Par Skotijā aizvadīto nedēļu tāds “klasisks” ceļojumu apraksts nesanāk, jo būtībā tā bija ciemošanās nevis ceļojums. Bet dažas piezīmes ir, bildes arī un padalīšos ar tām publiski.
Skotu ēkas pārsvarā ieturētas līdzīgā stilā un izskatās pelēcīgas. To celtniecībai mēdz izmantot prāvus akmeņus. Lielākās pilsētās kā Glāzgova vai Aberdīna vērojama lielāka dažādība arhitektūrā. Tik un tā Rīga šķiet daudz kontrastējošāka ar savām koka ēkām, jūgendstilu un moderniem klučiem.
Glāzgovā var redzēt, ka daudzām ēkām pirmais stāvs atrodas tādā kā pagrabā. Tas atsauca atmiņā skolā mācīto, ka pirmo stāvu angliski saucot ground floor, otrais stāvs esot first floor un tā tālāk. Tikai tagad sapratu kādēļ mums tā toreiz teica.
Varu kļūdīties, bet bija sajūta, ka Skotijā ir mazas izredzes tikt apšmauktam veikalā, taksī vai tml. Piemēram, devu taksometra vadītājam 140 mārciņas un viņš pat nedomāja tās pārskaitīt. Vai arī baznīcā – ziedo naudiņu, paņem un aizdedzini svecīti. Neviens neskatīsies, cik daudz tu ziedosi un vai vispār ziedosi (vismaz nevienu ap stūri glūnam neredzēju). Toties Skotijā ir salīdzinoši dārgi taksometri, viesnīcas un pat suvenīri. Jaunas drēbes gan var atrast lētākas.
Kāpēc vajadzēja maksāt 140 mārciņas par taksometru? Pa ceļam uz lidostu saplīsa mašīna un bija palikuši vēl tikai kādi 130 km. Takša izsaukums no tuvākās pilsētas bija lētāk par jaunām aviobiļetēm, viesnīcu utml. izdevumiem.
Skotijas lauku ainavas ir ļoti skaistas. Kalni, ezeri un pa kādai upei. Bieži manāmas pilis vai to paliekas. Ceļi salīdzinoši šauri un līkumoti. Tagad Shaun the sheep attēlotā vide ļoti atgādina Skotiju.
Lohness ir milzīgs, 36 kilometrus garš ezers. Turklāt tas ir Kaledonijas kanāla sastāvdaļa. Šis kanāls savieno Skotijas kreiso un labo krastu, lai kuģiem nebūtu jāmēro garš apkārtceļš. Lohnesa ūdeņi ir duļķaini ar kūdru bagātās augsnes dēļ, tāpēc tur nemaz tik viegli nav kaut ko ieraudzīt. Liela ūdens dzīvnieka esamība Lohnesā tiek apšaubīta arī tādēļ, ka tur nav nemaz tik daudz ko ēst – ne augu, ne zivju. Pat vizuāli šķiet, ka ezeros ir neparasti maz pīļu un citu ūdens putnu.
Nesijas sakarā bieži esot gadījies apmēram šādi.
Diezgan lielas cerības likām uz britu dabu, īpaši putniem. Vispirms ievērojām, ka ir daudz lauku baložu, varbūt pat tikpat daudz kā mājas baložu. Glāzgovas parkā bieži varēja manīt zaļžubītes, sarkanrīklītes, dadzīšus, žagatas, melnos un meža strazdus. Novērojām arī paceplīti, peļkājīti un vāveri. Laukos gar ceļiem bieži esot manāmi medību fazāni, bet tos mēs nepamanījām. Zaķus, kuri tur esot ļoti izplatīti, kārtīgi apskatījām tikai pirmspēdējā dienā.
Daudzus novērojumus veicām Pīterhedā, kas ir neliela pilsētiņā pie Ziemeļu jūras. No kaijām atpazinām melnspārnu kaiju, sudrabkaiju, reņģu kaiju un lielo ķīri (pēc pārklasificēšanas gan vairs neesmu drošs, vai hroikocefālus var skaitīt pie kaijām). Vairāk laiku kaijām negribējām veltīt.
Laukos bieži redzējām peļu klijānus. Pie jūras redzējām arī roni, pļavas tilbīti, lielās pūkpīles, akmeņtārtiņus, garknābja gauras, meža zosis, pļavu čipsti, jūras kraukļus, melnās un pelēkās vārnas. Jūras žagatas mierīgi ganās ne tikai jūras malā, bet arī futbola laukumā un pat attālā lielveikala autostāvvietā. Pie Aberdīnas redzējām arī delfīnus.
Vispār botānikā neesmu spēcīgs, bet ievēroju arī daudzas savvaļā augošas narcises (ok, ja pavisam godīgi, tad sieva pateica priekšā, ka tur tādas ir).
Īpaši putniem bija veltītas divas ekskursijas. Pirmajā devāmies uz īpaši iekārtotu mājiņu, no kuras vērot dīķus. Ar binokli vien bez teleskopa vai kameras ar milzu objektīvu tur nebija daudz ko iesākt. Mājiņā bija uzstādīta tāfele ar šogad novērotajām putnu sugām. Skaitu nepiefiksēju, bet virs 100 bija noteikti.
Otrajā ekskursijā devāmies uz Bullers of Buchan ar domu pirmo reizi dzīvē redzēt tuklīšus. Ļoti skaisti, ļoti vējaini, tikai tuklīša neviena paša. Tā vietā bija daudz tievknābja kairu, kas gan arī nav slikti. Netālu ievēroju jūras kraukļu ligzdu, kuriem vējš uzpūtis cekulus un tāpat vien nofotografēju. Krietni vēlāk, Uģa Piterāna blogu lasot, pamanīju pieminētu cekulainos ūdeņus (jā, tā viņus sauc) un sapratu, ka esam redzējuši tieši šo sugu nevis ierastos jūras kraukļus. Ļoti patīkami.
Atradu jūras malā dzintaram līdzīgu elementu. Tā arī nesapratu, kas tas ir. Fosfors tā kā nevarētu būt, dzintars laikam arī nē. Google mani daudz izglītotāku šajos jautājumos nepadarīja.
Glāzgovā, īsinot laiku, iegriezāmies modernās mākslas muzejā. Izstaigājām kādus 4-5 stāvus, bet neko ļoti īpašu neredzējām. Varbūt pat kolorītākais bija jātnieks ar VLC emblēmiņu uz galvas muzeja priekšpusē.
Tur uz vietas man radās grūti pamatojama sajūta, ka šejienieši ir tik ļoti iekšēji neatkarīgi, ka, ja vajadzēs, bez problēmām pasūtīs tālāk ne tikai Eiropas savienību, bet arī visu pasauli. Ne velti viņiem ir jūdzes, auto stūre labajā pusē, skotiem skotu mārciņas utt. Tajā pašā laikā daudz liekas intuitīvi saprotams, nav kultūršoka.
A viņiem visi veikali ar tām šujmašīnām. I Londonā , i Edinburgā i citur. Koorporatīvais stils.
Pamēģini ar Skotu mārciņām samaksāt Londonā vai samainīt Skotu vai labāk Ziemeļīrijas mārciņas Frankfurtē, tas ar ir atsevišķa apraksta vērts. Ņemot vērā ka Skotijas un Ziemeļīrijas mārciņas mierīgi grozās šajā pasaules daļā.
Tuklīšu ierašanos var noķert iekš https://seabird.org/index.php , manuprāt jūs par agru bijāt.
Un brauciet vēl. Tik uz ziemeļiem. Tur labāk.
Nu tad viņiem pieder šujmašīnu rūpnīca :).
Varēji varbūt padalīties pieredzē maksāšanā ar skotu mārciņām, man tik drīz nesanāks izmēģināt. Es skatījos savulaik arī tavas Skotijas bildes, likās makten glīti.
Skotu un Ziemeļīru mārciņas Londonā nemīl un tas ir viegli teikts. Protams lielā veikalā iespējams tev tās pieņems, bet taksis vai kebabu ,kafijas veikals tevi pasūtīs. Citēju “Thats not a real money, some monopoly money or kinda shit.”
Teicu lai sauc policiju un man nācās skaidrot ka tas ir “legal tender”. Strīdā vinnēju , bet laiku pakāsu.
Frankfurtē maiņas punkts Skotu mārciņas pretī neņēma. Viņiem tās neesot katalogā.
Pilnīgi pieļauju jo Skotijā trīs bankas drīkst drukāt banknotes un Ziemeļīrijā četras.
“In most countries it is only the Governments, through their central banks, who are permitted to issue currency. In the United Kingdom, however, three banks in Scotland: Bank of Scotland, Clydesdale Bank and The Royal Bank of Scotland; and four in Northern Ireland: Bank of Ireland, Danske Bank (formerly Northern Bank), First Trust Bank, and Ulster Bank, are authorised to issue their own banknotes.”
Līdz ar to sajūta ka tev dažbrīd dod pudeļu etiķetes ir, bet pēc kāda laika tas pāriet. Plus tam visam Skoti nupat sāka drukāt plastmasas naudu.
“The Bank of Scotland, Clydesdale Bank and The Royal Bank of Scotland have announced that the next generation of £5 and £10 banknotes will be printed on polymer. Polymer is a thin and flexible plastic material. The current plan is to introduce the new £5 notes in the second half of 2016 and the new £10 notes in the second half of 2017.”
Kaut kas man žēlojās ka iekš LV Skotu banknotes samainīt it kā var , bet ņemot lielāku komisiju.
Visi amerikāņu tūristi, izņemot Bostonas apkaimi, vienā balsī saka ka tur nekāda Skotu nauda atzīta netiekot. Ungārija , Horvātija tas pats. No personiskās pieredzes varu pielikt Taizemi.
Tāds lūk īsais stāsts par Skotu banknotēm. Kaut ko garāku varētu uzrakstīt blogā. Paldies par ideju.
Paldies par slavējumu bildēm. Visas salikt nesanāca. Tagad jāgaida kārtējais atvaļinājums lai ko piebildētu un esošo salabotu.
Agrāk nezināju, ka tādas skotu banknotes ir, bet īsi pirms brauciena Latvijā pamanīju tām atsevišķu valūtas kursu (jūtami neizdevīgāku) un tad arī noskaidroju kas tā par monopola naudiņu 🙂
Varbūt nākamreiz var gaidīt no tevis vairākas bildītes un aprakstus apvienotus vienā vai pāris garākos rakstos? No vairākiem maziņiem īsti neiznāk tāda noskaņa, plus kādu var nejauši palaist garām. Garākos arī parasti apmeklē vairāk. Tas tā, idejai.