Ukraina Latvijā

Ukrainā notiekošais ilustrē visai iespējamu scenāriju arī šeit Latvijā. Tas ir pat ļoti iespējami – atliktu vienīgi pie varas pielaist Saskaņas centru.

Mēs jau redzam, ka Rīgā SC dara ko vēlas, ignorējot likumu. Tikai viens piemērs – VARAM nav akceptējuši jaunos sab. transporta tarifus, bet zemāk stāvošā Rīgas pašvaldība un tai pakļautā Rīgas satiksmi to absolūti neņem vērā. Patīk tas vai nē, bet šobrīd nekas neliecina, ka šo situāciju vispār izdosies atrisināt VARAM mīkstmiesības vai nesakārtotās likumdošanas dēļ. Tāds bēdīgs bardaks uz rīdzinieku rēķina.

Paralēles ar Ukrainas prezidentu ir vistiešākās. Ušakovs, ieķēries krēslā, to nepametīs, lai vai ūdens plūdi vai sagāztos visas Rīgas maksimas, rimi un Rīgas dome piedevām. Jo tāda ir mūsu minoritātes īpatnība un / vai krievisko partiju politika – jebkāda piekāpšanās ir sava vājuma atzīšana.

Savulaik, lai atkāptos Kalvīša valdība, pietika ar masu mediju spiedienu un salīdzinoši mierīgajiem 13. janvāra grautiņiem. Jo, lai cik varaskāra arī TP savulaik nebija, tā tomēr necentās palikt pie varas par katru cenu.

Ja pie varas būs ticis SC, tas saliks pa labi un pa kreisi sev lojālus cilvēkus līdzīgi kā Ušakova neapstrīdamā pakļautībā ir Rīgas satiksme un Rīgas Namu pārvaldnieks. Neviena latviskā partija līdz šim nav spējusi sagrābt savā pakļautībā esošās iestādes tik ciešā tvērienā un tik efektīgi izmantot tās savas politikas realizēšanai. Tātad tas pats būtu sagaidāms arī valsts mērogā. SC neatkāpsies no varas nekādās lietussargu revolūcijās. Vajadzēs grautiņus, lielus grautiņus ar cilvēku upuriem un arī tad vēl nebūs garantijas, ka kaut ko izdosies panākt.

Vārdu sakot, nevajag aizmirst, ka Ukrainas scenārijs Latvijā ir pat ļoti iespējams. Lai tas nenotiktu, nedrīkst dot varu cilvēkiem, kuri atrodas Kremļa ietekmē.

Ir ko piebilst?