un domāšanu pret apkārējo vidi kopumā.

  4. Kad komentāros Tev jautāja vai ir adekvāti ēst augus, Tu raksti, ka saskatīt līdzību starp cilvēku un govi ir vieglāk, nekā starp cilvēku un krūmu. Tai pat laikā Tu raksti, ka uztver sevi vairāk kā dzīvu būtni, nevis cilvēku. Dzīvas būtnes mēs te uz šīs planētas esam visi, gan zvēri, gan augi, gan kukaiņi, gan.. Tavā rakstā vēl ir minēts, ka to, ko dzīvnieki grib vai jūt, var ieraudzīt tad, ja to vēlas saskatīt. To pašu var attiecināt arī uz augiem, tikai, protams, te līdzība ir samanāma grūtāk. (Kur tieši novilkt robežu – cilvēkam sāp vairāk, govij tikpat vai mazliet mazāk, jo viņa cilvēkam vēl, Tavuprāt, ir diezgan līdzīga, vardei varbūt vēl mazliet mazāk, jo viņa vēl mazāk līdzīga cilvēkam, medūzai vēl mazāk, bet aļģei un krūmam pavisam maz vai nesāp vispār? Respektīvi – Tu savus argumentus balsti tieši tajā, ka, tāpat kā dzīvnieks – esi dzīva būtne, bet tad atkal norādi, ka līdzība starp Tevi un krūmu ir diezgan maza. Tātad, jo problemātiskāk Tev ir saskatīt līdzību, jo mazāk sāpes Tavuprāt Tev ne tik līdzīgā dzīvā būtne izjutīs.) Ir daudz cilvēku, kas nespēj saskatīt savu līdzību ar dzīvniekiem, vēl vairāk būs tādu, kas nespēs saskatīt savu līdzību ar augiem. Piemēram, daudzi no mums var dzīvnieku uztvert kā sarunu biedru un nejūtas neērti viņam kaut ko pajautāt vai pateikt (neskatoties uz to, ka zvērs tāpat neatbildēs cilvēku valodā). Tai pat laikā, daudzi jutīsies muļķīgi runājot ar augu (nāk prātā indiānis dons Huans, kurš mēģināja Kastaņedam parādīt, ka šis kontakts ir iespējams un pat nepieciešams.) Arī augs neatbildēs ne cilvēku, ne dzīvnieku valodā, tomēr ir pietiekami daudz zinātniska pamatojuma tam, ka augi aktīvi reaģē uz apkārtējo vidi – kā uz gaismu, tā arī uz pieskārieniem, balsi un tml.

    Ar to gan es negribu teikt, ka neatbalstu veģetārismu. Kā jau te iepriekš kāds komentētājs rakstīja – tā ir katra cilvēka brīva izvēle. Gribu tikai piebilst, ka var atrast pietiekami spēcīgus argumentus esot kā vienā, tā otrā pusē. Un sapņot, lai visi būtu veģetārieši, būtu teju vai tas pats, kas sapņot, lai visi būtu kristieši – varbūt cēli, bet bez pietiekama „bioloģiskā pamata”. Savukārt tas, kas satrauc mani, ir visa milzu industrija, ko varētu dēvēt par „lopu rūpniecisko ražošanu”. Runa ir par dzīvnieka pārvēršanu produktā un šajā procesā visa viņa dzīvīte tiek no dzimšanas līdz nāves brīdim saplānota tā, lai būtu maksimāli finansiāli izdevīgāka, tāpēc tā bieži noris dzīvošanai nepiemērotos apstākļos un ir visnotaļ pretdabiska. (par šo tematu ir pietiekami plaši pieejama visai daudz un visai baisa informācija). Taču pašā faktā, ka cilvēks ēd dzīvnieku, nav nekā pretdabiska, būs taču dzirdēts par tā saucamo barības ķēdi. Un cilvēks (kā jau Tu arī minēji) tāds pats dzīvnieks vien ir (daži pat apgalvo, ka mūsu un šimpanzes DNS sakrīt par 98%) un kā jau dzīvnieks, ēd citus dzīvnieks. (Arī mans kaķis palaikam noķer peli galīgi nerēķinoties ar viņas interesēm) Toties cilvēks – kā visbīstamākais un negausīgākais dzīvnieks, ir pratis par sevi tiktāl parūpēties, ka viņam vairs nav jāiet un pašrocīgi jānomedī sev pārtika, bet viņš var to izdarīt kādā tuvējā būdā, norēķinoties ar papīrīšiem vai skanošām ripiņām (ko viņš dēvē par naudu). Tieši negausība gūt sev maksimāli daudz finansiāla labuma (nevis vienkārši apmierināt izsalkumu) ir tā, kas mani satrauc, ne pats fakts, ka dabā tu ēd un tiec apēsts. Ja man vaicātu – vai es varētu nomedīt dzīvnieku, vai man pietiktu dūšas noķer vistu, to noplūkt un tad nocirst tai galvu – diezin vai, jo nekad tas nav bijis jādara. Taču maniem senčiem, kas dzīvoja dažas paaudzes atpakaļ lauku viensētā, tas noteikti būtu visai ikdienišķs darbiņš. Šo tematu var apskatīt ļoti dažādi. Piemēram, redz, viens latvju puisis vārdā Kaspars blogo par to, ka savos iekšējās tīrības meklējumos bijis tik konsekvents, ka nolēmis pārtikt tikai no „prāna enerģijas” 🙂 Nezinu, kā viņam ar veselību, bet nu – lai veicas.

    1. Paldies.
      Tagad skaidrs. Es negribētu apgalvot, ka augiem sāp mazāk. To, ka man nav skaidrs un diez vai vispār ir iespējams noskaidrot, kā sāp dzīvniekiem, es jau rakstīju. Augus (vai vardes, vai mušas) nepieminēju, bet uz tiem es attiecinu to pašu. Vienīgā atšķirība – grūtāk uztvert, ka viņiem sāp. Vismaz man personīgi tas nav izdevies.
      Kādēļ es augus tomēr lieku zemākā plauktiņā? Jo es bez tiem nevaru iztikt. Mana personīgā veģetārisma mērķis nav minimizēt visas pasaules sāpes par katru cenu. Šajā gadījumā cena ir mana pašsajūta.
      Par veģetārismu, manuprāt, var strīdēties bezgalīgi un argumentus vienmēr var piemeklēt. Šī iemesla dēļ man ne sevišķi patīk par to diskutēt (ar netlaidīgiem cilvēkiem :)).

  5. Par humanisma principiem iebildumu nav, tacu neskatoties uz to 5 minuutees par vegetaarieti nekluusi. Vismaz man prasiitos pirms tam apjomiigs research par to kaa aizstaat visas taas bariibas vielas, kas ir galjaa ar taam kas ir augu valstii.
    Ir ari skaidrs ka mehaaniska aizstaasana neder, jaskataas kompleksi, bezmaz vai biokjiimiskaa griezumaa.

    1. Aizstāt var un cilveks pēc savas uzbūves patiesībā ir zālēdajs nevis gaļēdājs.

      Bet par humānismu manas pārdomas ir bažām pilnas, jo barbaru priekšā šis domāšanas veids ir kā papīra lapa ugunskurā.

      Viss ir par to kā cilveks domā, cik tuvu velas but dabai, būt ar to harmonijā un vai pēc lidmašinas katastrofas kalnos spēj uzturā lietot bojā gājušo gaļu, jo nekā cita nav ko ēst.

      1. imho cilveeka un daudzu citu dzivo radiibu anatomiskaa uzbuuve neliecina ne par labu, ne par sliktu apgalvojumiem ka viens vai otrs ir galjeedaajs vai augeedaajs. Seit neprofesionaalju diskusijas liimenii loti viegli var sajaukt celonjus ar sekaam par it kaa pieraadiijumiem piemeram par galjedaju pleeseejzobiem- ilknjiem, kas var buut tikai evolucijas celjaa attistiijusies tendence. Sekas tam ka ilgaku laiku kada suga ir mediijusi zveerus un edusi galju.
        Tapec spekulaacijas par cilveka sakotneejo, tam it kaa paredzeto “dabu”, piedodiet atvainojiet, bet man skiet baltiem diegiem shuutas.
        There is no human nature, just human behavior.

  6. Mazliet citaa griezumaa.
    Domaju ka tuvakajos gadu desmitos pateerinja smagumcentra virziiba uz vegetaaro pusi tapat ir neizbeegama. Izsiikstot resursiem, kljuust aktuaali razosanas un pateerinja absoluutie maksimumi, pec kuriem apjoma kaapums vairs nav reaals, jo resursu iegusanas izmaksas parsniedz to ko kads par to ir gatavs maksaat.
    Galjas rupnieciska audzesana pateree milzigu daudzumu resursu- udeni, energiju, augu valsts bariibu u.c. Absoluuto maksimumu tuvumaa tas vairs vienkarsi nebus finanseejams.

Leave a Reply to seerkox Cancel reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *