Skip to content

Stacijai deviņi gadi

Vajadzētu priecāties par jubileju, bet jāsaka, ka ar laiku man šis projekts kļūst aizvien smagnējāks. Vairākas reizes esmu prātojis, vai nelikt šim visam punktu. Atšķirībā no vairuma (dažu vēl puslīdz) aktīvo blogu, man ir savs domēna vārds un hostings, attiecīgi tās ir arī reālas izmaksas. Bet jēga? Jēga lielos vilcienos ir tikai man pašam.

Stacijas apmeklējumu pamatā ģenerē google un mazliet arī citi meklētāji. Publicējot jaunu ierakstu, statistika pakāpjas pavisam maz, attiecīgi regulāru lasītāju nav diez ko daudz. Vienas dienas statistika publicētam ierakstam gan nav precīzs rādītājs, tomēr kādreiz bija citādāk. Sociālie tīkli blogus ir nokāvuši.

Zināmā mērā popularitātes trūkums atraisa rokas, un tomēr ar gadiem rakstīt gribas aizvien mazāk. Turēšanās pie (gandrīz) viena ieraksta nedēļā man drīzāk ir pašdisciplīnas jautājums, jo, ja es arī tam atmetīšu ar roku, tad nav vērts sevi mānīt ar domu, ka kādreiz tomēr rakstīšu biežāk. Tad tiešām būtu jāpieliek punkts.

Mēģināju likt aizgājušo gadu bildītes ierakstos. Kaut kādā brīdī tas kļuva pārāk grūti, rokas vairs necēlās ķerties klāt tiem bilžu gigabaitiem. Dzīves prioritātes arī sanāca tādas, ka neko interesantu bildējamu pamanīt ilgu laiku neizdevās. Šis stāvoklis diemžēl ir ieildzis, arī dzīves ritmam mainoties atpakaļ. Slikti.

Šis tas iesākts par kino palika melnrakstos, pietrūka laika, pēc tam pazuda vēlme turpināt un tas arī viss. Žēl.

Rakstīju par Ligzdojošo putnu uzskaiti. Nav domas turpināt to aprakstīt arī šogad, bet varbūt pēc nulltās uzskaites pārdomāšu. Pat Torņu cīņas saņēmos aprakstīt, komandas biedriem bija ļoti skaistas bildes un gribējās tās ielikt vienā stāstījumā un saglabāt kaut vai tikai sev pašam.

Priecājos, ka tomēr uzrakstīju par Pink Floyd, tas man bija nozīmīgi.

Pirmajiem Stacijas gadiem tipiskāka, bet pēdējiem pavisam neraksturīga apcere izdevās par supernormatīvismu un būtiskāko Latvijas iedzīvotājus vienojošo elementu – likumdošanu.

Aizkustinošākā grāmata – Murakami Dejo, dejo, dejo. Atzīmēt gribētu arī Mičelas Vējiem līdzi par politiski nekorekto vēsturisko ASV aprakstu un Kivirehka Lidojums uz mēnesi par tajā uzburto skumji nenopietno gaisotni.

Tālāku plānu, kā noprotams, nav. Gribētos pabeigt melnrakstus par Faulza The Tree un kultūras patēriņa dienasgrāmatas veidošanu. Pārējie 30 melnraksti laikam turpat arī paliks.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *