Par Demakovas atkāpšanos un Jauno trīs brāļu likvidēšanu

Ar pavisam nelielu laika nobīdi ir nākuši klajā daži interesanti jaunumi. Pirmais ir Jauno trīs brāļu gaidāmā likvidēšana, nododot bibliotēkas, koncertzāles un muzeja lobēšanu Valsts nekustamo īpašumu rokās. Otrais ir Demakovas atkāpšanās no kultūras ministres amata. Abas ziņas pirmajā brīdī liekas visai pozitīvas. Es baidos, ka patiesībā tā nav vis.

Tas, ka tiks likvidēta viena liela, uzpūsta organizācija dažu lielu objektu celtniecības virzībai, būtībā neko daudz nemaina. Varbūt tas ieekonomēs paprāvus līdzekļus kultūras ministrijas paspārnē, bet tas nekādā gadījumā neatcels šo trīs monstru būvniecību kā tādu. Kā mēs varam zināt, ka Valsts nekustamajos īpašumos nestrādā vēl kvēlāki šo monstru fani, kuri sakņu saknēs ir ieinteresēti to realizācijā? Vienkārši šoreiz to varēs realizēt bez lieka trokšņa un uzmanības, kas arī ir viennozīmīgi vajadzīgs, ja reiz faktiskais sabiedrības atbalsts šiem objektiem ir ne tas augstākais bibliotēkas gadījumā un ārkārtīgi zems koncertzāles gadījumā. Starp citu, Valsts nekustamie īpašumi atrodas Finanšu ministrijas paspārnē. Tātad – atkal Tautas partijas atbildībā.

Šajā kontekstā ļoti izdevīga ir arī atbrīvošanās no Demakovas. Viņas atrašanās ministres amatā diskreditē gan ministru kabinetu, gan konkrētos projektus, jo lielai daļai cilvēku tie asociējas tieši ar Demakovas uzvārdu. Tātad, atbrīvojoties no ministres, no cilvēku apziņas tiek aizmēzts arī viss negatīvais, kas saistās ar minētajiem būvobjektiem. Situācija ir ļoti līdzīga kā savulaik ar Kalvīša atkāpšanos no amata. Faktiski viens cilvēks tika padarīts par grēkāzi un brīdī, kad viņš aiziet, sabiedrības vēlme pēc taisnības tiek apmierināta. Pēc tam viņa pēctecis ar jaunu sabiedrības uzticības kredītu var droši turpināt sava priekšgājēja iesākto. Uzskatu, ka tāpat būs arī ar Jauno trīs brāļu projektiem. Īpaši tāpēc, ka kultūra ministru portfeļa saknes joprojām iestiepsies Tautas partijas dzīlēs. Tāpēc sabiedrība nedrīkst tagad atviegloti uzelpot. Patiesībā situācija ap jauno trīs brāļu projektiem kļūst aizvien sarežģītāka un grūtāk izsekojama.

Uzskatu, ka no koncertzāles projekta nepieciešams atteikties, cik ātri vien iespējams, un ieplānoto naudu novirzīt esošo koncertzāļu un kultūras pieminekļu remontdarbiem. Un, ja tik ļoti nepieciešama jauna koncertzāle, kāpēc nepārbūvēt Kongresu namu? Rīga, manuprāt, nav ne tik liela, ne bagāta pilsēta, lai tai būtu jāuztur divas šādas funkcionāli ļoti līdzīgas celtnes. Īpaši vienu no tām upē uz paša dambja gala!

Ko darīsim, kad sabruks šodienas vecās bibliotēku un arhīvu ēkas, Lielā Ģilde un Doma baznīca? Celsim atkal visu no jauna?

Ir ko piebilst?