Lieta, kas pēdējā laikā mani kaitina aizvien vairāk, ir veģetārisms. Šī modīgā parādība pēdējā laikā kļuvusi aizvien populārāka. Ja pirms gadiem desmit man bija tikai viens paziņa veģetārietis, tad tagad tādus pazīstu jau vismaz astoņus. No vienas puses – kas man par daļu, lai jau cilvēki ēd ko vēlas. Jā, ja viss būtu tik vienkārši…Read More »Veģetārisms
Lielveikalu dzīvo zivju akvārijiem mēdz trūkt uzraksts “Uz nāvi notiesāto kamera”.
Tas ka viņi ēd gaļu? Nē. Tas gan nenozīmē, ka es negribētu, lai visi cilvēki ar laiku atteiktos no dzīvnieku lietošanas uzturā, bet es neticu, ka tas ir iespējams. Vismaz manas dzīves laikā noteikti nē. Turklāt, ja no ēdienkartes izsvītro visus gaļas produktus, diezgan maz kas paliek pāri. Vismaz Latvijā. Un tas varbūt ir patRead More »Kas man visvairāk riebjas gaļēdājos
Es neēdu gaļu jau gandrīz četrus gadus. Ikdienā savam veģetārismam galīgi nepievēršu uzmanību. Parasti par to sanāk domāt, ja gadās kopīga ēdienreize ar gaļēdājiem. Vai arī, ja jādodas ēst neierastā vietā. Veģetāriem ēdieniem parasti ir niecīga izvēle. Gandrīz katrs, kurš uzzina, ka neēdu gaļu, pajautā, kādēļ tā. Ar laiku man šis jautājums ir šausmīgi apnicis,Read More »Veģetārisms
Stāsts no Manfrēda Kibera grāmatas Dzīvnieku pulkā. Grāmatu var bez maksas lejuplādēt šeit. Aitas satrauktas spiedās visas vienā barā. Kāda veca aita stāstīja. „Mana vecāmāte pati to bija redzējusi,” viņa sacīja, „tas ir kaut kas šausmīgs, kaut kas tā kā teika. Nav zināms, kas tas īsti ir. Viņa jau arī visu nebija redzējusi. Ejot uzRead More »Mēmie lūgumi