Kārtojot vecus papīrus, uzgāju kaudzi ar veciem špikeriem no Ventspils augstkolas laikiem. Palasīju vienu, neko neatcerējos. Otru – tāpat. Trešo – kaut ko mazliet, bet skaidrs, ka dzīvē man tas nav bijis vajadzīgs. Un tā tālāk. Vietām pat priekšmets tikai aptuveni nojaušams.
To špikeru ir pārāk daudz, lai es tos gribētu saskaitīt, minimums trīs simti un tie noteikti nav visi tolaik rakstītie un izmantotie. Savulaik nemetu laukā špikerus līdz nebija zināma eksāmena atzīme un tā arī daļa saglabājās līdz šodienai.
Mani pārņēma visai jocīgas sajūtas. Tur ir tik fantastiski daudz izniekota laika! Ar savu tagadējo dzīves pieredzi es neesmu pārliecināts, vai neatmestu ar roku studijām, kurās acīmredzami tiek pasniegtas lietas, kuras man nekad profesionāli nebūs vajadzīgas. Turklāt tās ir tādas zināšanas, kuras pat iezubrītas tiktu aizmirstas fantastiskā ātrumā. Jo IT speciālistam tām nav reāla pielietojuma, varbūt atskaitot ļoti šauras nozares speciālistus.
Nu bet visi kā apmāti zombiji skrien uz tām augstskolām! Kapēc gan lai viltīgi parazīti to neizmantotu?
Lekcijas tiek sastādītas vadoties pēc pasniedzēju slodzes. Ja kādam nepietiek pilnai slodzei, tad uztaisa viņam vel pāris lekcijas! Piemēram psiholoģiju programmēšanas studiju programmā.
bet mes tevi verojam un sminam, jo zinam, kad tev ievajadzesimies 😀