Lieta, kas pēdējā laikā mani kaitina aizvien vairāk, ir veģetārisms. Šī modīgā parādība pēdējā laikā kļuvusi aizvien populārāka. Ja pirms gadiem desmit man bija tikai viens paziņa veģetārietis, tad tagad tādus pazīstu jau vismaz astoņus. No vienas puses – kas man par daļu, lai jau cilvēki ēd ko vēlas. Jā, ja viss būtu tik vienkārši…
Labs pacietības pārbaudījums ir uzņemt veģetāriešus ciemos. Visi kā normāli cilvēki ēd desmaizes, šašlikus, hotdogus, bet veģetāriešiem pat rosols jātaisa īpašs. Varbūt kādam arī ir vienalga, bet man kā namatēvam ir nepatīkami redzēt, ka viesis pie manis sēž ar tukšu vēderu, kamēr citi mielojas. Tad tu mēģini uzminēt, ko tad tavs viesis veģetārietis ēd un ko ne. Viens neēd zivis, otrs neēd olas, trešais nebrūķē krējumu. Bet visi ir veģetārieši. Jā, viņi iedalās vēl daudzās apakškategorijās, tur ovolaktoveģetārieši, vegāni utt. bet visus tos nosaukumus nav nekādas patikas mācīties no galvas. Turklāt veģetārisms, kā esmu novērojis, mēdz būt mainīga un pārejoša parādība. Te viņš olas ēd, te vairs neēd, toties ēd zivis. Pēc pusgada, skat, jau patērē uzturā gaļiņu, tikai liesu. Nav liesa gaļiņa, nu, labi, ēdīs, kas ir. Un tā pamazām vien nereti kļūst atkal par gaļēdājiem. Kā to var uztvert nopietni un kāpēc tādiem untumiem būtu jāizdabā?
Tāpat nav nekāds noslēpums, ka veģetāriešiem mēdz būt problēmas ar dzelzs līmeni asinīs, B12 vitamīnu un, iespējams, arī citām asins komponentēm. Asins analīžu rezultāti ir objektīvs rādītājs rādītājs, ka cilvēkam gaļa organismā ir nepieciešama. Tomēr nē, viens otrs veģetārietis turpina savu mazohistisko diētu, kompensējot zaudētās vielas ar ķīmiskiem preperātiem. Jā, cilvēku organismi ir dažādi un viens veģetārismu spēj izturēt labāk, cits sliktāk. Tomēr vairumam man zināmo veģetāriešu kaut kādas veselības problēmas ir. Līdz ar to atkrīt arguments, ka būt veģetārietim – tas ir veselīgi. Stilīgi un mūsdienīgi, iespējams, bet ne veselīgi.
Bieži tiek piesaukts gaļēdāju uzņemtie tauki un paaugstinātais holesterīna līmenis. Bet vienmēr būs tipi, kas ēd visādus draņķus, sēž pie televizora un nekustas. Šo atsevišķo īpatņu dēļ nav korekti pasludināt gaļas ēšanu par neveselīgu vai kaitīgu. Visi gaļēdāji tādi nav un nekad arī nebūs.
Lielāka praktiska jēga būt veģetārietim ir valstīs, kur visu gadu var iegādāties svaigus augļus un dārzeņus. Pie mums tas diez ko nav iespējams, ja vien par svaigiem neuzskata kuģos gatavinātus banānus un pagrabā apvītušus burkānus.
Vēl viens arguments par labu veģetārismam esot rūpes par dabu. Lūk, lopu radītās gāzes veicinot siltumnīcas efektu. Protams, lops ir lops un gāzes neradīt viņš nevar. Bet uz šo jautājumu vajag paskatīties arī no citas puses. Ziniet, ir tāds Kioto protokols. Tā ir starptautiska vienošanās par ogļskābās gāzes emisijas ierobežošanu. ASV to nav ratificējusi, Kanāda no tā ir atteikusies, tajā nav iekļautas tādas valstis jā Ķīna un Indija. Mūsdienās, kad gandrīz visu ražo Ķīnā un Indijā, ogļskābās gāzes normas uz tām neattiecoties! Runa ir par milzīgiem gāzes daudzumiem, bet nekādi trauksmes zvani netiek zvanīti un par šo problēmu vispār nedzird runājam. No tā var secināt, ka siltumnīcas efekta problēma visticamāk ir pārspīlēta. Un uz tā fona ekoloģiski domājošais veģetārietis atsakās no sava niecīgā gaļas gabaliņa, kura nonākšana uz šķīvja ir radījusi salīdzinoši niecīgu daudzumiņu gāzes.
Visbeidzot gaļu ēst esot slikti, jo tādēļ tiek nogalināti dzīvnieki. Jā, pilnīgi piekrītu, ka nogalināšana nav nekas labs un atbalstāms. Bet tajā pašā laikā paraudzīsimies, kas notiek mums apkārt. Katru dienu dzīvā daba mums apkārt apēd milzīgu daudzumu kukaiņu, zivju, putnu, dzīvnieku. Tas vienkārši ir dabiski. Kāpēc tīģeris drīkst apēst kazu vai vanadziņš aiznest vistiņu, bet cilvēks, redziet, nekādā gadījumā? Ja reiz dzīvnieki, veģetāriešprāt, ir līdzīgi cilvēkiem, tad arī cilvēks ir līdzīgs dzīvniekiem un viņam ir tiesības ēst to pašu, ko ēd viņi. Tieši tik vienkārši. Cilvēks ir pat gājis daudzus soļus uz priekšu, iekārtojot salīdzinoši mierīgus dzīves apstākļus gaļas dzīvniekiem un relatīvi humānas nokaušanas metodes. Salīdzinājumam zivju ērglis vēl dzīvu zivtiņu sāk plēst tieši no galvas. Un visbeidzot augi – ar ko tad tie sliktāki par dzīvniekiem? Zinātnieki ir pierādījuši, ka augi jūt sāpes. Līdz ar to veģetārietis, atsakoties no gaļas, tik un tā nesamazina kopējo dzīvo būtņu ciešanu apjomu uz zemeslodes.
Man grūti saskatīt nopietnu pamatojumu veģetārismam. Tā vairāk ir tāda modes lieta, kas pēdējā laikā kļuvusi populāra. Tās pāriešana visticamāk ir tikai laika jautājums.
Gribētos jau iebilst. Pat vairākkārtīgi. Bet īsti nezinu visu tavu sāpi- vai nu tiešām Tev grūti uztaisīt saviem ciemiņiem salātus bez gaļas, vai arī Tev trāpījušies ”karojošie” veģetārieši, kuri katrā brīvā brīdī klārē savu filozofiju utml, vai veģetārieši Tevi visu laiku ”māca”, utml.
Īstenībā būt par veģetāri nemaz nav modes lieta. Ok, droši vien kādam ir vēlme pamēģināt ”paskriet” līdzi kādai slavenībai vai žurnālā izlasītajam. Bet tādi ir un būs vienmēr. Un ne tikai veģetārismā.
Un galu galā- tas jau nav nekas slikts. Cilvēks ir dinamiska būtne un viņam ir vēlme pamēģināt, paeksperimentēt, pārbaudīt uz savas ādas…. Tas ir jāļauj un jāpieņem. Manuprāt, tas ir vienkārši- gan būt par veģetārieti, gan sadzīvot ar veģetārieti 🙂
Daudz kam var piekrist, bet šur tur gribas piesieties:
1) Savā ziņā ieraksta sākumā minētā aizkaitinātība ir saprotama. Bet laikam tikai ar pieņēmumu, ka (vienu vai otru, vai visu) dzīvnieku produktu neēšana ir mazāk respektējama par cilvēka vēlmi nelietot cukuru, sāli vai cūkgaļu – diētisku, medicīnisku vai reliģisku iemeslu dēļ.
2) Par veselīgumu – patiesībā aizvien vairāk respektablu veselības organizāciju atzīst, ka normāli sabalansēts 100% augu izcelsmes uzturs nodrošina visu organismam nepieciešamo. Te sarakstiņš ieskatam: http://vegan.lv/uzturs
3) Par nogalināšanu kā kaut ko “dabisku” – jā, dabā notiek tādas un vēl citas ne visai patīkamas lietas, ko tomēr mēs civilizētā faunas daļa esam nolēmuši piebremzēt savās izpausmēs. Protams, pasaule mūsdienās ne tuvu nav paradīze, bet lielā mērā sendienu stihiskā vardarbība ir pa lielam pierimusi. Mēs esam spriestspējīgas būtnes, kas var apņemties nedarīt pāri citiem bez patiešām spiedīgas vajadzības. Manuprāt, mums ikdienas dzīvē ļoti reti rodas spiedīga vajadzība nogalināt dzīvnieku (kaut vai pastarpināti), lai izdzīvotu. Cilvēks tiešām ir gājis daudzus soļus uz priekšu gan tehnoloģiju, gan saprāta ziņā, tādēļ arī likumsakarīgi, ka mūsu attieksmei pret pārējo sugu būtnēm vajadzētu progresēt.
Sīkāk par pamatojumu dzīvnieku ne-ekspluatēšanai esmu rakstījis šeit (jāpiezīmē, ka es arī neredzu nopietnu pamatojumu veģetārismam – gaļas neēšanai, turpinot lietot citus dzīvnieku produktus): http://dzivniekutiesibas.wordpress.com/2011/11/01/%E2%80%A2-kas-isti-ir-veganisms/
Paldies par komentāru.
1. Nav nācies sastapt cilvēkus, kuri neēd neko, kur būtu klāt cukurs vai sāls. Loģiski, ka viņi mani nekaitina. Likt veģetāriešus augstākā vai zemākā plauktiņā par šiem minētajiem negrasos.
2. Jā, pilnīgi noteikti ir iespējams izveidot sabalansētu diētu, kurā tiktu uzņemts pilnīgi viss nepieciešamais. Bet tas nav ļoti vienkārši un varbūt pat ļoti sarežģīti. Vai arī ļoti dārgi. Es jau rakstīju par apžuvušo burkānu un kuģī gatavinātajiem banāniem. Tāpat ir iespējams izveidot sakarīgu un nesakarīgu gaļēdāju diētu. Līdz ar to nekas no tā visa nenozīmē, ka būt par veģetārieti ir veselīgāk.
3. Šo apsvērumu varētu ņemt nopietni tikai, ja uzskata, ka augs nav dzīvs vai arī ir būtiski zemākas klases radījums nekā dzīvnieks. Jo, ja veģetārietis neēd dzīvniekus, viņš vairāk ēdīs augus, augļus un dārzeņus, kopējās dzīvo būtņu ciešanas nebūt nesamazinot.
Saradušies te visādi stilīgie. Esmu saskāries ar visādiem veģetāriešiem un vegāniem pēdējos 15 gadus. Daži no tiem veģetarē jau 20+ gadus. Praktiski visi vegāni pēc gada-diviem ir atteikušies no vegānisma par labu vai nu gaļēšanai vai veģetārismam saistot to ar smagām slimībām. Var protams turēt savu organismu pie dzīvības rijot tikai lapas un ķīmiju, bet nu mocīt savu organismu tā – kam tas vajadzīgs?
Veģetāriešus pazīstu arī – pamatā problēmas ar ādu. Tie kas beidza veģetarizēties – sāka krist mati ārā, problēmas ar zobiem, vienam pēc lūzuma kauls nesaauga kopā mēneša laikā, nu un protams klasika – anēmija.
Tas vegan.lv ir tas pats kas skatīties krievu propogandas kanālus – nekādas starpības.
Bet nu galvenais, ko cilvēki palaiž garām – jābūt SABALANSĒTAI diētai un jājūt savs ķermenis. Negribi gaļu – neēd. Gribi bieti pazelēt – dari to. Galvenais mērenība un sabalansētība diētā. Katru dienu liellopu stumt iekšā arī radīs nopietnas problēmas.
Fundamentāls jautājums ir un paliek – kāpēc ir jāpakļaujas šim “eksperimentam”, ja cilvēks pēc būtības ir gaļēdājs? Nē, nu var jau arī paeksperimentēt neēst katru otro dienu 🙂
Viss, ko domāju par veģetārismu, ir apkopots vienā attēlā http://www.prikols.lv/dargie-vegetariesi/
INTERESANTA LIETA par veģetāriešiem:
Ja tu, kā namatēvs, iespringsti uz to, lai veģetārietim būtu kāds burkāns ko pagrauzt, vai veģetārieši parūpējas, lai viņu svētku galdā būtu kāda desas šķēle?
Tur arī ir tā problēma – veģetārieši uzskata sevi par pārākiem – tekalē nu man apkārt un taisi man visādus dārzeņu brīnumus, bet kad atnāksi ciemos, es tevi pabarošu ar savītušām lapām. Kāda gaļa? Tu ko?! Es taču veģetārietis!
Imho tādas lietas risinās vienkārši – vai nu ir “bring your own food”, ja namatēva galdā liktais negaršo, vai arī tad zālēdāju gatavota pilna gaļas plate esot ciemos pie viņiem!
vispār nepabaros, tādu lopēdāju nav vērts barot
Es tomēr veģetārismā ne tuvu nesaskatu neko sliktu. Savukārt, ja ir problēmas pagatavot garšīgu un veselīgu maltīti tā, lai tur nebūtu gaļas, ir jāpadomā par savu radošumu. Cita starpā, Pasaules Veselības organizācijai arī ir šis tas sakāms par desiņām un šasļikiem, no kurām veģetārieši tik spītīgi izvairās. Mazliet mana viedokļa – blogā.
Inga Z.
Kāds klasisks truluma pārstāsts. vēl pietrūka- Hitlers arī bija veģetārietis.
nē, veģetārisms/vegānisms nav kaut kāda nesena mode. nē, pilna pasaule ir ar cilvēkiem, kas to ievēro, un viņiem nav problēmu ar veselību. pat sportistiem. un skumji, ka kāds domā, ka veģ/veg nozīmē – banāni un apvītuši burkāni.
kanibālisms taču arī ir normāli, vai. ja ne , tad kāpēc ne??!
Ir jau arī šādi ieraksti: http://stacija.org/vegetarisms/
http://stacija.org/kas-man-visvairak-riebjas-galedajos/
Nebiju domājis, ka kāds reiz uzies šo visai seno ierakstu un satrauksies par to. Par trulumu īsti nepiekritīšu, bet, jā, esmu centies apkopot man zināmos gaļēdāju argumentus. Jāatzīst, ka ar argumentētu pretsparu komentāros ir pašvaki.