Ja palasa biedrības “Kam pieder valsts?” (tā saucamā Artusa Kaimiņa biedrība) programmu, tā pārsteidz ar savu sakarīgumu. Izskatās, ka tur ir liels potenciāls rasties partijai, kura varētu būt pat populārāka par Zatlera partiju savulaik.
Man patīk, ka biedrība ir par demokrātiju un atklātību. Man personīgi šīs vērtības ir ļoti būtiskas. Demokrātija tādēļ, lai mani un manus tuviniekus nemēģinātu apspiest visādi plānprātiņi. Atklātība tādēļ, lai būtu skaidrs, kas vispār notiek. Ja ir slikti, tad tā arī jāsaka, jo citādi uzlabojumus veikt nevar.
Ja kāds grib mēģināt iesaistīties partijas izveidē un līdz ar to politikā, tad šis ir ļoti piemērots brīdis. Varbūt nekas īpašs nesanāks, bet sākums izskatās ļoti cerīgs.
Tiku līdz 5ajai lapai. Ūdens.
Smuki vārdi, nulle reāla seguma.
Intereses pēc, ieraudzīju smuku rindkopu – nodokļu maksātājus nevar bez pamata apvainot negodprātīgumā pret valsti.
Pašķīru tālāk, tur skaidri rakstīts, ka valsts iestāžu darbiniekus arī pieskaita nodokļu maksātājiem (daži populisti met ārā).
Tātad, vid amatpersonu saraksta gadījumā konkrētā partija nedarītu neko, jo nekas jau nav pierādīts un darbiniekus apvainot nedrīkst. Nu, apmēram tā.
Par segumu nesen iesāktā, daudzu autoru dokumentā grūti runāt. Manuprāt, šobrīd jāskatās uz lielām līnijām, uz koncepciju. Apmēram tā: par / pret stingro roku, par / pret bēgļu uzņemšanu, par / pret nacionālismu utt. Protams, kad tas viss kļūtu konkrētāks, būtu jāpaskatās vēlreiz. Nevar gan izslēgt, ka tā arī nekas konkrētāks nekļūs.