Šonedēļ atkal gandrīz visi garākie un interesantākie ieraksti ir par ceļojumiem. Kad iesāku veidot šīs nedēļas ierakstu izlases, tendence nebija tik izteikta. Ja tas tā turpināsies, būs jāpadomā par nedēļas ierakstu izlases formāta maiņu un / vai veidošanas jēgu. Zaigars atceras ceļojumu ar kemperi pa Ukrainu. lv.zaigar.info/?p=5912 Uģis priecājas, ka telpās atradis kodesRead More »Nedēļas ierakstu izlase #11
Opis iekāpj ielas malai paralēli noparkotā audi. Priekšā noparkots tautvāģis, aizmugurē bmw. Opis dod atpakaļgaitā, stūre taisna (!). Audi nobrauc kādu metru un maigi ieliekas bmw aizmugurē. Lai arī bmw izkustas no vietas, tā signalizācija klusē. Opis izkāpj no mašīnas, kārtīgi padomā. Aiziet prom, gaita viegli nestabila. Pēc minūtēm piecām opis atgriežas. Padomā vēl dažas minūtes. Izdomā, ka vajag pastumt audi no bmw nost. Mēģina, nesanāk. Krietna pauze pārdomām. Beidzot opis izlemj saukt garāmgājējus palīgā. Paiet vēl kādas 10 minūtes, jo to nemaz nav tik daudz. Atrastie puiši liekus jautājumus, kā izskatās, neuzdod, izdara lūgto un iet prom. Nav pagājusiRead More »Etīde ar opi un audi
Visvairāk “pretspiegu grozījumu” sakarā mani satrauc relatīvais klusums publiskajā telpā. Pieņemu, ka ne visi zina, par ko ir runa, tāpēc mazliet pārstāstīšu saviem vārdiem. Kā zināms, Krievija veica Krimas aneksiju un uzreiz pēc tam Ukrainā parādījās tā sauktie zaļie cilvēciņi. Par karu to nosaukt bija kaut kā neērti, tāpēc to sāka dēvēt par hibrīdkaru. Tā teikt, karš vispār ir, bet, lai Kremlis neapvainotos, to nosauca mazliet citādāk. Latvijai kā potenciālam Kremļa vardarbības mērķim, būtu jābūt gatavai gan karam, gan hibrīdkaram. Tad nu Latvijas gudrās galvas specdienestos, parlamentā un Providus-ā sadomāja veikt izmaiņas krimināllikumā. Tiktāl loģiski, vai ne? Bet kādēļRead More »Pretspiegu grozījumi
Šo attēlu savulaik droši vien redzējuši visi, kas bijuši Rīgas dzelzceļa stacijas tuvumā. Ar maršruta takometriem, kuru numuri bija no 1 līdz 12, esmu braucis labi ja pāris reižu mūžā. Vienīgais brauciens, kuru atceros, bija uz lidostu ap 1990. gadu ar septītā numura maršruta taksometru. Braucienus tolaik veica RAF Latvijas. Neievēroju, kad tieši Latvijas ar kartē redzamajiem maršrutiem pazuda. Droši vien tas bija deviņdesmitajos gados. Bet shēma, lai arī padilusi, tomēr vēl apskatāma kā savdabīga vēstures relikvija.
Latvisko blogu ierakstu nedēļas izlase. Landladyline blogā lasāmi divi jauki stāsti par iegādātu lauku māju, tās apkārtnes iepazīšanu un apdzīvošanu. landladyline.wordpress.com/2016/03/25/musu-satiksanas/ landladyline.wordpress.com/2016/03/30/musu-satiksanas-un-iepazisanas-tuvak/ Gunārs raksta par 1949. gada 25. martā piedzīvoto. gunarsjanaitis.wordpress.com/2016/03/25/raud-vestures-skolotaja-1949-gada-25-marts/ Un pārējie visi šoreiz ceļojumu stāsti. Karijs un Una par Indiju. www.karijs.lv/ludzu-braucam-atrak-prom-no-indijas-ludzu-ludzu/ unaspasaule.lv/2016/04/02/indija-2-agra-un-tadzmahals/ Jānis par ziloņu dabas parku Malaizijā. malaizija.lv/post/141708438000/ieskat%C4%ABties-ac%C4%ABs-%C4%81zijas-zilonim Alīna par Guangdžou Ķīnā. sapnumedniece.lv/guandzou-mans-pirmais-brauciens-uz-kinu-jeb-bailem-lielas-acis/
Mazs atjautības uzdevums: kāpēc gan Rīgā, Zaķu ielā cilvēkiem savajadzējies uz trotuāra turēt akmeņus?
Ejot pa Sapieru ielu (netālu no Zemitānu stacijas), ievēroju šādas ceļa zīmes. Stāvvieta tikai ar Latvijas balzama atļaujām. Ja stāvvieta atrastos viņu teritorijā, tad tas būtu tikai loģiski. Bet ielas malā, kas ir publiska teritorija? Ar kādām tiesībām Latvijas balzams pasludina daļu (tādi posmi Sapieru ielā ir divi) brauktuves par savu īpašumu? Vai viņi par to maksā nekustamā īpašuma nodokli? Man nav atbildes uz šiem jautājumiem. Ja jums ir zināms, ka likums atļauj šādi “privatizēt” publiskas stāvvietas, vai ka LB, pamatojoties uz konkrētiem normatīviem aktiem, ir noslēdzis vienošanos ar Rīgas domi, lūdzu padalieties ar informāciju. Ja neviens neatbildēs, jautāšu RīgasRead More »Ielas privatizācija
Latvisko blogu ierakstu u. mazliet c. nedēļas izlase. Šoreiz divi raksti no pietiek, kas nav blogs. Bet rakstu saturs ir tāds, ka tikpat labi tie varētu būt publicēti arī blogā. Turklāt šī nedēļa blogu autoru vidū bijusi salīdzinoši klusa. adelise.wordpress.com/2016/03/21/man-ir-depresija-jau-devinus-gadus/ Alise raksta par depresiju un kā viņa sadzīvojusi ar to. Mani personīgi visvairāk pārsteidza raksta milzīgā popularitāte. Vairāk nekā 2000 reizes tas likts facebook, pie raksta 73 komentāri. Vai tiešām tik daudziem cilvēkiem ir depresija? simonacollins.wordpress.com/2016/03/21/es-iemacijos-sadzivot-ar-depresiju/ Arī Simona dalās ar savu personīgo stāstu par depresiju. Tas ir visai atšķirīgs no Alises stāsta, bet nebūt ne sliktāks vai mazāk patiess.Read More »Nedēļas ierakstu izlase #9
Mūsdienās ar Sarkandaugavu saprot Daugavas atzaru, kurš tek apkārt Kundziņsalai. Bet 20. gadsimta sākumā un agrāk par Sarkandaugavu saukuši Daugavas vecupi, kura tecējusi paralēli Tvaika un Duntes ielām. Tā bijusi tik plata, ka tajā varējuši iebraukt nelieli kuģīši. Pirms dambju izbūves Daugava bijusi plaša, sekla upe, kura pavasara palos appludinājusi lielu teritoriju. Pēc dambju izbūves Daugava kļuvusi šaurāka un straujāka. Savukārt Sarkandaugava turpinājusi tecēt, vācot ūdeņus no pilsētas ganību plašās teritorijas. Līdz ar ganību platības samazināšanos Sarkandaugavā palika aizvien mazāk ūdens. Okupācijas gados virs tās kādreizējās gultnes posmā līdz Bukultu ielai celtas dažādas ēkas. Jo vecākā kartē skatās, jo garākaRead More »Sarkandaugavai pa pēdām
Leišmalīte ir dokumentāls Lietuvas pierobežas apraksts. Pieminēti tur dzīvojošie / strādājošie cilvēki un ievērības cienīgi objekti. Ievadā rakstīts, kurš no Ziedoņiem kuru nodaļu rakstījis, bet es tam lasīšanas gaitā nepievērsu nekādu uzmanību un sevišķu atšķirību neizjutu. Jāsaka kā ir, ar Leišmalīti pirmās 150 lappuses mocījos. Kārdinājums nolikt grāmatu malā bija diezgan liels. Kādēļ tā?