Par propagandas kanālu aizliegšanu

Kā jūs domājiet, vai vajag principiāli un stingri piemērot aizliegumu raidīt Kremļa propagandas kanālus Latvijas teritorijā?

Es ilgu laiku esmu bijis “stingrās rokas” atbalstītājs. Ja ne aizliegt tos murgus, tad vismaz aplikt ar paprāvu akcīzes nodokli. Cik noprotu, notiek tieši otrādi. Krievijas telekanāliem maksā par tiesībām tos retranslēt. Savukārt, ja to pašu visu raidītu tikai internetā, varbūt ar to vispār nevajadzētu cīnīties, jo internetā alternatīvus viedokļus atrast ir daudz vienkāršāk nekā televizorā. Tas gan būtu regulāri jāpārvērtē.

Lielākais pozitīvais efekts no propagandas kanālu aizlieguma būtu ne jau skatītāju atturēšana no kaitīgās informācijas uztveršanas. Ja cilvēkam ar spriešanas un analīzes spējām ir tā kā ir, tad arī izslēgts televizors to īpaši nemainīs. Nē, pozitīvākais ieguvums būtu spēcīgs mājiens ar mietu Kremļa virzienā, ka viņu fašistiskā kara ieroči šeit tiks apkaroti. Ka nedrīkst te raidīt pēdīgās stulbības. Vienalga tas viņiem nebūtu, jo pūles satura veidošanā tiek ieguldītas pamatīgas. Protams, varētu sekot sankcijas un visādi citādi neadekvāta uzvedība, bet neko sevišķi adekvātu no kaimiņvalsts pārvaldītājiem mēs nevaram gaidīt jebkurā gadījumā.

Šāds aizliegums radītu lielu ažiotāžu Latvijas krievvalodīgajos medijos. Tas nozīmētu, ka piespiedu kārtā nāktos vismaz pieminēt Latvijas oficiālo nostāju pret-kara-propagandas jautājumos. Šobrīd liekas, ka tādas nostājas vispār nav.

Mūsu krievvalodīgie bāleliņi ar to iepazītos, iespējams, palamātos pie sevis, bet vismaz būtu spiesti saprast, ka Kremļa propaganda pie mums tiek uztverta tieši kā propaganda. Jo lielākā nelaime ir īpatņi, kuri uzskata, ka Kremlis viņiem vēsta patiesību.

Taču pirms vairākām dienām sastapos ar netipiski labi pamatotu anonīmu viedokli, kurš manu visai stingro nostāju būtiski ietekmēja. Ir vērts to izlasīt pilnībā, bet, īsi sakot, tā autors paļaujas, ka Latvijas vidējajam krievvalodīgajam ir arī tieši kontakti ar bāleliņiem kaimiņvalstī, no kuriem viņš nepastarpināti uzzina reālo situāciju Krievijā, un attiecīgi novērtē kādos priviliģētos apstākļos viņš šobrīd dzīvo. Tādēļ atņemt viņam iemīļoto seriālu būs vien cilvēka tracināšana bez pozitīva ieguvuma.

Vājā vieta gan manos, gan šī anonīmā autora spriedumos varētu būt pieņemtais priekšstats krievvalodīgo televīzijas skatītāju. Mēs paļaujamies, ka tas ir relatīvi saprātīgs cilvēks ar puslīdz adekvātām spriešanas spējām. Bet, vai tā viena krietni krietnā daļa šo īpatņu, kas praktiski nekādā mērā nav vīžojuši apgūt latviešu valodu, vispār ir uzskatāmi par saprātīgiem cilvēkiem? Ja atbilde ir nē, tad, manuprāt, ar tādiem vairs arī neko nav vērts iesākt. Jo, ja pie cilvēkiem vērsīsies, tiecoties pie šīs mērķauditorijas, tiks atbaidīta cita, saprātīgāka. Bet mums ir vajadzīgi tieši tie saprātīgie.