Sergejs Brauns – Viņpus pagātnes

Grāmatas autors Sergejs Brauns ir slavens Izraēlas bioķīmijas profesors. Dzimis Rīgā, kopā ar ģimeni izsūtīts un 1973. gadā emigrējis uz Izraēlu. Uz grāmatas otrā vāka viņš nodēvēts arī par filozofijas doktoru, bet grāmatā esošajā īsajā biogrāfijā par to nav ne vārda.

Kā noprotams, Sergejs Brauns ir ebrejs un tas šo grāmatu dara atšķirīgāku no citiem manis lasītajiem izsūtīto atmiņu stāstiem. Grāmata ir iedalīta četrās nodaļās.

Pirmajā nodaļā autors pārsvarā raksturo tuviniekus un citus cilvēkus, kuriem viņa dzīvē bijusi liela nozīme. Viens no radagabaliem bija aprakstīts tik slavinoši, ka apsvēru domu tālāk nemaz nelasīt. Grāmatā autors mazliet raksta arī par cilvēka atmiņu neuzticamību, bet turpat netālu viņš nekritiski pārstāstījis arī citu cilvēku atmiņas, turklāt dara to, lietojot tādu izteiksmi, it kā pats būtu veicis personu raksturojošus spriedumus, kaut arī nekad tos nav sastapis. Tomēr kāds no radagabaliem izrādījies arī pamatīgs nelietis, kas veselīgi atsvaidzina kopējo Brauna radu apraksta cukura trauku.

Otrajā nodaļā autors vēsta par savām gaitām trimdā. Tad viņš bijis vēl bērns un dabūjis gan daudz strādāt, gan blēņas pastrādāt. To lasīt bija interesanti. Rakstīts bez īpašas nostaļģijas vai jūtamiem mēģinājumiem savu dzīvesstāstu uzskaistināt. Rakstīts ir gan par čigānu uzbrukumu, gan par kaušanos, gan grāmatām, gan meitenēm.

Trešajā nodaļā autors raksta par atgriešanos Latvijā. Tas nav diez ko viegli, tomēr viņam daudz palīdz daudzie ebreju radi un draugi. Tomēr kāds no viņiem izrādās čekas ziņotājs, tā vismaz uzskata citi. Jaunais Sergejs to ļoti pārdzīvo un izlemj doties prom uz Maskavu.

Ceturtajā nodaļā apkopotas autora pārdomas par dažādām tēmām, par nāvi, Dievu, boļševikiem u.c.

Autors ir pārliecināts antikomunists un nekautrējas paust savu attieksmi. Arī krievus un Sibīriju viņš raksturo diezgan skarbi. Nejūtos tāds krievu un komunisma eksperts, lai teiktu, ka viņš rakstījis pilnīgi pareizi, tomēr man šķiet, ka autora uzskati ir visai precīzi.

Interesantākās ir otrā un trešā nodaļa, radu un dažādu tematu apcerējumi lielākoties nebija pārāk saistoši.

Subjektīvais baudījums 7/10.

Ir ko piebilst?