Ticēt

Pārlaidu šodien acis pār populārāko reliģiju aprakstiem. Secināju, ka viena no man simpātiskākajām reliģijām ir hinduisms. Tā ideja, ļoti vienkāršojot, ir cilvēkam realizēt sevi, lai atkal kļūtu par daļu no Dieva. Hinduisma izcelsme atšķirībā no daudzām citām reliģijām netiek balstīta uz kādu konkrētu cilvēku, kā piemēram, Jēzu kristietībā, Budu budismā vai Muhamedu islamā.

Un vēl man liekas, ka valsts atbalsts “tradicionālajām” jeb kristīgajām reliģijām ir nonsenss, no kura pakāpeniski vajadzētu atteikties. Ja reiz Latvija ir brīva valsts, tad arī cilvēkam jābūt brīvām tiesībām izvēlēties reliģiju. Nav nekādas vajadzības lobēt vienu vai vairākas reliģijas un atstāt novārtā citas. Kristietība Latvijā un visā pasaulē ir nākusi pa stipri vien netīriem ceļiem. Un tā jau nu nav tā reliģija, kura būtu vēl kā īpaši stutējama no Latvijas valsts budžeta. Latvijas satversmē kristietība nekā nav nostiprināta. Paldies Dievam, jo tur nav nekā latviska. Turklāt tuvākos pāris simtus gadu tai iznīkt vienkārši nav iespējams.

Kāpēc tas, kam ticēja senlatvieši nav tradicionāla reliģija? Kāpēc, ja reiz Latvija ir latviešu valsts, valsts nevarētu atbalstīt kaut ko savu, nacionālu, nevis veicināt ebreju svēto rakstu glorifikāciju?

1 thought on “Ticēt

  1. Hinduisms ir latviešu senajai reliģijai Dievturībai vistuvākā pasaulē zināmā reliģija. Lai gan vārds reliģija pat nebūtu vietā, drīzāk dzīvesveids. Dievturiem šad tad šur tur notiek šādi tādi pasākumi, pārsvarā tematiskie daudzinājumi ar informatīvu ievirzi. Vairums latviešu dievturu kopu ir arī folkloras kopas. Ja ir vēlme uz kādu no tiem atnākt paklausīties, dod ziņu.

Ir ko piebilst?