Saskaitīju, ka 2023. gadā, kas gandrīz sakrīt ar Stacijas gadu, publicēti 54 ieraksti. Man tas ir daudz. Vairākus mēnešus gandrīz neko nerakstīju, publicēju laika gaitā sakrājušos melnrakstus, pārsvarā par grāmatām. Melnrakstu šobrīd palicis pavisam maz.
Gada sākumā publicēju ierakstus, kuros bija savāktas pagājušajā gada bildes pa mēnešiem. Ja varētu, es to izdarītu arī tagad. Tikai bilžu ir tūkstošiem, laika par maz. Kaut kad noteikti būšu tās sakārtojis, kaut gan man klusas bažas, ka tas varētu notikt nepieklājīgi vēlu.
Gada grāmata man bija Bezkrāsu Cukuru Tadzaki un viņa svētceļnieka gadi. Vēl vairāk, es pat nezinu, vai kādai citai grāmatai jelkad esmu ielicis subjektīvā baudījuma atzīmi 10/10. Vēl kā īpašākas par citām gribas atzīmēt Mūzaīka, Oskars un lietas, Kaka un pavasaris, Stāsts par Sanmikelu. Interesanti, ka Lindgrēnes kara dienasgrāmatas izlasīju angļu valodā un man nebija ne jausmas, ka tās pēc dažiem mēnešiem tiks izdotas arī latviešu valodā.
Pārlaižot acis citiem ierakstiem, pašam favorīti ir par bītliem un dažādu mūsdienu problēmu izklāstu bērniem. Protams, arī Digital Love, kur ieraksta virsraksts nenolasās tā, ka to uztveru es pats. Man tā ir Daft Punk dziesma, kas atskan, zvanot dzīvesbiedrenei.
Centīšos turēties pie viena ieraksta nedēļā, lai cik īsi tie arī reizēm nebūtu.