Vakar, šķirstot grāmatas grāmatnīcā, pamanīju frāzi, ka ar politiku nodarbojoties tikai tie, kam nav nekā prātīgāka, ko darīt. OK, pieņemsim, ka tā arī ir, bet tās pašas politikas sakarā vēlējos ieskicēt dažas domas.
Ja vien neesmu bijis neuzmanīgs, jaunās valdības darbus es nekā tieši līdz šim neesmu izjutis. Masu medijos gan ir manāmas atšķirības. Izskatās, ka pārliecinoši lielākā uzmanība tagad tiek pievērsta jaunajiem ministriem. Repšem, Dombrovskim kā min. pr., Mūrniecei, drusku arī Kamparam, Dūklavam ar Dālderi. Ko dara, teiksim, Segliņš vai Zalāns, man nav ne jausmas, kaut gan tieši šo kungu aktivitātes, manuprāt, bez ievērības atstāt nepavisam nedrīkstētu. Bērziņa muldēšana un Lembergs ir atsevišķi fenomeni, bez kuriem Latvijā dzīve apstātos pilnībā.
Par savu politisko tribīni ļoti veiksmīgi Dienas blogus izmanto Pilsoniskā Savienība (S.Kalniete un K.Šadurskis) un LSDSP (A.Dobelis). Jo principā nav jau pārāk sarežģīti uzrakstīt sacerējumu par to, kas būtu jādara Latvijai un novietot to publiskai apskatei. Nekur jau nav jāpiemin, ko Tu pats esi darījis laikā, kad esi bijis (vai pat joprojām esi!) atbildīgs. Skumjākais, ka, spriežot pēc komentāriem, daudzi uz to uzķeras. Slavē, ka, redz, kādam esot drosme pateikt taisnību… To, ko šie paši kungi vai dāmas ir izdarījuši pirms kāda laika, neviens jau neatceras. Vēl skumjāk, ka šie vēlētāji tik tiešām kā balvu par savu īso atmiņu saņems to, ko ir pelnījuši – šos kungus un dāmas atbildīgajos amatos. Tas nekas, ka Šadurskis tūlīt kļūs par nākamo Veldri, t.i., izglītības / aizsardzības / utml. ekspertu. Galvenais, ka viņš labi raksta sacerējumus.
Vēl viena bēdīga lieta ir pieņemtie Satversmes grozījumi, kas ļauj atlaist Saeimu. Faktiski ir noticis tieši tas, kam jau sen bija jānotiek – Saeimai ķeksīša pēc kkādus grozījumus vajadzēja pieņemt, lai visiem aizbāztu zobus un punkts. Darboties tālāk. Saeima joprojām ir praktiski neatlaižama. Nu, kādā veidā jelkad tiks savāktas tās divas trešdaļas vēlētāju, kuri paziņos, ka Saeima ir jāatlaiž? Kādai krīzei tad būtu jāiestājas? Turklāt nevarēs atlaist Saeimu ne pirms, ne pēc vēlēšanām. Tad viņi varēs darīt visu, kas ienāk prātā. Reāli pirms vēlēšanām mums rādīs burkānu, bet uzreiz pēc tam – pātagu. Un mēs varēsim iepūst kaut sidraba taurītē.
Teorētiski tagad ir iespējams tāds variants – cilvēki ievēl Saeimu, Saeima īsteno labi vai vāji maskētu genocīdu, elektorāts iet bojā, teiksim, bada nāvē. Tīri fiziski nepieciešamo kvorumu savākt vairs nav iespējams un Saeima var turpināt dzīvot savos treknajos gados.
Ārpus politikas man pie sirds pieķērās saraksts ar lietām, kas jāprot, devīto klasi beidzot:
- Izmantojot viena argumenta funkcijas, analītiski noskaidrot minēto funkciju un daļveida racionālo funkciju definīcijas apgabalus un grafiku krustpunktus ar koordinātu asīm, intervālus, kuros to vērtībām ir nemainīga zīme (pielikums Nr.2 Matemātika. 14.10.4.apakšpunkts);
- Izprot organismu neirālās un humorālās regulācijas nozīmi (pielikums Nr.6 Bioloģija. 7.13.apakšpunkts);
- Zēni prot izpildīt uzrāvienu balstā uz rokām vienāda augstuma līdztekās, pāriešanu balstā pēc ievēzieniem, nolēcienu priekšvēzienā vai atvēzienā (pielikums Nr.19 Sports. 15.6.apakšpunkts);
- Spēj muzicēt grupā atbilstoši savām spējām; dzied grupās klasē apgūtās dziesmas, sacer pavadījumu, muzicēšanā iesaistot visus dalībniekus atbilstoši katra interesēm (pielikums Nr.14 Mūzika. 16.3. un 16.4. apakšpunkti);
- Prot paskaidrot siltuma dzinēja darbības principu un tā lietderību (pielikums Nr.4 Fizika. 9.6.apakšpunkts);
- Zina un prot pastāstīt par ģimenes tiesību un laulības līgumu būtību (pielikums Nr.17 Sociālās zinības. 16.38.apakšpunkts);
- Prot formulēt jautājumus par nepieciešamajiem datiem, kas jāvāc un jāapkopo, apsverot, kādi secinājumi no tiem tiks izdarīti un kāda statistiskā analīze nepieciešama (pielikums Nr.2 Matemātika. 15.5.apakšpunkts);
- Mērķtiecīgi pilnveido savu matemātisko izpratni (pielikums Nr.2 Matemātika. 16.16.apakšpunkts);
- Vērtē literārajos darbos mākslas valodā izteiktās reālās dzīves parādības (pielikums Nr.13 Literatūra. 12.8.apakšpunkts);
- Skaidro sniega līnijas, ledāju, šļūdoņu un lavīnu veidošanās un darbības noteicošos faktorus kalnos un salīdzina ģeogrāfiskā izvietojuma īpatnības (pielikums Nr.7 Ģeogrāfija. 8.22.apakšpunkts);
- Pastāvīgi veido, pārveido, variē un izmanto sarežģītākus tehniskos zīmējumus un/vai rasējumus (trīs skatos), kā arī plānus un kinemātiskās elektroinstalācijas, celtniecības shēmas, rīkojas saskaņā ar tām (pielikums Nr.18 Mājturība un tehnoloģijas. 19.5 apakšpunkts).
- Pēc nosaukumiem sastāda bināro savienojumu, skābju, bāzu un sāļu ķīmiskās formulas; prot nosaukt vielas, izmantojot Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas apvienības nomenklatūras (IUPAC) (pielikums Nr.5 Ķīmija. 7.29.apakšpunkts).
kur tie laiki, kad beidzu 9o klasi 😀
tagad, piemēram, skābju ķīmiskās formulas uz sitiena nenosauktu. skumji. jo zinu, ka mācīja tik dauc visa kā interesanta un specifiska! kaut vai ģeogrāfijā par tiem pašiem šļūdoņiem, vulkāniem…tagad galvā cita draza, tik nez vai dauc vērtīgāka.