Skip to content

Valsts ir šķirta no baznīcas

Ja Latvijas Satversmē valsts ir nošķirta no baznīcas, tad kāpēc:

  • par budžeta līdzekļiem tiek sponsorētas un faktiski uzturētas lielākās kristiešu konfesijas Latvijā?
  • valsts amatpersonas neatkarīgi no viņu konfesionālās piederības neiztrūkstoši var manīt Aglonā vai citos svinīgos gadījumos dažādās Rīgas baznīcās?
  • skolās tiek pasniegta (kristīgā) ticības mācība?
  • Ziemassvētki un Lieldienas ir valsts brīvdienas?
  • valsts dažām konfesijām ir deleģējusi tiesības uz laulības reģistrāciju?
  • īsajā valsts himnā pat trīs reizes atkārtojas lūgums Dievam svētīt Latviju?

99. Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.

Es neapgalvoju, ka to visu vajag nekavējoties izsviest miskastē, bet vai nebūtu pamats dažas no šīm lietām papētīt Satversmes tiesā?

8 thoughts on “Valsts ir šķirta no baznīcas”

  1. Politiķi liekuļojot ar ticību cenšas savākt sev vairāk balsis vēlēšanās.

    Skolās kristīgā mācība nav obligāts priekšmets, taču sponsorēt šo skolotāju no valsts skolu budžeta nav godīgi.

    Vismaz Ziemassvētki bija svētki ilgi pirms kristietība ielipināja tajos pasaciņu par Jēzus dzimšanu, lai kautkā apkarotu pagānu saulgriežus.

    Par himnu, nekur nav teikts ka pieminētais dievs ir dievs kristiešu izpratnē.

    Mans personīgais uzskats, ka visas reliģijas vajag iznīcināt.

    1. Nav svarīgi vai Dievs un Ziemassvētki sakņojas kristietībā vai, teiksim, dievturībā. Visas reliģijas Satversmē (teorētiski) ir vienādi nošķirtas no valsts.

      1. Cik grūti saprast ka savā pamatā Ziemassvētki ir vienkārši saulgrieži, bez nekādas pastarpinātas nozīmes? Tāpat kā Līgo.

  2. * pirmā dzirdēšana
    * katrs zīmējas, kā māk
    * šis priekšmets parasti nav obligāts, to izvēlās to bērnu vecāki, kas paši sevi uzskata par kristiešiem
    * šie svētki ir krietni senāki par kristietību, un nevajag piesieties datumiem
    * tas ir iegājies vēsturiski, bez tam pats jau pieminēji, ka šīs tiesības ir vairākām konfesijām, nevis tikai vienai pareizajai
    * mūsu himna vispār ir galīgi garām un sen bija jānomaina

    1. – vajag painteresēties par valsts budžeta izdevumiem.

      – nav nekādas vienlīdzības reliģiju starpā, kristietība pāri visam. Turklāt mācīšana tiek apmaksāta par budžeta līdzekļiem, vai ne?
      – bez reliģijas nebūtu Ziemassvētki. Vienalga – dievturu, pagānu vai kristīgās reliģijas, bet nebūtu.
      – Pareizticīgo, luterāņu, katoļu, baptistu… Atkal kristietība pāri visam. Tas, ka vēsturiski iegājies – nav nekāds arguments.

  3. 1) uz tiesu
    2) manuprāt, nevar neko piesiet. skaidrs, ka cenšas uzrunāt diezgan lielu mērķauditorijas grupu, kas varētu par viņiem balsot. bet neko taču neizdarīsi, ja (hipotētisks piemērs) kāds no viņiem “fanos” par Kanādu pasaules hokeja čempionātā.
    3) valsts skolā nedrīkstētu. privātā ir privātā.
    4) pēc būtības laikam sanāk, ka tev ir taisnība. realitātē man labāk ir tās brīvdienas. nepārdzīvoju to izcelšanos. tāpat varētu teikt, ka ap baznīcām izveidojušās pilsētas nedrīkstētu vairs būt pilsētas un būtu jāpārvācas dažus desmitus km uz kādu debespusi (lasit dažas dienas uz priekšu vai atpakaļ kalendārā).
    5)
    6) piekrītu. tas ir garām, lai arī kas tas par dievu būtu. līdzīga problēma ir tajā pašā ASV, kur pat uz naudas ir “in god we trust”. ar to gribu teikt, ka būs grūti to panākt, bet šis jautājums rezonē sabiedrībā. arvien biežāk dzirdu runājam, ka morāli novecojusi, želabaina ir mūsu himna. protams, vēl tā dieva būšana.

Leave a Reply to zzzz Cancel reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *