Skip to content

Ierakstu izlase #15

Pagājušo divu nedēļu latvisko blogu u. mazliet c. ierakstu izlase.   Vara bungas informē, ka Krievija gatavojas karam un norāda, kas par to liecina. https://varabungas.wordpress.com/2016/06/06/viss-frontei-viss-uzvarai/ Paula Roze stāsta par savu pieredzi ar raudāšanu. http://mrspaularoze.com/raudi-vel/ anj.book dalās iespaidos pēc rūpīgas iepazīšanās ar grāmatu par seksuāliem jautājumiem, paredzētu bērniem. https://gramatasirmanilabakiedraugi.wordpress.com/2016/06/06/izskaidro-man/ LFFB iepazīstina ar versiju, ka Armēnijas 1988.Read More »Ierakstu izlase #15

Zaļo vārnu būru apsekošana

Tā kā vairākums lasītāju zaļo vārnu varētu pazīt slikti, vispirms dažos vārdos par viņu.

[caption id="attachment_5919" align="aligncenter" width="736"]Zaļā vārna Zaļā vārna[/caption]

Zaļā vārna ir skaists, zils putns, nedaudz mazāks par pelēko vārnu. Tās pie mums atlido maija sākumā, aizlido augusta beigās. Zaļā vārna ir, iespējams, apdraudētākā Latvijas ligzdojošā putnu suga. Latvijā ligzdo kādi 20-25 pāri putnu.

Zaļās vārnas ligzdošanai gandrīz vienmēr izvēlas vienu un to pašu teritoriju. Tātad, ja vienā teritorijā radīsies problēmas, viņas, visticamāk, nelidos ligzdot citur. Tāpēc Latvijā ir palikušas vien dažas vietas, kur zaļo vārnu var sastapt. Putni savā starpā ir saradojušies, kas potenciāli mazina iespējas sekmīgi radītRead More »Zaļo vārnu būru apsekošana

Kā mācīties putnus?

Vienudien man apnika ar meitu atkal skatīties multenes datorā, tādēļ joka pēc pamēģināju atvērt birdid.no putnu noteikšanas testu. Vieglākais variants ir putna attēls kopā ar viņa dziesmu: 15 jautājumi, 5 atbilžu varianti. Atprasāmo sugu skaitu precīzi nezinu, bet varētu būt kādas 40. Rādīju meitai putniņu un jautāju: kas tas ir? Viņa no sākumā teica “čiv-čiv”. Atbildēju – jā, pareizi, bet kāds “čiv-čiv”? Tā kā meita no sākuma nezināja, kas tie par putniem, un lasīt neprot, tad teicu viņai priekšā, ka tur, piemēram, ir strazds un palūdzu, lai viņa atkārto: “strazds”. Putniņus skatīties viņai patika un parasti reizi dienā izspēlējāmRead More »Kā mācīties putnus?

Cerību ezers JRT

Cerību ezers ir viena no sezonas dārgākajām izrādēm. Neskatoties uz to, biļetes tiek pirktas cītīgi. Ažiotāža sacelta liela, atsauksmes – no ļoti aizkustinoši līdz elpu aizgrābjoši. Turklāt tā ir saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu kā gada lielās formas izrāde. Kā lai tādu neapmeklē?

Cerību ezera galvenās tēmas ir izrādes galvenā varoņa Vladislava attiecības ar māti Nadeždu, krievvalodīgie Latvijā un vientulība. Šad un tad izrādē ieskanas latviešu valoda. Krievu valoda tiek titrēta. Varu kļūdīties, bet man šķiet, ka no pirmo rindu vidus titrus salasīt būs ļoti grūti.

Visi izrādes tēli ir mazliet kariķēti, varbūt galvenā varoņa māte mazāk, bet viņas attēlojums irRead More »Cerību ezers JRT

Vistu vanaga mazulis

Tā izskatās vistu vanagu puika, kurš tikko ticis pie gredzena un nolaists maisā no koka apskatei. Pūciņas mīkstas, spalvas cietas un asas. Vai stipri knābj, nepārbaudījām.

Lielo vistu vanagu un tā cālīšus (pagaidām vēl mazākus par šo) var aplūkot dabasdatu tiešraides kamerā un bildītes aplūkot forumā.

Vistu vanaga cālis

Ierakstu izlase #14

Inta publicējusi sarunu ar astrologu Ediju Spāri. Sarunas tēma – kā cilvēkam ērtāk dzīvot mūsdienās, ņemot vērā viņa dzimumu.

Esmu skeptiski noskaņots pret astroloģiju līdzīgi kā pret reliģiju. Frāzes “Bībelē teikts” vai “Ūdensvīra laikmets” man personīgi nav argumenti, uz kuriem varu pamatot viedokli. Intervija interesanta ar to, ka, ja aizvietotu astroloģijā balstītās frāzes ar psiholoģijā vai socioloģijā balstītām, tā būtu ļoti pārliecinoša (vismaz man).

http://sirdscels.blogspot.com/2016/05/viriesu-un-sieviesu-lomas-nakotne.html

 

Ervīns no Laikmeta zīmēm aicina parakstīties par laulības un ģimenes definīciju, vairāk informācijas šeit.

Manuprāt, jēdzieni “ģimene” un “laulība” jārezervē heteroseksuālām attiecībām. Ja homoseksuāli vai vēl nez kā citādāk mīloši cilvēki vēlas dibinātRead More »Ierakstu izlase #14

60-o gadu paliekas Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā

Rīgas centrālā dzelzceļa stacija man kopš bērnības šķitusi mazliet noslēpumaina, pievilcīga vieta. Man ir iespaids, ka stacija nav celta pēc “viengabalaina” plāna, bet gan ar katru pārbūvi piemērojoties esošajai situācijai. Tāpēc tur gan bija, gan joprojām ir manāms dīvains stilu sajaukums. Kopš stacija tika pārbūvēta par Origo, daļa šarma zuda. Bet dažas detaļas saglabājās, piemēram,Read More »60-o gadu paliekas Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā

Piezīmes no Skotijas

Par Skotijā aizvadīto nedēļu tāds “klasisks” ceļojumu apraksts nesanāk, jo būtībā tā bija ciemošanās nevis ceļojums. Bet dažas piezīmes ir, bildes arī un padalīšos ar tām publiski.

Skotu ēkas pārsvarā ieturētas līdzīgā stilā un izskatās pelēcīgas. To celtniecībai mēdz izmantot prāvus akmeņus. Lielākās pilsētās kā Glāzgova vai Aberdīna vērojama lielāka dažādība arhitektūrā. Tik un tā Rīga šķiet daudz kontrastējošāka ar savām koka ēkām, jūgendstilu un moderniem klučiem.

[caption id="attachment_5822" align="aligncenter" width="1200"]Man liekas ļoti pelēki, bet kāds tur droši vien pamanīs vismaz 50 nokrāsas. Visādu nokrāsu pelēkums[/caption]

Glāzgovā var redzēt, ka daudzām ēkām pirmais stāvs atrodas tādā kā pagrabā. Tas atsauca atmiņā skolā mācīto, ka pirmo stāvu angliski saucot ground floor,Read More »Piezīmes no Skotijas

Sociālā tautība

Ērtības labad līdzīgi kā ar dzimumu un sociālo dzimumu būtu jānodala arī tautība un sociālā tautība. Citādi ir grūtības nosaukt tautību tādiem indivīdiem, kuri mainījuši savu apzināto tautisko piederību.

Piemēram, Pēteris Skudra, kurš pats sevi par latvieti nemaz neuzskata. Vai viņš ir latvietis? It kā jā, jo laikam jau latviešu vecākiem piedzimis, Latvijā audzis utt. Bet kā latvietis var būt cilvēks, kurš sevi uzskata par krievu? Un ne jau viņš vienīgais tāds, kurš “integrējies” citā kultūrā.

Latvijas pase jau sen vairs nenozīmē, ka tās īpašnieks ir latvietis. Tāpat kā amerikāņu vai vācu pases neko nepasaka par tās īpašnieka etniskoRead More »Sociālā tautība

Pilna Māras istabiņa JRT

Ir izrādes, par kurām uzrakstīt šķiet ļoti grūti, gandrīz neiespējami. Pilna Māras istabiņa kā reiz tāda ir.

Izrāde stāsta, kas notiek, kad saņemts burvju galdauts, septiņjūdžu zābaki un cepure, kas dara neredzamu. Ja ir liela vēlme uzzināt saturu detalizētāk, var palasīt kādu no JRT lapā esošajām divām recenzijām, kurās ierasti izstāsta praktiski visu izrādi. Man personīgi gan pret Verhoustinskas, gan Tīšheizeres recenziju ir šis tas krietni iebilstams, bet, lai nemaitekļotu, tālāk neizvērsīšos.

Lugas valoda ir viegli dzejiska, bet uz skatuves notiekošais tomēr atstāj pavisam dabisku iespaidu. Lugas darbības laiks nav konkretizēts, bet tas ir laiks, kurā latviešu dievturība un tāsRead More »Pilna Māras istabiņa JRT