Supernormatīvisms

Nemēdzu pievērst uzmanību valsts prezidenta teiktajam, bet šoreiz patiešām Rinkēvičs aizskāris sāpīgu tēmu. Mēs, lūk, dzīvojot supernormatīvismā. Viss esot jāregulē ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem.

Te vēlos piemest divus centus. Nav svarīgi, cik ļoti pats Rinkēvičs līdzvainīgs birokrātijas vairošanā, tā ir pilnīgi cita tēma. Bet kā problēma radās jeb kāpēc esam nodzīvojušies tik tālu?

Ir skaidrs, ka valstij evolucionējot un kļūstot sarežģītākai, noteikumu kļūst vairāk. Daļa no mums to ir pieredzējusi savām acīm. Bez interneta nebija tādas vajadzības pēc vispārējās datu aizsardzības regulas, e-paraksta utml.

Mēdz būt tādi tipi, kas meklē spraugas likumdošanā. Teiksim, azartspēles reklamēt nedrīkst, bet reklamēt kaut ko stipri līdzīgu ar lapas adresi, kas beidzas ar lu, nevis lv, redz, drīkst. Kaut gan, ja esam konsekventi, tad pēc būtības jāaizliedz arī tas. Tad, lūk, šādu “līdēju” apkarošanai arī top birokrātiski džungļi.

Birokrātija var kuplot bezgalīgi. Nelaime ir tā, ka praktiski nav iespējams noteikumu džungļus paturēt galvā, un tie tik un tā būs “cauri”, un tik tā “līdēji” atradīs savas spraugas. Respektīvi, bezgalīgais stāsts. Sekas – tiek ievērojami apgrūtināta dzīve parastiem cilvēkiem, kas visu cenšas ievērot, bet “līdēju” vislabākajā gadījumā uz laiku kādā konkrētā nodarbē paliek mazāk.

Vai mērķis “panākt godīgus spēles noteikumus” attaisno līdzekļus “papildus birokrātiskais slogs”? Manuprāt, nē.

Manuprāt, mērķis “panākt godīgus spēles noteikumus” neattaisno līdzekļus “papildus birokrātiskais slogs”. Vajag “līdējus” skatīties un sodīt “pēc būtības”.

Līdzīgi kā ģimenē. Bērns atrod šokolādi un visu apēd. Viņu pieķer, kaunina. Bet viņš saka – man neviens neteica, ka nedrīkst apēst visu!

Ja skatāmies birokrātiski, tad bērnam taisnība un jāpalaiž sveikā cauri.

Ja skatāmies pēc būtības, tad bērns jāsoda. Ne obligāti bargi.

Man labāk patīk “pēc būtības”, tikai ir viena problēma. Ģimenes “tiesnesim” jābūt spējīgam adekvāti izvērtēt nodarījumu un piešķirt adekvātu sodu. Par to nākošreiz.