Ilgus gadus man bija tā laime dzīvot denacionalizētā namā. Tas ir, tā tika atdota pirms okupācijas īpašnieka mantiniekiem. Tie, kuriem paveicās dzīvot pašvaldības mājās, varēja savu dzīvokli privatizēt par sertifikātiem. Cik maksā dzīvokļi, paši zināt. Tie, kuriem nepaveicās dzīvot denacionalizētos namos, varēja turpināt īrēt dzīvokli bez noteikta termiņa ierobežojuma. Kādu laiku pastāvēja maksimālie griesti, cikRead More »Denacionalizācija
Saņēmu šo izdevumu savā pastkastītē, un autobusā, laiku īsinot, palasīju. Īss konspekts. 1. un 2.lpp. Smaidīgs Ušakova ģīmis. Aizgūtnēm tiek slavēts e-talons. Tā vietā, lai atzītu, ka projektā ieguldīti milzīgi līdzekļi un ka tas ir izgāzies, tiek klāstīts par uzvaru finansiālajās attiecībās ar valdību. Tas ir, nākotnē paredzama kompensācija Rīgas domei no valsts budžeta. JaRead More »Rīgas pašvaldības laikraksts
Bieži negadās iet garām ēkai brīdī, kad tā pārvēršas drupās. Kādreiz skaista māja bijusi. Bildīte no google maps, tapusi 2011. gada augustā. 12. decembris 2013. Process. 13. decembris 2013. Strādnieki cenšas izlasīt vēl veselos ķieģeļus. Ar to viņi nodarbojās apmēram nedēļu. 20. decembris 2013. Game over. Tagad tur izskatās apmēram tāpat kā pēdējā attēlā.
Par visvecāko Rīgas ēku uzskata bijušo Svētā Jura baznīcu. Tagad tajā atrodas Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejs. Nezinu, kā citiem, bet man šī ēkas ārējais izskats neliekas diez ko interesants. Tās puslīdz precīzs vecums (vairāk nekā 800 gadu), pēc ārējā izskata spriežot, diez vai ir nosakāms pat vislielākajiem ekspertiem. Jo gandrīz viss ir aizšpaktelēts, nokrāsots unRead More »Par vecām ēkām
Gaiļezers, 27.10.2013. Tie baltie pikuči ir baltmaizes gabali. Kā redzams, lokālās faunas ne īpaši pieprasīti un pat ignorēti. Kadrā neietilpa aizrautīgs jaunietis, kurš nepārtraukti papildināja ūdenī peldošos barības krājumus.
Protams, ja vantis visā garumā nenoklāj ar dzeloņstieplēm, ko gan citu var gaidīt? Kad devos prom no tilta, satiksme vēl nebija slēgta, bet droši vien ilgi nebija jāgaida. Iespējams, šis bija kas līdzīgs nesenajam flešmobam ASV, kurā jaunieši sarunāja izdemolēt lielveikalu.
Mēģinot izlocīties ar veļļuku cauri ātrumu bremzējošajām uzpariktēm pirms sliežu šķērsošanas, ir daudz grūtāk pamanīt, vai netuvojas vilciens vai tramvajs, nekā ja šo traucēkļu nebūtu. Vai varbūt man vienīgajam tā liekas?
Interesanti, kādi vārdi būs uz sētnieces lūpām, šo visu ieraugot? Agrāk tur bija četri miskastes konteineri uz tuvējām mājām, tagad divarpus. Reizēm es ļoti mīlu Rīgas namu pārvaldnieku. Un bomžiem vispār gribētos rokas nocirst. Cerams, vismaz nākamgad kāds to visu savāks.
Mazliet ceru, ka šī ēka aizvada savas pēdējās dienas un ka nevienam uz galvas tā uzgāzties nepaspēs. Sprauga starp sienām ir aptuveni 40 centimetrus plata. Gaisma spīd cauri. Kāds labdaris izraibinājis apkārtni ar krāsainām lentām un uzlicis zīmīti “Bīstami”. Cilvēki, protams, turpina iet ēkai garām dienu no dienas.