Vai vārda brīvība eksistē?

Viena no cilvēktiesībām ir vārda (runas) brīvība. Tas nozīmē, ka cilvēkam ir tiesības brīvi un publiski jebkādā veidā paust viedokli vai ierosināt darbību, tiekot aizsargātam no jebkādiem centieniem viedokļa paušanu nepieļaut. Pastāv arī ierobežojumi. Cilvēkam jāpakļaujas likumā noteiktiem ierobežojumiem, kuru nolūks ir nodrošināt citu personu tiesības un brīvības, kā arī morāli, sabiedrisko kārtību un vispārējo labklājību, turklāt šo tiesību un brīvību izmantošana nedrīkst būt pretrunā ar ANO mērķiem un principiem.

It kā viss skaidrs, tikai kas tā par morāli? Veram vaļā vārdnīcu un skatāmies:

– Izcelsme – franču morale ‘tikumība’ < latīņu moralis ‘tikumīgs’.

1. Vēsturiski mainīga sabiedrisko normu, principu un noteikumu sistēma, kas tikumiski reglamentē cilvēka rīcību sabiedrībā un viņa izturēšanos pret citiem cilvēkiem; tikumiskās normas.

2. Tikumisks secinājums, vispārīga tikumiska atziņa, piem., morāle fabulā.

3. Pamācība.

Zem morāles var pabāzt jebko. Piemēram, prezidenta paziņojums, ka viņu kritizēt nav labi, ir tīri labi nosaucams par pamācību. Tātad – par morāli. Un tādā gadījumā viņu kritizēt nedrīkst, jo morāle vairs nav nodrošināta. Bez tam, pirmajā definīcijā ir skaidri ierakstīts, ka morāle ir vēsturiski mainīga. Tikumi mainās un vienmēr ir mainījušies. Un pirmie mēģinājumi mainīt to, ko sauc par morāli, vienmēr ir bijuši vērsti pret tajā brīdī esošo morāli. Tātad tie bijuši amorāli. Neatļauti pēc vārda brīvības definīcijas.

Līdz ar to vārda brīvība tāds mīts vien sanāk. Reāli vārda brīvība būs tikai tad, kad nesodīti varēsim kaut pliki pa ielām vazāties un neviens mūs nesodīs. Jo kailums arī ir tikai izteiksmes līdzeklis.

5000naked1.jpg

3 thoughts on “Vai vārda brīvība eksistē?

  1. paldies, piefiksēju jau pirmīt to joku, tikai wordpress par to apvainojās, sagļukojās un nosprāga, tā kā izlabot nespēju.

Ir ko piebilst?