Teodors Dreizers – Māsa Kerija

ASV no laukiem uz Čikāgu 1889. gadā pārbrauc jauna, nepieredzējusi sieviete vārdā Karolīna jeb Kerija. Ceļā uz Čikāgu skaisto meiteni uzrunā kāds komivojažieris Čārlzs Druē un pierunā viņu iedot savu adresi. Kerija apmetas uz dzīvi pie māsas un viņas vīra. Diez ko sirsnīgi viņa uzņemta netiek, bet sievas vīrs tomēr gaida, ka Kerija tūlīt atradīs darbu un sāks viņiem maksāt par īri.

Kerijai pieredzes un pārliecības trūkuma dēļ darbu atrast nav viegli, līdz viņa sāk strādāt apavu fabrikā patālu no mājām. Drīz viņa sāk regulāri satikties ar Druē, kurš viņu pārliecina doties sev līdzi, pamest savu māsu un vīru, noīrē Kerijai dzīvokli un sāk viņu uzturēt.

Tālākie notikumi nav ne pārāk triviāli, ne vienkārši. Ja ir vēlme ar tiem iepazīties saīsinātā formā, tad tos var izlasīt vikipēdijā. Romāns ir visai slavens, kaut arī izdots samērā negribīgi. 

Tēli autoram izstrādāti visai rūpīgi, romāna gaitā tie mainās. Liela nozīme ir videi, kurā risinās notikumi. Nemācēšu pateikt, cik precīza, bet tomēr tā ir laikmeta liecība par tā laika dzīvi Ņujorkā un Čikāgā. No sākuma man nešķita, ka būs gaidāms kas vairāk par divu nejauši satikušos mīlētāju ceļu vienam pie otra, tomēr tā gluži nebija un beigu daļu jau lasīju ar diezgan lielu aizrautību.

Latvijā savā laikā tapis mūzikls Māsa Kerija ar Raimonda Paula mūziku. Var noskatīties arī pusstundu garu koncertfilmu. Gaumes jautājums, bet man liekas, ka nekas daudz nebūs palaists garām, to neskatoties. Sižeta nav vai to nevar saprast un viss sastāv no dziesmām un dejām.

Subjektīvais baudījums 7/10. Pilnākai laimei gribētos vairāk intelektuālu problēmu un to risinājumus. Citādi šis liekas tāds pavisam neslikts romāns, bet nekas vairāk.