Valda Rūmnieka grāmatas Starp Mežaparku un Murjāņiem apakšvirsraksts ir Atmiņas, piedzīvojumi un pārdzīvojumi 1951-1980. Darbs ir autobiogrāfisks un autors tajā vēlējies izcelt tieši jautrākos brīžos, norādot, ka sāpes un ļaunums nav tas, kuru krājumi būtu jāpapildina.
Grāmata sadalīta vairāk nekā 50 nodaļās, katra no tām veltīta kādam atsevišķam notikumam, tēmai vai īpašam cilvēkam autora dzīvē. Piemēram, ikrīta ceļa šķērsošana Viļa Lāča limuzīnam, kas izraisījis skolas kavējumu. Vai īss stāsts par Puzes radiniekiem un tur piedzīvoto. Daudz rakstīts par dzejnieku Jāni Sudrabkalnu. Mazliet par teātri, autora pirmajām gaitām un šo to vēl.
Tā īsti man pat nav ko piebilst. Neslikta grāmata, lasīju ar zināmu interesi, bet, apejot bēdīgākus notikumus, darbam tiek zaudēts dziļums. Salīdzinoši neilgā laika sprīdī šis ir otrs manis lasītais autobiogrāfiskais darbs par līdzīgu laika posmu, pirmais bija Ulsiks. Abiem darbiem kopīgs pozitīvisms un salīdzinoši viegla bērnība, jo paveicies piedzimt materiāli ne tajos grūtākajos apstākļos, kā arī darbu autori ir zināmā mērā slaveni ļaudis. Esmu sapratis, ka man personīgi krietni interesantāk būtu lasīt darbu par cilvēku. kuram apstākļi bijuši grūti vai sarežģīti un kurš varbūt neko īpašu dzīvē tā arī nav sasniedzis.
Subjektīvais baudījums 6/10.
Kad iznāks mana autobiogrāfija par bērnības laiku, varēsi izlasīt, jo tur būs par grūtākiem laikiem un no cilvēka, kurš neko nav sasniedzis. 😀
Ideāli! 🙂