Šonakt nosapņoju, ka esmu atnācis strādāt vienā paprāvā valsts kantorī taisni brīdī, kad tika ieviesta jauna informācijas sistēma (IS). Man to vajadzēja testēt, pētīt, meklēt vaboles un citādi darboties. Projekts tāds diezgan nopietns, kopējā summa ar visām ieviešanām, instrukciju rakstīšanām, apmācībām bija pusmiljons latu. Tā nu es labu brīdi strādāju, līdz nejaušā kārtā aizdevos līdz citam kantora nostūrim, lai pieredzes bagātināšanai iepazītos arī ar viņu informācijas sistēmu. Grūti bija noticēt savām acīm, bet izskatījās, ka tā ir bezmaz identiska tai IS, ar kuru es darbojos savu sapņu ikdienā. Es būtu varējis palūgt to tanti, kas vadīja prezentāciju pārsēsties un paturpināt prezentāciju viņas vietā.
Viss, protams, bija pilnīgi legāli, nevienam nekāds noslēpums par šīm abām IS nebija, tās pat izmantoja vienus un tos pašus informācijas avotus. Es vienīgi jutos mazliet piešmaukts, jo es tāpat kā citi mana nostūra darbinieki, bijām uzskatījuši, ka strādājam ar jaunu IS. Bet, izrādījās, ka tā ir par ~95% tā paša izstrādātāja agrāk izveidota IS, tikai drusku piepucēta un pārpucēta otra nostūra vajadzībām, un pārdota vēlreiz. Nja, tā vajag mācēt pelnīt naudu ar informācijas sistēmu izveidi – es nodomāju, un pamodos. Labi gan, ka īstenībā nekas tāds nenotiek.