Vispārīgāk
- Šodien pa logu bija vērojama drāma. Vispirms atbrauca ātrā palīdzība, pēc tam pašvaldības policija. Apkārt skraidīja melnbalts Stafordšīras terjers un uzmetās visai tuvākajai apkārtnei par sargātāju, nelaida sev garām cilvēkus. Atbrauca suņu kērājs, piepeši sunim parādījās siksna un, cik varēja spriest, īpašnieks tās galā. Pēc piecām minūtēm siksnas vairs nebija, suns atkal vaļā. Saimnieks tikmēr, saslēgts rokudzelžos, spārdījās ar kājām, mēģinot traucēt suņu ķērājam. Pēc minūtēm 25 suns tiks nokausēts un noķerts un tā saimnieks ietūcīts policijas busiņā.
- Revidenta pārraide internetā vairāk negāja nekā gāja. Vēl joprojām neesam sasnieguši laikus, kad var iztikt bez televizora, lai arī teorētiski nekādiem šķēršļiem būt nevajadzētu. Vismaz bezmaksas kanālus jau nu varēja un vajadzēja dublēt internetā. Lattelecom risinājums manām ļoti pieticīgajām vajadzībām (labi ja kādu reizi mēnesī) liekas par dārgu.
- Brīžiem gribas pajautāt kādam Maksimas boikotētājam, kāpēc viņš tā joprojām dara, kāda ir viņa motivācija? Bet tā kā neesmu iesprindzis par šo jautājumu, tā arī vēl nevienam pajautājis neesmu.
- Ielaidos interneta diskusijā par sabiedrības saliedēšanu. Manuprāt, ja cilvēkam nav pieņemama Latvijas dibināšanas ideja – vienīgā valsts pasaulē latviešu tautai un viss no tā izrietošais (primāri aizstāvēt latviešu tautas intereses, kopt galvenokārt tieši latviešu kultūru, valodu utt.), tad viņam te nevajag dzīvot. Var, protams, bet sanāk tāda mocīšanās. Laikam daudzi tā dara. Bet būtu tikai godīgi un pareizi pie varas esošajiem politiķiem izklāstīt savu redzējumu šajā jautājumā, iepazīstināt ar nepārkāpjamajiem principiem utml. nevis turpināt no šī jautājuma novērsties.
Personīgāk
- Izdzirdēju The Beach Boys – God Only Knows intrumentālo versiju no Stack-o-track albuma. Biju agrāk klausījies arī oriģinālu, patika, bet tagad bez puišu augstajām balsīm dziesma jau no pirmā brīža likās ļoti īpaša. Tas ir mans labakais jaunatklājums pēdējo mēnešu, ja ne gada laikā.
- Salūts redzēts arī šogad, lai arī tikai stūrītis un pa logu. Tikmēr policija vietējā apkārtnē kaut ko cītīgi meklēja ar lukturīšiem.
- Četrus vakarus skatījos My Dinner With Andre. Filma ir saruna starp diviem cilvēkiem restorānā gandrīz divu stundu garumā. Droši vien mūsdienās neviens ko tādu neriskētu uzņemt nopietnā līmenī. Bet filma laba, dažas lietas aizķērušās prātā uz ilgāku laiku.
- Boston un Eagles mazāk zināmie skaņdarbi bieži vien izklausās pēc country un šlāgera. Šīs divas lietas es nespēju klausīties, lai arī pašam grūti definēt, kas tieši ir šlāgeris. Viegli uztverams produkts masām bez sevišķas oriģinalitātes?
- The Beatles – While My Guitar Gently Weeps spēlē Ēriks Kleptons un tas man nav nekāds jaunums. Bet kāpēc tā, to es nezināju līdz pat šodienai. Harisons trīs reizes mēģinājis ierakstīt šo dziesmu ar bītliem. “They weren’t taking it seriously,” Harrison later remembered. “I went home that night thinking, ‘Well, that’s a shame,’ because I knew the song was pretty good.” (..) With the famous guest in the studio, the other Beatles got down to business — McCartney’s harmonies sound particularly inspired. As Harrison put it, “It’s interesting to see how nicely people behave when you bring a guest in, because they don’t really want everybody to know that they’re so bitchy.”
- Apmeklēju svētku koncertu skolā. Secināju, ka saglabājušās vairs tikai kādas 5-6 skolotājas, kas mācīja mani savulaik. Koncerts kopumā neaizkustināja, vienīgi sākums ar vienu kora dziesmu un orķestra skaņdarbu.
- Uzgāju, ka caurulē eksistē pa instrumentiem sadalītas bītlu dziesmas. Teorētiski tas paver iespējas pašam samiksēt kaut ko jaunu. Pamēģināju paspēlēties un tapa pabriesmīgs Hello Goodbye instrumentāls skaņdarbs. Lai būtu pa smuko, jāiegulda daudz, daudz laika.