Tikai tāds necils virsrakstiņš Delfos liecina, ka Ministri esot iepazīstināti ar SVF prasībām.
Tas tātad nozīmē, ka par SVF prasībām līdz šim bija zinājuši – jā, kas? Tikai Godmanis ar Slakteri? Vai tiešām viņi divpersoniski visu šo laiku plēsās par aizdevumu un neviens cits pat nezināja, pret kādiem nosacījumiem tas tiks izsniegts? Ļoti interesanti. Absurds jau, manuprāt, ir, ka par šiem nosacījumiem netiek informēts pats kredīta ņēmējs – sabiedrība, bet, izrādās, ka pat ministri par to tiek tikai tā, starp citu, informēti tikai šajā pirmdienā. Var jau būt, ka šajos nosacījumos ir kaut kas tāds, ko sabiedrības lielākajai daļai nevajadzētu zināt, bet kas tad tā varētu būt par informāciju? Ja nu vienīgi tā ir par lata devalvāciju, bet tam es tā īsti neticu.
Otra lieta, kam pie reizes attēlā varbūt ir vērts, vai, pareizāk sakot, nav vērts pievērst uzmanību, ir Lemberga viedoklis. Liekas, ka šī kunga viedoklis tāpat kā tāda G.Bērziņa viedoklis parādās visur un par jebko. Izskatās, ka kāds viņus mēģina apzināti iztēlot par ietekmīgākiem nekā tas ir realitātē. Šie kungi Latvijas politiskajā skatuvē oficiāli nav nekas, turklāt pirmais no viņiem ir apsūdzēts smagos noziegumos. Kāpēc man vai kādam citam būtu jāzina, ko par kko domā kāds no viņiem? Tikai tāpēc, ka klīst baumas par šo kungu ārkārtīgo ietekmi uz Latvijas politiku? Nu, tad aizvāksim viņu “viedokļus” no masu mēdijiem un viņu ietekme mazināsies. Neinteresēsimies par viņiem, nepiesārņosim savas galvas ar viņu teiktajām muļķībām un līdz ar to mums vairs neviens nespēs iebarot šīs informācijas drazas. Tāpat neatceros, ka viņu teiktais būtu izcēlies ar inteliģentu oriģinalitāti. Domu, kas minēta virsrakstā, varētu pateikt arī teju ikviens vidusskolnieks.
Un, ja reiz sāku par informācijas drazām, tad arī trešā lieta. Ekrānšāviņu neuzņēmu, bet vakar viens no apollo mazajiem virsrakstiem, ieejot inbox-ā, vēstīja, ka “Ekonomiskās krīzes laikā Krievijas pilsoņi interesējas par nekustamo īpašumu Kiprā”. Kolosāli. Ja man kko tādu vēsta latviski rakstošs portāls, es nudien jūtos kā Latvijas PSR.
P.S. Biju jau pabeidzis rakstīt, pielaboju pēdējos sīkumus un pa radio (SWH) “Ventspils ziņām” klausos, kā man stāsta, ko Ziemasvētkos darīs A.Lembergs. Tas vairs nav skumji, tas ir traģiski.