Piektdienas vakarā mazliet pēc 19iem atcerējos, ka man stāv bookmark-ā saite uz kādu 24 stundu garu tiešsaistes pasākumu. Nodomāju, uzmetīšu aci un atstāšu, lai fonā griežas. Jā, es arī uzmetu aci, tikai nespēju atrauties. Gulēt aizgāju trijos naktī un nākošajā rītā, protams, pirmais ko darīju, bija iet ieslēgt datoru. Kas tad tur notika?
Tika filmēta telpa ar trim cilvēkiem – aktivitātes dalībniekiem, kurus vienkāršības labad turpmāk dēvēšu par aktieriem. Skatītājiem bija iespēja čatā izvirzīt uzdevumus. Viņu izvirzītie uzdevumi nokļuva balsošanas sarakstā. Balsotāji bija paši skatītāji. Ik pēc 10-15 minūtēm tika paņemts uzdevums, kurš tobrīd bija savācis lielāko balsu skaitu. Iepriekš izvirzītie uzdevumi netika dzēsti no balsošanas saraksta (vai arī atradās tajā diezgan ilgi), tādējādi palikšana “bez darba” aktieriem nedraudēja. Kā tas aptuveni izskatījies, var redzēt šajā īsajā fragmentā.
Performances dalībnieki bija Latvijā labi zināmā aktrise Iveta Pole, performanču mākslinieks Maršals Steijs no Austrālijas, kā arī mākslinieks un aktieris Seo-hvons Ji no Korejas. Pasākums notika galerijas telpās pašā Tallinas centrā pie operas, attiecīgi pasākumu varēja vērot arī garāmgājēji. Ar tehniskām lietām palīdzēja Mikk-Maits Kivi (čata God), kuram arī nācās iesaistīties vairākos uzdevumos kameras priekšā.
Ja tā padomā, ko gan anonīmi interneta lietotāji varētu likt darīt trim cilvēkiem kameras priekšā? Droši vien demolēt, nodarboties ar seksuālām darbībām, iespējams, pasākt ko vardarbīgu. Bet kā tad iznāca realitātē? Vajadzēja
- tēlot dzīvniekus. Skatītāji varēja redzēt vistu, dinozauru vai kaķi.
- Vienlaicīgi dziedāt dziesmas katram savā dzimtajā valodā.
- Vienam no aktieriem kliegt stundu no vietas. 10 minūšu laikā šis uzdevums savāca balsis “stop screaming” un tas nebija jāturpina.
- Paņemt kameru rokās un novadīt ekskursiju pa galerijas telpām.
- Dejot kā nāriņai.
- Cīnīties ar stāvlampu un galda lampu, kas rezultējās to iznīcināšanā.
- Atvainoties lampām par iznīcināšanu, jo tās taču nevienu neapdraudēja.
- Salauzt galdu un atkal salabot to.
- Ienest sniegu un uzcelt no tā sniegavīru.
- Izstāstīt mēbelēm savus noslēpumus.
- Pastāstīt par savu pirmo skūpstu.
Cik varēja noprast, viens no patīkamākajiem uzdevumiem bija pasūtīt no Makdonalda kokteiļus, lai iztukšotu tos 23:00. Vajadzēja arī
- Nokrāsot savas drēbes.
- Uzrakstīt uz sienas filozofiskas atziņas.
- Krāsot sienas ar saviem kailajiem dibeniem. Sienas tiešām tika krāsotas, tikai ne visi to darīja ar saviem plikajiem dibeniem un 18+ ainas nenācās vērot.
- Uzzīmēt uz sienas Monu Lizu.
- Salauzt krēslu.
- Iemācīt deju.
- Dejot tehniskajam palīgam Mikk-Maits Kivi.
- Izveidot portālu uz citu dimensiju.
- Radīt telpā citu dimensiju, kas arī tika paveikts ar liela spoguļa palīdzību.
Mazliet dīvaini šķita, kad dziļā naktī kāds vīrs pie galerijas loga kļuva par patstāvīgu skatītāju. Izskatījās, ka puisis ir uzsilis ar kādu dzērienu un cenšas sev pievērst uzmanību. Ar ko tas beidzās, nezinu, no rīta viņa tur vairs nebija.
Ko vēl vajadzēja darīt?
- Iemācīt puišiem latviešu deju.
- Nolasīt tekstu cita aktiera dzimtajā valodā. Gandrīz neko nesapratu no korejiešu puiša lasītā latviešu valodā.
- Pasniegt dzimtās valodas stundu. Visi mācījās “Es tevi mīlu” latviski un korejiski. Starp citu, korejiešu valodā ļoti liela nozīme ir intonācijai un uzsvariem.
- Atstāt uz sienas krāsainus nospiedumus no saviem ķermeņiem. Tā rezultātā aktieri kļuva zili, dzelteni un sarkani.
- Jārīko konkurss par karstāko dibenu. Piedalījās tikai puiši un plikumu nebija. Bija ļoti uzjautrinoši vērot viņu izdarības, perot sevi vai otru ar siksnu un visādi goroties.
- Bučoties. Izskatījās, ka šis uzdevums visiem patīk.
- Drāzt grīdu.
- Bučot vienam otra krūtis. Uzdevums tika izpildīts, bet, kā likās, bez jelkādas sajūsmas vai patikas.
Naktī God palūdza skatītājiem neaizrauties ar seksuāliem uzdevumiem un alkoholu (vienīgā vīna pudele bija jau izdzerta), jo plikumi raisa pārāk lielu nevēlamu interesi no skatītājiem ārpusē, kā arī dalībniekiem liek justies pārāk neērti. Izskatījās, ka šis lūgums tika arī respektēts no skatītāju puses.
Ne reizi vien bija arī “sakopšanas” uzdevumi. Tas ir, iekārtot telpu tā, lai tā izskatītos glīti, satīrīt grīdu utml. Bija arī
- Jāizveido pop grupa un jāizpilda pašu sacerēta dziesma.
- Jānokrāso siena atkal baltā krāsā.
- 10 minūtes jāatbild uz skatītāju jautājumiem čatā.
- Jādiskutē par feminismu.
- Super Mario jācīnās ar pūķi un jāizglābj princese.
- Jāintervē God. Tas ir, Mikk-Maits apsēdās saliekamo kāpņu galotnē un atbildēja uz jautājumiem, pārsvarā Ivetas Poles. Manuprāt, viņa ir lieliska intervētāja. To apstiprināja arī pats God.
- Jāpiezvana mammai un jāpastāsta, ka viņu rāda tiešraidē. Visi to arī paveica, vienīgi no Seo-hvona sacītā neko nesapratu un Maršals mammu laika zonu starpības dēļ varēja sazvanīt tikai pēc vairākām stundām. Visi ar mammām arī parunājās, nevis uzreiz lika nost klausules.
- Jānostājas visiem blakus un jāpiezvana kādam draugam un jāparunajas. Kopumā diezgan briesmīgi apstākļi telefonsarunai, bet izskatījās, ka pēc brīža aktieri pie tā pierada un varēja netraucēti parunāties.
Viens no humānākajiem uzdevumiem bija ļaut aktieriem pusstundiņu pagulēt. Laiku neuzņēmu, bet, šķiet, tā tiešām bija pusstunda, nevis 10 minūtes. Bija arī jāpasūta ēdiens un jāpaēd, sēžot dīvānā.
Jāatzīst, ka aktieri dažbrīd izskatījās saguruši. Visas lietas tika darītas, bet bez tāda entuziasma kā pasākuma pirmajās stundās. Kas vēl bija jādara?
- Jāatrod sava mūža mīlestība. Iveta rādīja kādu foto telefonā, savukārt Maršals meklēja meitenes tinderī, vienai no tām arī pajautājot, vai viņa būs viņa mūža mīlestība.
- Jāizveido cilvēku piramīda, kas arī tika īstenots vairākos variantos.
- Jādejo ap stieni (bez stieņa) Bohemian Rhapsody pavadījumā, ko kolosāli realizēja Seo-hvons, dejojot ap Maršalu.
- Jāpiedalās skaistuma konkursā. Uzvarētājs netika paziņots, bet, manuprāt, tas bija Maršals. Viņa kustības gan laikam nevar izstāstīt, tās būtu jāredz.
- Jānodarbojas ar jogu.
Interesants un sarežģīts uzdevums bija parādīt 1 minūti anarhijas, 1 minūti sirreālisma, 1 minūti kosmisma u.c. Bija arī
- Jāuzceļ svētnīca siltiem marinētiem dārzeņiem.
- Nejauši jāaplej dīvāns ar vīnu.
- Jāuzvedas kā suņiem, kuri saplosa dīvānu.
- Jāizveido tērps no saplēstā dīvāna.
- Jāapmainās ar drēbēm, lai no “zilā, dzeltenā un sarkanā” cilvēka pārtaptu par cilvēkiem ar dažādu krāsu apģērbu.
- Salabot kaut ko, kas iepriekš tika saplēsts.
Seo-hvonam bija vairāki uzdevumi ar dziedāšanu. Ne velti, viņa korejiskie dziedājumi izklausījās ļoti skaisti.
Nespēju atcerēties, kā tieši bija definēts uzdevums, bet Maršals vienubrīd lasīja The Adventures of Blinky Bill, Austrālijas bērnu grāmatu klasisku. Man arī sagribējās palasīt.
Ilgi uz sevi gaidīja Cola-Menthos eksperiments. Droši vien tāpēc, ka vajadzēja, lai kāds aiziet un nopērk Menthos. Eksperimentam tika ziedotas divas pudeles ar kolu, bet rezultāts nebija diez ko pārliecinošs.
- Vairākas reizes bija arī jāpastāsta, kuri uzdevumi vairāk patika.
- Jāpiedalās operas / baleta izrādē.
- Pašiem aktieriem jāizvēlas kāds no uzdevumiem. Viņi izvēlējās atdarināt garāmgājējus.
- Jāparāda aina no filmas, kuru visi aktieri zina. Izvēle bija Titānika ainas kuģa priekšgalā un beidzamās atvadas (no kurām redzēju tikai mazu daļu, jo sasodītais Firefox uzkārās, vispār Chrome šim pasākumam uzvedās stabilāk).
- Jāuzsāk saruna ar garāmgājējiem. Bija pāris gadījumu, kad tas izdevās, lielākā daļa cilvēku gāja garām un neapstājās.
- Jāveic rīta rituālu.
- Jāparāda epizode no “Pulp Fiction”.
- Jāpiedalās nesmieklīgu anekdošu konkursā.
Tuvu beigām bija arī uzdevums iznīcināt ekrāna stūrītī redzamo torti. Tas arī tika paveikts, nometot to zemē. Daudzi cilvēki paralēli balsoja par uzdevumu “izbeigt tortes iznīcināšanu”, bet tas jau tāpat neko nedotu. Ne man vien bija žēl dalībniekus beigās atstāt bez tortītes.
- Bija jāpastāsta kāda svarīga dzīves atziņa. Seo-hvons stāstīja par to, ka Korejā ir ļoti svarīgs veids, kādā ielej dzērienu un viņam grūti pierast, ka Eiropā to neievēro.
- Jālasa Alēna Ginsberga dzeja un jādejo pie tās.
- Jāparāda datorspēle, kur tika izvēlēts kas līdzīgs Street Fighter.
- Reiva diskotēka.
- Kautiņš palēninājumā.
- Jāsaplēš raganas piñata, lai redzētu, kas tajā iekšā.
- Olimpiskās spēles, tās tika realizētas, Ivetai un Seo-hvonam ēdot nūdeles. Maršals komentēja, Iveta uzvarēja.
- Jāpastāsta savs izdomātais dzīvesstāsts atpakaļgaitā.
Bija arī lūgums paveikt uzdevumu, kādu dalībnieki iepriekš prognozēja saņemt no skatītāju puses, bet tā arī nesagaidīja. Attiecīgi Maršals uz sienas uzzīmēja dzimumlocekli. Seo-hvons to vēlāk pārzīmēja par ko līdzīgu vardei.
Vēl vajadzēja
- Izveidot deco interjeru no salauztajām mēbelēm.
- Nospēlēt ainu valodā, kurā neviens nerunā.
- Izveidot abstraktu pili ar priekšmetiem, kuri tobrīd nebija redzami ekrānā.
- Jādzied kāda Britnijas Spīrsas dziesma.
- Jāatdarina Kate Bush Wuthering Heights video klips.
- Jāizveido žogs. Diviem aktieriem jāsargā telpaugi, bet trešajam jāuzbrūk. Iveta pēc ilgākas cīņas uzvarēja un pārspēja abus puišus, nolaupot kādu no prāvajiem puķpodiem.
Loģiskā kārtā biežāk tika realizēti uzdevumi, kas tika izvirzīti pirmie, jo tiem bija lielākas iespējas savākt balsis. Bet bija arī tādi uzdevumi, kas ļoti ātri dabūja nepieciešamo balsu skaitu, piemēram, iedomāties un parodēt savus skatītājus.
Pašas beigas tika sagaidītas ar konfeti un šampanieti. Kādu brīdi vēl kameras palika ieslēgtas, bet skatītāji vairs izklaidēti netika.
Visus uzdevumus es, protams, neatceros. Publiski piejama saraksta ar tiem nav, video fragmentu (vismaz šobrīd) arī nē. Visvairāk es gribētu, lai būtu pieejams nepārtraukts, nemontēts ieraksts, jo nepārtrauktā laika ritējuma sajūtai te bija liela nozīme. Daļu no uzdevumiem es neredzēju, jo no trijiem līdz kādiem pusdeviņiem gulēju, kā arī vēlāk pa dienu devos laukā ar bērniem.
Filmēts pasākums tika ar trim kamerām. Skatītāji varēja izvēlēties kuru no divām kamerām skatīties. Mazliet gan žēl, ka ne visas trīs, bet nekāda lielā nelaime tā arī nebija. Jāatzīst, ka ar diviem monitoriem skatīties bija ļoti komfortabli. Viena no kamerām pa laikam slēdzās laukā, bet tā tik un tā rādīja tikai paveicamo lietu sarakstu.
Skaņa ne vienmēr bija laba, Dažbrīd fona mūzika bija pārāk skaļa. Visbiežāk gan slikti varēja dzirdēt, ko aktieri runā. Ņemot vērā apstākļus, lieliska skaņa būtu grūti realizējams uzdevums.
Mani pārsteidza vairākas skatītāju izvēles. Kāds prieks skatīties, kā citi demolē mēbeles vai jelko citu? Tajā pašā laikā netrūka arī uzdevumu, kuros skatītāji centās labot iepriekšējo grautiņu sekas.
Iepriekš būtu minējis, ka būs vairāk seksuālu uzdevumu. Visus, cik redzēju un varēju atcerēties, uzskaitīju. Manuprāt, tas nav daudz. Bija vēl arī tādi kā “girl chooses guy with biggest penis”, bet netika tālāk par balsošanas sarakstu.
Mani izbrīnīja arī tas, cik skatāmi iespējams izpildīt arī tādus uzdevumus, kuri man nešķita balsošanas vērti. Kaut vai karstākā dibena konkurss, es tur neko interesantu negaidīju, bet, acīmredzot, pie lietas vajadzēja ķerties īstiem vīriem. Tieši puišiem gribētu teikt lielāko paldies, jo viņu atšķirīgā kultūras un dzīves pieredze ļoti bagātināja kopējo rezultātu. Turklāt dziedāt, dejot un improvizēt var daudzi, bet tikai nedaudziem tas iznāk skaisti. Domāju, ka, ja aktieru vietā būtu, teiksim, trīs latvieši vai trīs ķīnieši kopējais rezultāts nebūtu tik interesants. Arī tas, ka balsošana un čats bija starptautiski, manuprāt, deva pozitīvu ieguldījumu.
Vai es tāpat aizrautos arī nākošajā reizē, ja tāda būtu? Grūti pateikt. Te kopējo baudījumu sniedza mazu, pārdomātu vai nejaušu detaļu kopums. Ar citiem cilvēkiem, citiem skatītājiem, pat ar citu tehnisko palīgu viss būtu citādāk. Savs pievilcības moments ir arī tajā, ka otrreiz šo “izrādi” tādu pašu atkārtot nebūs iespējams. To skatoties, ir skaidrs, ka redzi ko unikālu un neatkārtojamu. Es ar lielu interesi paskatītos video ierakstā epizodes, kuras neredzēju. Bet, ja tā nebūtu tiešraide un man nebūtu iespējas pašam piedalīties ar savu balsojumu un ierosinājumiem, mani tas tik ļoti neaizrautu.
Katrā ziņā šī man bija ļoti interesanta pieredze kā skatītājam. Ceru, ka līdzīgi bija arī dalībniekiem un organizatoriem un paldies viņiem!