Skip to content

Humānisti

Man ir bail. No līdzcilvēkiem, no viņu reliģiozās apsēstības ar bēgļmīlestību. Viņi ir tik ļoti gatavi mīlēt pilnīgi svešus cilvēkus, par kuriem nudien netrūkst negatīvas informācijas un uz kuriem vajadzētu kā minimums skatīties piesardzīgi, ka tā vārdā ir gatavi sev labi pazīstamajiem līdzcilvēkiem, tautiešiem, velns parāvis, rīkli pārgrauzt. Viņu vidū ir tādi idioti, ka nespējRead More »Humānisti

Liberālisms

Man žēl noskatīties, kā tiek novazāts jēdziens “liberālisms”. Šķiet, ka ar laiku to piemeklēs “fašisma” liktenis. Tas ir, jēdziena jaunā nozīme būs pilnīgi atšķirīga no sākotnējās. Ja tie, kurus šodien nicinoši dēvē par liberāļiem, būtu liberāli, viņiem nekas nebūtu iebilstams pret viedokļu atšķirībām. Bet ir un kā vēl. Tie, kuri visai agresīvi iestājas par līdztiesību,Read More »Liberālisms

Sapnis par premjerministru

Ideāls premjera kandidāts šajā situācijā, manuprāt, būtu privātajā sektorā un mazliet arī valsts darbā labi pieredzējis vadītājs, kurš nav politiķis. Politiķi likt nevar, jo, ja pat salīdzinoši nekaitīgo un miermīlīgo Straujumu “izēda”, jebkuram pēctecim draudēs tieši tas pats. Nepieciešams vadītājs, kurš neuztrauktos par savu politisko karjeru. Tā kā par ministrijām atbildīgās joprojām, visticamāk, būs tāsRead More »Sapnis par premjerministru