Tommazo Kampanella – Saules pilsēta

Es neesmu no cilvēkiem, kuri ciena aizliegumus. Vēl jau vairāk aizliegt grāmatas. Man tas šķiet tumsonīgi. Tāpēc jo interesantāk, ka pēc Saules pilsētas izlasīšanas man šķiet, ka šo grāmatu varbūt tomēr savulaik tiešām derēja aizliegt un iznīcināt. Nespēju iedomāties nevienu citu darbu, par kuru man līdzīgas domas būtu nākušas prātā.

Saules pilsēta ir idealizēta seno laiku pilsētvalsts. Tajā visi strādā kopīgam labumam. Nav naudas, nav privātā īpašuma, katrs strādā darbu, kas viņam vairāk padodas. Nav nekādas slinkošanas, atpūtas vietā cilvēki mācās. Nav ģimenes, bērni tiek nodoti valsts audzināšanā. Nav sievu, tā vietā priekšnieki nosaka kuram ar kuru jākopojas. Cītīgi tiek ievērota astroloģija. Augstākajā amatā izvirza uz mūžu, bet pašam jāatkāpjas, ja izvirzās kāds gudrāks (interesanti, kā viņi to nosaka?). Karadarbībā saulainīši solāriji nekad nezaudē. Lieto pareizu uzturu, neslimo, daudz strādā, kā dēļ vi­ņiem nemēdz būt nedz podagras, nedz hiragras, nedz ka­taru, nedz išiasa, nedz koliku, nedz vēdera uzpūšanās, nedz bezdeļu. Un tā tālāk.

Autors dzimis 1568. gadā nabadzīgā ģimenē, bet atzīts par brīnumbērnu un ticis pie izglītības. Kampanella apguvis astroloģiju un sācis iebilst autoritātēm, sevišķi Aristotelim. Uz trim gadiņiem puisi ieslodzījuši konventā, tā teikt, lai nomierinās. Pēc atbrīvošanas Kampanella pārcēlies atpakaļ uz dzimto Kalabriju un drīz vien apsūdzēts, ka aicina dalīties ar sievām un īpašumiem. Cietumā viņu spīdzinājuši, iespējams, būtu noslaktējuši pavisam, bet viņš esot notēlojis ārprātu un aizsvilinājis savu cietuma kameru. Tad nu piešķīruši tikai mūža ieslodzījumu.

Cietumā Kampanella rakstījis darbus un uzturējis kontaktus (kāds liberāls cietums!) ar citiem filozofiem un zinātniekiem. Kaut kā nebūt iejaucies pats Romas pāvests (!!!) un Tomazzo pēc 27 gadiem atbrīvojuši. Kādu brītiņu viņš pastrādājis par pāvesta astroloģijas padomdevēju, tad aizlaidies uz Franciju, uzņemts galmā un rakstījis slavas dziesmas par Luiju XIV.

Paņemsim Marksa un Engelsa Komunistiskās partijas manifestu.

  1. Pilnīgi likvidēt privāto īpašumu – atbilst!
  2. Likvidēt ģimeni, ievi­est oficiālu un atklātu sieviešu koplietošanu – atbilst!
  3. Vi­sus bērnus no­dot sabiedriskajā audzināšanā – atbilst!
  4. Izve­idot dar­ba ar­mi­j­as, īpaši ze­mes apstrādāšanai – pēc būtības atbilst arī šis, vienīgi Kampanella nelieto vārdu armija.

Nav noslēpums, ka Vladimirs Iļjičs Ļeņins iedvesmojies no Saules pilsētas. Kas no tā sanāca, mēs visi tāpat zinām. Par Marksa un Engelsa iedvesmas avotiem nezinu, bet drīzāk brīnītos, ja viņi šo darbu nebūtu lasījuši. Arī Nikolaja Nosova Nezinītis Saules pilsētā ir iedvesmojies no Kampanellas.

Visiem šo sociālistisko iekārtu cēlājiem kopīgs ir tas, ka viņi paši vislabāk zina, kā būtu jādomā un jādzīvo visiem citiem cilvēkiem. Bet viņi kļūdās, turklāt uzreiz divos aspektos.

Pirmkārt, viņi nespēj pat pieļaut domu, ka pašiem nav taisnība. Viņu izdomātais modelis ir vienīgais pareizais, citiem tā ir jādzīvo un punkts. Hierarhiski autori paši sevi savā shēmā allaž redz augšgalā un nekad apakšgalā. Tāpēc arī šādu “pasaules modelētāju” allaž ir un būs daudz vairāk par tiem, kuri būtu gatavi bez ierunām dzīvot pilnīgi precīzi tā, kā šajos modeļos iecerēts.

Otrkārt, nav iespējams piespiest visus cilvēkus domāt vienādi. Varbūt kaut kādas ilūzijas par to varēja būt laikos bez masu saziņas līdzekļiem, bet mūsdienās, kad pieejamais informācijas klāsts, un, galvenais – dzīves apstākļi – ir tik dažādi, par tādiem sapņiem būtu vienkārši jāaizmirst. Ja kāds domā, ka var gan citus piespiest domāt tā, kā “ir pareizi”, lai sāk ar sevi pašu. Lai nodod sevi kādam lietpratīgam izglītotājam, kurš viņa uzskatus radikāli mainīs sev līdz šim nepieņemamā virzienā un pēc tam paskatīsimies, kas no tā visa iznāks.

Iespējams, dažādos izfantazētos pasaules modeļus var pārbaudīt, cenšoties saprast, kādi indivīdi tajā negribētu dzīvot. Ja tādus var izdomāt, tad modelis ir neizdevies un jāpārplāno. Tommazo Kampanellas modelī atrasties hierarhijas apakšā būtu diezgan nomācoši. Tev kāds saka, ar ko kopoties, par sodu vispār var aizliegt nodarboties ar seksu. Bet, ja pieķers, nodarbojoties ar homoseksuālismu, vispār sodīs ar nāvi. Iespējas apliecināt sevi ir tikai darbā. Atpūtas iespēju nav. Būtībā totāla verdzība.

Saules pilsētu var lasīt kā komunistisku nākotnes vīziju, bet būtu svarīgi arī trenēties saskatīt, kāpēc praksē to realizēt nekad neizdosies. Fanātiem ar kritiskas uztveres problēmām šo lasīt nebūtu ieteicams, ne jau viņu pašu, bet līdzcilvēku dēļ.

Subjektīvais baudījums 5/10.

Ir ko piebilst?