Skip to content

Tendence

Lai arī Caurumā ir milzum daudz politiski kritisku apcerējumu, tomēr manī pašā ilgi ir bijusi cerība, ka būs labāk, ka visi kopā ejam pareizā virzienā. Pakāpeniski tā ir apsīkusi un tagad man šķiet pretēji. Tam ir daudz iemeslu.

Līdz ar Zolitūdes Maksimu sabruka arī tāds kā ilgstošs stagnācijas periods. Mediji pēc traģēdijas ilgu laika posmu intensīvi bombardēja visus ar šausmām, bezatbildības stāstiem un vainīgo medībām. Rezultāta īsti nav joprojām un viss jau palēnām apvelkas ar putekļu kārtu. Uznāca Krimas okupācija, atkal dzirdam tukšu muldēšanu un redzam pat nespēju formulēt viedokli. Ir tikai tukšas runas par iespējamu rīcību.

Skatoties uz Saeimas, prezidenta, valdības uzvedību, šķiet, ka viņi nesaprot, kur atrodas un kas viņiem būtu jādara. Viņu galvas ir paralizējis vēlēšanu tuvums un ne par ko citi viņi domāt, šķiet, nav spējīgi. Valsts pirmais Bērziņš ir tikai tāda virsotnīte. Ko vērta vien ir Vienotības līdzšinējā vārdos klusā, bet darbos pilnīgi nelokāmā pastāvēšana par uzturēšanās atļauju tirgošanu. Kādu laiciņu pēc Krimas okupācijas Vienotības atļauju tirgotāju kvēlie aizstāvji nu piepeši skandina, ka vajadzētu tirgošanu tomēr apturēt. Ne nu domā to darīt, nekā – citādi sen jau būtu ķērušies pie darba.

Viņi visi būtu atlaižami un pārvēlami tieši tagad. Jā, ir bīstami nolikt valsti nestabilā politiskā situācijā ar sirojošu ienaidnieku turpat blakus. Bet tikai tāpēc atstāt siltos amatos liekēžus, kuri neko nedara? Kaut vai tas pats spaisu jautājums – parastie iedzīvotāji ir novesti tik tālu, ka jau labi sen aizgājuši ielās točkas dedzināt. Jo tautas pārstāvji neko, redziet, nespēj izdarīt sava stulbuma, nevēlēšanās vai slinkuma dēļ.

Šis Saeimas sasaukums nespēj strādāt, jo viņu galvā ir tikai rudens došanās pie urnām.

Valdība nespēj strādāt, jo tā jau sākotnēji tika izveidota ar vienu vienīgu mērķi – iespējami mierīgi, neko nedarot, novilkt laiku līdz vēlēšanām.

Prezidents savam amatam ir tik ļoti nepiemērots, ka gaidīt kaut ko pozitīvu no viņa šķiet bezgala naivi.

Viņi visi ir aizgājuši paralēlajā realitātē tik tālu, ka vairs tikai retais no viņiem spēj nepretrunīgi formulēt savas domas.

Arī neatkarīgākas institūcijas kā Valsts kontrole, SAB, Drošības policija vai Prokuratūra klusē. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome noziedzīgā kārtā vienkārši nedara neko, kaut arī pēc lietuviešu parauga uz karstām pēdām būtu jāpiegriež skābeklis vienam otram Krievijas TV kanālam.

Jaunas vēlēšanas ir patālu un līdz tām var gadīties vēl ne viena viena Zolitūde un Krima.

Prasītos kārtīga, jauna slota, kas aizmēž visus šos atkritumus. Ne Sudraba, ne Repše tādi nav un nekādā, pilnīgi nekādā gadījumā tādi nevar būt.

Būs ļoti grūti izvairīties no SC nokļūšanas pie varas rudenī ar no tā ļoti bēdīgām izrietošajām sekām. Pat ja tas izdosies, esošais koalīcijas kokteilis, ļoti iespējams, būs tikai mazdrusciņ labāks. Jo cilvēki, kuri ilgstoši stiepj gumiju un nespēj pat sakarīgi, nepretrunīgi izteikties, tā piepeši nākošajā dienā pēc vēlēšanām nemainīsies un varbūt nemainīsies vispār.

Tāpēc arī man liekas, ka viss ir slikti.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *