Par nacionālo identitāti un sabiedrības integrāciju

Tā kā latvieši no visiem Latvijas iedzīvotājiem sastāda tikai 59,5% (1), turpmāk īstenotajai nacionālajai politikai būs nepārvērtējama nozīme. Īpaši tas attiecas uz valsts turpmāko politiku naturalizācijas un sabiedrības integrācijas jautājumos. Kādēļ tā?

Latvijā kopš neatkarības atgūšanas radās liels skaits nepilsoņu. Par cilvēku, kuri pārcēlušies uz dzīvi Latvijā tās okupācijas periodā, gauso naturalizācijas gaitu Latvija regulāri saņēmusi pārmetumus gan no Krievijas, gan dažādām Eiropas institūcijām.

Vai tiešām ir tik sarežģīti naturalizācijas kārtībā iegūt Latvijas pilsonību? Spriediet paši:

  • nepieciešams piecus gadus nodzīvot Latvijā,
  • legāls iztikas avots,
  • latviski mutiski atbildēt uz vienu jautājumu par LR Satversmi un vienu jautājumu par Latvijas kultūru un vēsturi,
  • nokārtot rakstisku testu latviešu valodā (18 jautājumi, 3 atbilžu varianti),
  • zināt no galvas Latvijas himnas tekstu.

Ja pretendentam ir vairāk nekā 65 gadi, tests viņam nav jāpilda. (2)

Tagad iedomāsimies, ka drīzā nākotnē piepildīsies visi politiķu pirmsvēlēšanu solījumi un Latvija kļūs par pārticīgu Eiropas valsti. Neaizmirsīsim arī Valda Zatlera teikto “Latvija atbalstu ātrāku bezvīzu režīmu starp ES un Krieviju” (3). Starp citu, esošajam valsts prezidentam ir tāda pati nostāja (4).

Nav grūti nojaust, ka līdz ar to Latvija kļūtu par iekārotu galamērķi ekonomiskajiem migrantiem. Kas tādā gadījumā notiks ar latviešu procentuālo sastāvu Latvijas tautā? Tas samazināsies, pateicoties imigrantu pieplūdumam.

Diez vai ir īpaši jāpierāda, ka Latvijā ir iespējams dzīvot, nezinot latviešu valodu, ko daudzi īsteno praktiski. Zināmākais piemērs varētu būt Saeimas deputāts Valērijs Kravcovs, kurš, neskatoties uz iegūto naturalizācijas procesā iegūto pilsonību, kļūstot par deputātu, nav pratis latviešu valodu. (5)

Acīmredzot, ja pie pilsonības ir tikuši cilvēki ar tādu latviešu valodas prasmi kā Valērijs Kravcovs, līdz šim piekoptais naturalizācijas process ir, maigi izsakoties, kļūdains. Atgādināšu, ka Drošības policija divas reizes veica izmeklēšanu un pilsonības piešķiršanu Kravcovam atzina par likumīgu. (6)

Pagājušajās Saeimas vēlēšanās partiju apvienība “Saskaņas centrs”, kas iestājās par okupācijas fakta noliegšanu un par krievu valodas oficiāla statusa nostiprināšanu Latvijā (7), tika pie gandrīz trešās daļas vēlētāju atbalsta. Lai “Saskaņas centrs” Saeimā tiktu pie absolūta vairākuma – 51 balss, pietrūka nedaudz vairāk kā 230’000 balsu. (8) 2011. gadā Latvijā ir 325’845 nepilsoņu. (1) Pieņemot, ka visi nepilsoņi piedalītos Saeimas vēlēšanās un nobalsotu par SC, absolūtu vairākumu gan viņi neiegūtu, tomēr SC tas dotu aptuveni 45 balsis līdzšinējo 29 vietā. Vai vēl jāpierāda, ka naturalizācijas process bīstami apdraud Latvijas kā latviskas valsts nākotni? Un tie ir tikai esošie nepilsoņi bez imigrantiem nākotnē.

Ir jāpieliek punkts Latvijas pielaidīgajai attieksmei pret naturalizāciju. No Eiropas mums šajā jautājumā nav ko mācīties, jo, pirmkārt, Latvijas situācija ar okupācijas mantojumā atstātajiem nepilsoņiem ir salīdzināma vienīgi ar Igaunijas piemēru un, otrkārt, Eiropas valstīs ir samilzušas problēmas ar tajās dzīvojošajiem imigrantiem.

Latvija tika dibināta kā vienīgā valsts pasaulē latviešiem. Diemžēl nav iespējams viennozīmīgi atšķirt latvieti no, piemēram, naturalizēta krieva. Tā kā ieraksts pasē par tautību nav obligāts, vienīgā pazīme, pēc kuras Latvija var atpazīt savus valstspiederīgos, ir pilsonība. Ja Latvijas pilsonība tiks dāsni dāļāta pa labi un pa kreisi, latviešu proporcionālais skaits Latvijā neizbēgami samazināsies un Latvija kā valsts latviešiem pakāpeniski zaudēs savu jēgu.

Laika posmā no 2011.gada 10.augusta līdz 9.septembrim Kultūras ministrija rīko projekta “Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas pamatnostādnes 2012. – 2018. gadam” (turpmāk tekstā – Projekts) publisku apspriešanu. Projekts brīvi pieejams katram interesentam Kultūras ministrijas mājas lapā (9).

Tā ir lieliska iespēja katram indivīdam un nevalstiskajai organizācijai piedalīties Latvijai ļoti svarīgas politikas veidošanā. Ja, piemēram, kādam liekas, ka Latvijas īstenotā politika ir pārāk stingra vai vāja pret mazākumtautībām – lūdzu, iepazīstieties ar projektu, kritizējiet to un piedāvājiet savus ierosinājumus.

Projektā ir daudz dažādu vērtīgu lietu un tomēr ir arī trūkumi, kuriem vēlos pievērst īpašu uzmanību. Zemāk esmu norādījis dažādas nepilnības, par kurām informēju Kultūras ministriju 23.08.2011. Izsaku arī pateicību Kultūras ministrijai par šī dokumenta izveidi un nodošanu publiskai apspriešanai.

1. Neskatoties uz lielo skaitu dažādu mērķu, uzdevumu un veicamo pasākumu, nav aktivitāšu, kas veicinātu latviešu īpatsvara veicināšanu Latvijā. Uzskatu, ka, ņemot vērā dramatisko latviešu skaita samazinājumu Latvijā un trauslo proporcionālo pārsvaru pār mazākumtautībām, jānosaka arī mērķis palielināt latviešu tautības pārstāvju skaitu Latvijā.

2. Lai arī Projektā ir atzīts, ka krievu valodas lietojums sabiedrībā pieaug, nav pieminēti vai analizēti šīs satraucošās parādības cēloņi. Ja nav veikti attiecīgi pētījumi, lūdzu tos sagatavot, jo, ja minētā parādība pieņemsies spēkā, pārējās paredzētās aktivitātes var izrādīties liekas.

3. 6.lpp. Latvijā, tāpat kā citās Eiropas valstīs, ir imigranti, par kuru iekļaušanos Latvijas sabiedrībā rūpēties ir valsts pienākums.

Nav saprotams, tieši kādēļ rūpes par imigrantu iekļaušanu Latvijas sabiedrībā būtu valsts pienākums. Ja tas izriet no starptautiskām saistībām, trūkst konkrētas atsauces.

4. 6. lpp. Līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, vairums imigrantu šeit ieradās 20. gadsimta 50. – 80. gados. Liela daļa no viņiem ir sekmīgi iekļāvušies sabiedrībā un pievienojušies Latvijas pilsoņu kopumam, tomēr vērā ņemama imigrantu daļa vēl aizvien norobežojas no šī procesa.

Jānorāda precīzākus datus par “liela daļa”, citādi apgalvojumam nav reāla pamatojuma. Turklāt “sekmīgi iekļāvušies sabiedrībā” un “pievienojušies Latvijas pilsoņu kopumam” nav viens un tas pats.

5. 7.lpp. Mazākumtautības ir tradicionāla Latvijas sabiedrības daļa. Tās paaudzēm ilgi dzīvojušas Latvijā, uzskata sevi par piederīgām Latvijas valstij un sabiedrībai, vienlaikus saglabā savu atšķirīgo nacionāli kulturālo identitāti. Tās ir neatņemama Latvijas daļa, to dažādība bagātina Latvijas kultūrtelpu, to savpatnības saglabāšanu garantē Satversme.

Precīzi jānorāda, kurš pants garantē mazākumtautību kulturālo identitāšu savpatnības saglabāšanu, vai jādzēš apgalvojums. Satversmes 114. pantā (Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.) ir runa par personu tiesībām, nevis tiek sniegtas valsts garantijas.

6. 11.lpp. Pētījumi rāda, ka Latvijas informatīvajā telpā palielinās Krievijas un Latvijā reģistrēto krievu valodā raidošo mediju tirgus daļa, tāpēc neatliekami jānostiprina arī Latvijas sabiedrisko mediju loma krievvalodīgo auditorijā.

Lūk arī minētā pētījuma dati:

2005. gadā Pirmo Baltijas kanālu skatījās 9,7% no TV auditorijas, bet 2011. gadā 11,3%, TV3+ 2005.gadā skatījās 3,3% TV auditorijas, bet 2011.gadā – 4,2%, TV5 auditorijas daļa 2005.gadā bija 2,9%, bet 2010.gadā 4,4%. TV kanālu auditorijas dati, TNS Latvia.

Minētais uzskaitījums ir nepilnīgs. Nepieciešams norādīt, ka Krievijas, krievu valodas kultūrtelpas saturs aizvien vairāk iespiežas vietējos sabiedriskajos medijos. Piemēram, televīzijā aizvien biežāk dominē Krievijas seriāli, ziņās vērojama tendence aizvien biežāk pieminēt nesvarīgus notikumus Krievijā utml. Arī krieviskā pasākuma “Jaunais vilnis” milzīgā popularitāte Latvijas iedzīvotāju vidū, ir svarīgs signāls, kuru nedrīkst ignorēt. Jādefinē, kādi pretpasākumi tiks veikti šīm parādībām un jāveic attiecīgi pētījumi, jo jautājums ir ļoti būtisks.

7. 11.-12.lpp. (..)Latvijas skolēnu sasniegumi pilsoniskajā izglītībā ir zemāki par citu ES valstu rādītājiem (..). Rezultātā Latvijas jaunieši gan uz Baltijas, gan uz citu Eiropas valstu fona izceļas ar vājākām zināšanām par pilsoniskās sabiedrības sistēmu un principiem, kā arī par pilsonisko līdzdalību, savstarpējās sadarbības māku, un tas izpaužas izteikti negatīvā attieksmē pret valsti, dzimumu līdztiesību u.c.

Pētījumā, uz kuru balstās šis apgalvojums, Latvijas skolēnu attieksme pret dzimumu līdztiesību gan ir bijusi zem vidējā līmeņa starp citiem skolēniem, tomēr nav pamata to uzskatīt par izteikti negatīvu.

8. 12. lpp. Būtiska problēma joprojām ir samērā lielais nepilsoņu skaits, kas 2011.gadā veido 14% no Latvijas iedzīvotāju skaita.

Trūkst pamatojuma, kādēļ nepilsoņu skaits tiek apzīmēts kā būtiska problēma. Projektā nav arī norādīti iemesli, kādēļ nepilsoņi nevēlas naturalizēties, iespējams, jāveic attiecīgi pētījumi. Nepilsoņu skaita samazināšanai Projektā var atrast tikai vienu līdzekli – naturalizāciju. Pilsonību iegūt ir samērā viegli un, ja šie cilvēki to nevēlas, tad tā ir viņu darīšana. Tas ir tāpat kā ar attieksmi pret mazākumtautībām – mums jārespektē nepilsoņu vēlme palikt nepilsoņiem.

9. 23.lpp. Skolēnu īpatsvars, kuri jūtas piederīgi Latvijai (%) – 30%.

No kurienes rodas skaitlis 30%? Diemžēl man neizdevās atrast pamatojumu šim apgalvojumam. Lai arī ir atsauce uz pētījumu, tas ir apjomīgs. Vajadzētu atsauci konkretizēt vai, ja pamatojuma nav vispār, uzdevumu dzēst.

10. 24. lpp. Latvijas nepilsoņu skaits samazinājies, kā arī ir paaugstinājies iedzīvotāju informētības un izpratnes līmenis par pilsonības jautājumiem. Naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā uzņemto personu skaits (personas gadā) palielināts no 2336 2010.g. līdz 4000 2018.g.

Nepiekrītu minētajam mērķim. Projektā nav pierādīta naturalizācijas nepieciešamība un nav pat pieminēts, kādēļ esošie Latvijas nepilsoņi nav naturalizējušies līdz šim. Turklāt līdzšinējais naturalizācijas process nav analizēts un kļūdas tajā nav apzinātas.

11. 25. lpp. un tālāk, kur izvirzīti atsevišķi uzdevumi īpaši romu tautības pārstāvjiem.

Citāts no 6. lpp. Integrācijai politikai jāievēro vienlīdzības princips attiecībā uz visu Latvijas mazākumtautību identitātēm un kultūrām.

Kādēļ netiek pielīdzināts vienlīdzības princips attiecībā uz romu tautas pārstāvjiem un tie bez pamatojuma Projektā tiek nostādīti īpašās pozīcijās? Nepieciešams labot mērķus vai arī norādīt, ka integrācijas politika attiecībā pret romiem jāveido īpaši.

12. 26. lpp. Palielinājusies latviski raidošo televīzijas kanālu skatīšanās laika daļa.

Nav iespējams piekrist izvirzītajam politiskajam rezultātam un tā rādītājiem, ja pirms tam nav skaidri identificēts, cik daudz latviska satura tajos ir.

13. 26. lpp. Strādājošo nelatviešu respondentu īpatsvars, kuri publiskajā telpā (darbā, ar draugiem, veikalā, uz ielas) lieto tikai latviešu valodu (%) – procents samazinās no 20 2011. gadā līdz 18 2018. gadā.

Gadījumā, ja domāta krievu valoda, teksts būtu jālabo, bet, ja tomēr kļūdas nav, nepiekrītu.

14. 35.lpp. Uzdevums: Atbalstīt pasākumus (semināri, sabiedriskās diskusijas un apspriedes, interneta lapu attīstība, informatīvi materiāli), kuru mērķis ir sekmēt pilsoņu īpatsvara pieaugumu Latvijā, kā arī nepilsoņu motivāciju iegūt Latvijas pilsonību.

Trūkst pamatojuma, skat. 10. punktu.

15. 36. lpp. Uzdevums: Izveidot nacionāla līmeņa koordinējošu sistēmu imigrantu līdzdalības atbalstam.

Pasākumi: 1) Nacionālais integrācijas centrs imigrantu līdzdalības atbalstam, tai skaitā līdzdalībai nepieciešamās informācijas pieejamība (vienota mājas lapa, informatīvie materiāli, konsultācijas).

2) Nacionāla līmeņa konsultatīvā padome ar imigrantu un viņu organizāciju pārstāvju līdzdalību.

Nav skaidrs, kam tieši šāda sistēma vajadzīga un ar ko konkrēti tā nodarbosies. Līdz ar to nepiekrītu.

16. 39. lpp. Radio „Brīvā Eiropa” raidīšanas krievu valodā nodrošināšana.

Nav nekāda pamatojuma, kādēļ tieši “Brīvā Eiropa” un nevis kāda cita radiostacija. Turklāt šis radio neraida latviski. Tad kādēļ no Latvijas budžeta līdzekļiem būtu jānodrošina tā raidīšana krievu valodā? Bez tam, krievu valodā minētā radiostacija jau raida, tikai tā mērķauditorija ir Krievijas iedzīvotāji.

17. 39. lpp. Sabiedrisko mediju satura kvalitātes nodrošināšana, sevišķi attiecībā uz sabiedrības integrācijas, identitātes un diskriminācijas novēršanas jautājumu atspoguļošanu sabiedriskajā pasūtījumā.

Pasākumi: 1) Mazākumtautību un citu sabiedrības grupu vajadzību ievērošana, izstrādājot sabiedrisko pasūtījumu.

Nav skaidrs, kā konkrēti tas izpaudīsies un vai neradīs nevajadzīgu birokrātisku slogu. Vai tad šobrīd mazākumtautību un citu sabiedrības grupu vajadzības ievērotas netiek? Kas par to liecina? Trūkst pamatojuma.

18. 40. lpp. Sabiedriskā pasūtījuma ietvaros veicināt informatīva un izklaidējoša rakstura programmu veidošanu vairākās valodās, ar subtitru (un digitālā pārslēga) un surdotulkojuma palīdzību, (piemēram, publiskas diskusijas, humora, kulinārijas, sporta raidījumi).

Vai ir kādi pētījumi, uz kuriem pamatojoties var apgalvot, ka šāda aktivitāte veicinās sabiedrības integrāciju uz latviešu valodas pamata? Uzskatu, ka šādi tiks panākts tieši pretējs rezultāts, pie tam tērējot prāvus līdzekļus. Ja krievvalodīgais iegūst tulkojumu krievu valodā pat izklaidējošiem raidījumiem, tad kādēļ viņam vairs vajadzīga latviešu valoda? Izvirzītajam politiskajam rezultātam nav pamatojuma.

19. 42. lpp. Veicināt latviešu valodas lietošanu publiskajā telpā.

Nepieciešams radīt iespēju kaut minimāli apgūt latviešu valodu internetā no krievu un angļu valodām. Šādi latviešu valodas pamatus varētu apgūt emigrējušo latviešu bērni, Latvijā dzīvojošie imigranti un citi interesenti katrs sev piemērotā laikā un bez maksas. Lai veicinātu interneta portāla popularitāti, varētu ieviest, piemēram, sadaļu “Pajautā”, kurā ikviens varētu uzdot sev interesējošu jautājumu par latviešu valodas gramatiku vai interpunkciju un saņemt atbildi.

20. 45. lpp. Uzdevums: Kultūras mantojuma un profesionālās mākslas pieejamība integrācijas mērķgrupām.

2) Filmu un izrāžu titrēšana.

Nepiekrītu, skat. 18. Turklāt piepeša titru parādīšanās teātra izrādēs, kur to līdz šim nav bijis, var izsaukt neapmierinātību un mazvērtības sajūtu Latvijas valstsnācijas pārstāvju vidū. Šādi tiks dots tiešs mājiens, ka ar latviešu valodu Latvijā nepietiek, nepieciešama vēl arī cita, piemēram, krievu valoda. Aktivitāte atbalstāma vienīgi, ja ar to domāta mazākumtautības veidoto izrāžu vai filmu titrēšana latviešu valodā. Ja tā arī ir, nepieciešams to skaidri un nepārprotami norādīt.

21. 47. lpp. Uzdevums: Kultūrizglītības sistēmas potenciāla efektīva izmantošana sabiedrības saliedēšanai.

Pasākumi:

3) Labās prakses popularizēšana.

Nepieciešams konkretizēt, kas domāts ar “labo praksi”.

22. 50. lpp. Uzdevums: Popularizēt pētījumus par staļinisma un nacisma mazākumtautību upuriem, veicināt viņu piemiņas saglabāšanu.

Pasākumi: 1) Veicināt zinātniskos pētījumus par romu iznīcināšanu Otrā pasaules kara laikā.

2) Zinātniskās konferences par romu un ebreju iznīcināšanu Otrā pasaules kara laikā.

Staļins tiek dažādi vērtēts pašā Krievijā un viņa popularitāte tiek vairota, iespējams, pat valstiskā līmenī. Tas neizbēgami atstāj iespaidu uz krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, jo viņi patērē Krievijā veidoto masu mediju informāciju.

Lai atstātu objektīvāku iespaidu, iespējams, varētu izmantot Solžeņicina mūsdienās nepamatoti piemirsto grāmatu “Gulaga arhipelāgs”, jo tajā attēloti šokējoši Staļinisma laika noziegumi, kas vērsti galvenokārt pret krieviem. Tas krievvalodīgos varētu uzrunāt personiskāk un papildus pārliecināt, ka Staļina režīms bijis noziedzīgs.

Atsauces:

1. http://data.csb.gov.lv/DATABASE/Iedzsoc/Ikgad%C4%93jie%20statistikas%20dati/Iedz%C4%ABvot%C4%81ji/Iedz%C4%ABvot%C4%81ji.asp

2. http://www.mfa.gov.lv/lv/KonsularaInformacija/4541/

3. http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/358769-zatlers_latvija_atbalsta_atraku_bezvizu_rezimu_starp_es_un_krieviju

4. http://www.apollo.lv/portal/news/articles/243557

5. http://www.tv3play.lv/play/239399/

6. http://www.delfi.lv/news/national/politics/dp-otro-reizi-atzist-kravcova-pilsonibas-iegusanu-par-likumigu.d?id=37431691

7. http://www.apollo.lv/portal/news/articles/75518/0

8. http://web.cvk.lv/pub/public/29490.html

9. http://www.km.gov.lv/lv/jaunumi/?news_id=2118


Tas pats Delfos.

Ir ko piebilst?