Nedaudz vēlējos iedziļināties valodu prasmju problēmās. Cik tad, piemēram, ir to cilvēku, kuri latviski nemaz neprot?
Diemžēl pēdējie CSP atrodamie dati ir publicēti 2007. gadā. Pa šiem 5 gadiem, manuprāt, situācija varētu būt diezgan būtiski mainījusies, jo jaunie, kā dzirdams, nebūt nesteidz apgūt krievu mēli, kamēr mazākumtautību pārstāvjiem bez latviešu valodas zināšanām izsprukt no skolas kļūst aizvien sarežģītāk. Turklāt nepilsoņu skaits līdz 2011. gadam samazinājies par ~70’000.
Bet stāvoklis uz 2007. gadu bijis tāds, ka apmēram 21% Latvijas iedzīvotāju latviski nav pratuši. Krieviski – 18.9%.
Rīgā aina bijusi izteikti bēdīga – latviski nav pratuši 30.7%, krieviski – tikai 12.5%. Līdzīga aina bijusi visās lielākajās Latvijas pilsētās. Protams, rekords ir Daugavpilij, kur latviski nepratuši 58.6% iedzīvotāju. Kā tur pamanījušies izdzīvot tie 4.3%, kas neprot krieviski, nezinu.
Laukos (rajonos) pārsvarā mituši latviešu valodas pratēji.
Nebiju domājis, ka situācija ir bijusi tik dramatiska. Jo krievu Latvijā proporcionāli nemaz nav tik ļoti daudz, 2007. gadā – 28.3%. Loģiskāk šķistu, ja tikai apmēram šāds skaits latviešu prastu krieviski, savukārt gandrīz visi cittautieši prastu latviski. Varbūt ar laiku tā arī būs.
Ceru, ka reiz tiksim arī pie svaigākas informācijas no CSP.