Skip to content

Sarkandaugavai pa pēdām

Mūsdienās ar Sarkandaugavu saprot Daugavas atzaru, kurš tek apkārt Kundziņsalai. Bet 20. gadsimta sākumā un agrāk par Sarkandaugavu saukuši Daugavas vecupi, kura tecējusi paralēli Tvaika un Duntes ielām. Tā bijusi tik plata, ka tajā varējuši iebraukt nelieli kuģīši.

Pirms dambju izbūves Daugava bijusi plaša, sekla upe, kura pavasara palos appludinājusi lielu teritoriju. Pēc dambju izbūves Daugava kļuvusi šaurāka un straujāka. Savukārt Sarkandaugava turpinājusi tecēt, vācot ūdeņus no pilsētas ganību plašās teritorijas. Līdz ar ganību platības samazināšanos Sarkandaugavā palika aizvien mazāk ūdens. Okupācijas gados virs tās kādreizējās gultnes posmā līdz Bukultu ielai celtas dažādas ēkas.

Jo vecākā kartē skatās, jo garāka ir Sarkandaugava. 1885. gadā upes sākums iezīmēts netālu no tagadējās Pētersalas / Pulkveža Brieža ielas krustojuma.

Sarkandaugava 1885

1941. gada kartē pazuduši tikai pirmie ~600 metri, virs kuriem atradusies Rīgas preču stacija. Okupācijas gados pazuda vēl ~2 kilometri upes.

Kas no kādreizējās Sarkandaugavas saglabājies līdz šodienai?

Zināms, ka pie Ganību dambja abās pusēs Sarkandaugava joprojām ir salīdzinoši plata. Ūdenim vai vismaz kādām pēdām no tā vajadzētu būt arī no Ganību dambja līdz Bukultu ielai. Bet vai citur tiešām nekā vairs nav?

Kartes fragmentu atradu kartes.lnb.lv. Tur tā savietota ar visai ģeneralizētu un novecojušu mūsdienu karti. Centos sameklēt atbilstošus punktus google maps un saglabāju to koordinātas GPS. Jāņem arī vērā, ka 1885. gadā diez vai bija iespējams izveidot tik precīzas kartes kā mūsdienās. Tāpēc jārēķinās ar iespējamām novirzēm.

Sarkandaugava 2016

Sarkandaugava sākusies netālu no Viesturdārza. Tajā esošie dīķi arī ir daļa no vecās Daugavas. Varbūt pavisam senos laikos tie bijuši savienoti arī ar Sarkandaugavu, bet neatradu attiecīgus pierādījumus kartēs.

Viesturdārzs

 

Pie Pētersalas / Pulkveža Brieža ielas krustojuma agrāk atradusies zāģētava. Tur arī bijis sākums Sarkandaugavai. Tālāk tā tecējusi cauri ganību pļavām virzienā uz austrumiem.

Sarkandaugavas sākums

Ja palūkojas bing maps, tad var redzēt, ka pļavu teritorijās vēl nesen atradušās noliktavas. Tagad tās ir nojauktas, pa teritoriju (vēl) brīvi var staigāt un tajā atkal aug zāle. Vietām ir arī lielas peļķes, bet marta sākumā tas nav nekas neparasts.

Pētersalas rajons

Sarkandaugavas sākums

Šobrīd te ir tikai lielas peļķes, akmeņu kaudzes un vecas dzelzceļa sliedes uz paaugstinājuma.

Sarkandaugavas sākums

Sliedes

Sarkandaugava

Tālāk upe pagriezusies uz ziemeļaustrumiem. Šodien tur atrodas iežogotas noliktavas. Jāmeklē apkārtceļš.

Noliktavas

Aiz noliktavām upe šķērsojusi agrāko Sporta ielu jeb tagadējo Lapeņu ielu.

Lapeņu iela

Lapeņu iela

Te arī pirmais pārsteigums. Atrodu mazu dīķīti (aptuveni 3 x 3 metri) ar noteku virzienā uz ziemeļaustrumiem. Tieši tur agrāk tecējusi Sarkandaugava. Vai šis dīķītis ar noteku būtu saglabājies vēl no senajiem Daugavas laikiem? Iespējams, ka tā arī ir. Ja upe būtu pilnībā aizbērta, tad te vajadzētu būt sausai vietai.

Dīķītis

Dīķīša noteka

Tālāk ir apjomīga industriāla teritorija. Neliekas, ka tajā būtu kas interesants un nemēģinu lauzties iekšā.

Skanstes iela

Nākamais orientieris – Jāņa Dikmaņa un Skanstes ielu krustojums pie DnB ēkas. Pie tā var redzēt pacēlumu ar komunikāciju lūkām. Tas liekas mazliet neparasti, jo tuvākā ēka ir vismaz 150 metrus nostāk. Varbūt apakšā ir caurule Sarkandaugavas ūdens novadīšanai?

Jāņa Dikmaņa un Skanstes ielu krustojums

Upe tecējusi apmēram gar krustojuma labo malu uz Exigen ēkas labo stūri. Pagaidām te ir vārnu iemīļots tukšs laukums, neliela pļaviņa mazliet zem ielas līmeņa. Tajā dažas peļķes. Šajā apkārtnē ilgstoši atradušies mazdārziņi. 2002. gadā pieņemts lēmums par to likvidēšanu un jau 2006. gadā blakus uzcelta arēna “Rīga” un Olimpiskais sporta centrs.

Skanstes iela

Skanstes iela

Aiz Exigen ēkas atrodas pavisam nesen apbūvēta teritorija. Tur atrodas četras daudzstāvu ēkas, tā saucamā Panorama Plaza. Upe tecējusi līdz tālākajai daudzstāvu ēkai. Tur tā pagriezusies uz dienvidaustrumiem un bijusi sevišķi plata. Ir kartes, kurās no upes sākuma daļas iezīmēts tikai šis fragments.

Grostonas iela

Garāžas Vesetas ielā

Šodien tur atrodas okupācijas gados celtas garāžas. Fiziski tās atrodas kādu metru – pusotru zemāk par Grostonas ielas līmeni. Kā var spriest no aerofotogrāfijas, nekā zīmīga tur nav. Te man kā kājāmgājējam ceļš izbeidzas un jādodas atpakaļ, lai apietu garāžu teritoriju.

Vesetas iela

Paralēli garāžām virzienā uz dienvidaustrumiem atrodas grāvis, kurš nav bijis Sarkandaugavas sastāvdaļa. Ūdens līmenis tajā šķiet atrodamies virs garāžu teritorijas pamatnes. Nez, garāžu teritorijai nav problēmu ar gruntsūdeņiem?

Grāvis starp Grostonas un Vesetas ielām

Tālāk upe šķērsojusi Vesetas ielu un iegriezusies tai paralēli. Patlaban tur ir teritorija ar dzīvojamajām ēkām. Salīdzinot ar ielas līmeni, ēkas atrodas būtiski zemāk.

Garāžas Vesetas ielā

Vesetas iela

Vesetas iela

Ēka Vesetas un Zirņu ielu krustojumā

Ēka Vesetas un Zirņu ielu krustojumā

Pēc Zirņu ielas šķērsošanas starp daudzstāvu dzīvojamajām mājām atrodas liels, tukšs laukums. Pa to reiz tecējusi Sarkandaugava. Ja ieskatās, ēkas abās laukuma pusēs atrodas augstāk par to.

Zirņu iela

Pagalms pie Vesetas ielas

Virs tālākās upes gultnes uzcelta bijušās Rīgas Būvniecības vidusskolas ēka. Seko Skanstes iela, kuras līmenis atrodas manāmi augstāk par tuvējo apkārtni.

Rīgas būvniecības vidusskola

Skanstes iela

Pēc Skanstes ielas šķērsošanas upes gultne jāmeklē teritorijās aiz žoga. Tur okupācijas gados krustām šķērsām saceltas dažādas noliktavas un līdzīgas zemas ēkas. Kā tam piekļūt, man nav skaidrs, bet vajadzētu, jo upe tajā tecējusi apmēram 500 metrus.

Duntes ielas noliktavas

Skanstes iela

Noliktavas Duntes ielā

Dodos pa labi uz Duntes ielu un skatos, kā var tikt teritorijās pa kreisi no tās. Fiziski Duntes iela atrodas augstāk par tām. Aiz Duntes biroju kompleksa ievēroju nomīcītu drāšu žogu uz teritoriju, kurā man vajag tikt. Riskēju doties iekšā. Tur ir tikai noliktavas un tām līdzīgas ēkas. Sarkandaugavas gultne atrodas zem asfalta un ēkām. Reljefa izmaiņas ir nelielas un tuvāk Duntes ielai nekā sagaidāms no GPS koordinātām.

Noliktavas Duntes ielā

Noliktavas Duntes ielā

Noliktavas Duntes ielā un Laktas ielas dzelzceļa pārvads

Noliktavas Duntes ielā

Skatoties, cik labā kārtībā atrodas žogs citur un ka teritorija ir samērā sakopta, palika mazliet neomulīgi. Skaidrs, ka šī nav pamesta industriāla teritorija. Pa kreisi no tās atradās vecā dārziņu teritorija, tagad aizauguši brikšņi. Žogs uz turieni bija nevainojamā kārtībā. Visprātīgākais būtu bijis doties atpakaļ pāri nomīcītajam žogam, bet tā vietā centos atrast, vai nevaru kādu līkumu nogriezt. Devos virzienā uz Duntes ielu un ātri vien sastapos ar apsargu. Saņēmu jautājumu – kā gan es te esmu iekšā ticis? Sāku skaidrot par nomīcīto žogu (OK, tik ļoti nomīcīts jau nemaz nebija), veco Daugavas gultni (varen ticami izklausās, vai ne?), savukārt viņš man, ka te ir privāta teritorija, ka būtu taču varējis iet pie viņa uzreiz (no Duntes ielas sākuma es neredzēju, ka uz priekšu būtu meklējams apsargs) un ka vismaz nākošajā reizē vajadzētu mēģināt vispirms sarunāt (vai kāds gribētu tāpat vien ielaist sevis apsargājamā teritorijā pilnīgi nepazīstamu cilvēku?). Turklāt kā viņš varot zināt, ka neesmu ko paņēmis un kas man vispār ir somā. …

Imants Ziedonis, Rimants Ziedonis – Leišmalīte

Leismalite

Leišmalīte ir dokumentāls Lietuvas pierobežas apraksts. Pieminēti tur dzīvojošie / strādājošie cilvēki un ievērības cienīgi objekti. Ievadā rakstīts, kurš no Ziedoņiem kuru nodaļu rakstījis, bet es tam lasīšanas gaitā nepievērsu nekādu uzmanību un sevišķu atšķirību neizjutu.

Jāsaka kā ir, ar Leišmalīti pirmās 150 lappuses mocījos. Kārdinājums nolikt grāmatu malā bija diezgan liels. Kādēļ tā?

Nedēļas ierakstu izlase #8

Latvisko blogu ierakstu u. mazliet c. nedēļas izlase.

 

funtsmyblog.wordpress.com/2016/03/10/putnu-piesaiste-darzam-pagalmam-un-pagalmam/

Kaspars Funts iepazīstina ar dažādiem paņēmieniem, kā dārzam vai pagalmam piesaistīt putnus.

 

fakingsonsraksta.wordpress.com/2016/03/13/neapmierinata-liene-n/

Nils stāsta par neapmierinātu Lieni. Stāsts vienkāršs – Liene par kaut ko uzvilkusies uz veikala pārdevēju, uzrakstījusi par viņu sūdzību, kas pārdevējam liekas pilnīgi un galīgi garām. Vienīgi Liene N. nebūt neizskatās pēc fantāziju tēla.

 

www.satori.lv/raksts/10938/Maris_Zanders/Lielais_Bralis__kaprizs_un_pavirss

Māris Zanders apcer pēdējā laikā ļoti aktuālās valsts tendences ierobežot indivīda …

Visvalža iela 8, Popova muižiņa

Visvalža ielā 8 atrodas tā saucamā Popova muižiņa. Tā ir viena no vecākajām koka ēkām Rīgā. Precīzs tās celšanas gads nav zināms, bet tā bijusi saskatāma jau 1769. gada kartēs. Tātad tā tur bijusi labu laiku pirms blakus ierīkotās dzelzceļa līnijas. Muiža sākotnēji atradusies klaja lauka vidū, kam apkārt bija sakņu dārzi, lauki un pļavas.Read More »Visvalža iela 8, Popova muižiņa

Liberāls

Pie tā, ka Latvijā cilvēkiem parasti nav skaidrs politikas labējo / kreiso flangu skaidrojums, būtu tā kā pierasts. Tas ir, tiek pieņemts, ka kreisie ir krievu komunisti, labējie – visi pārējie.

Bet es tagad esmu spiests saskarties ar lielām grūtībām, izmetot no savas leksikas vārdu “liberāls”. Reiz par to jau rakstīju, bet tad man vēl bija naiva cerība, ka jēdziena “liberāls” nepareizais lietojums varētu mainīties.

Piemēram, par sevi es varu teikt, ka esmu liberāls. Jo man ir svarīga indivīda personīgā brīvība. Manuprāt, ja cilvēks runā / raksta / dara ko tādu, kas nevienam nekaitē, tad tā ir viņa darīšana. Sarkanā līnija ir citu cilvēku personīgās brīvības ierobežošana. Bet man nav vārda, kā savus uzskatus raksturot. Tas ir nozagts.

Merķele

Merķeles kundze manā izpratnē nav liberāla, jo nospļaujas par savas valsts iedzīvotāju individuālajām tiesībām spriest par migrantu uzņemšanu. Viņai sanāk, ka vienu cilvēku individuālās tiesības ir vērtīgākas par citām. Tas ir nevis nav liberāli, bet liekulīgi.

Bet tā kā pat LSM sauc Merķeli par liberālu, tad ko nu es ar savu viedokli tur vairs varu iesākt. Ērtības labad vajadzētu sameklēt kādu sinonīmu un lietot to. Te arī apstājos. Izrādās, problēmas sakne nemaz nav latviešu valodā. …

Mielasts – JRT

Grandfox uz Mielastu doties man neieteica. Es arī uzticējos viņas rekomendācijai. Bet tad pienāca lētā diena. Tās vakarā aiz ziņkāres palūkojos, cik tad cītīgi Mielasts izpirkts un pamanīju vienu vietiņu ceturtajā rindā. Šajā rindā ir visdārgākās biļetes un visā savā garajā JRT apmeklēšanas karjerā nekad tajā nebiju sēdējis. Nu, kā lai noturas pret tādu kārdinājumu? Turklāt pa laikam ir veselīgi redzēt arī kādu draņķīgu izrādi, lai var adekvātāk novērtēt pārējās.

Klenze Athens

Mielasts ir salīdzinoši jauna izrāde un biļetes uz to pērk to diezgan kūtri. Ne velti Mielstu iekļāva lētajā dienā.

Mielasta režisors ir Uldis Tīrons. Viņš strādā par Rīgas laika redaktoru, viņam ir neliela pieredze kinorežijā (divas filmas) un vēl Uldi mēdz dēvēt par filozofu. Uzgāju arī, ka viņam piemīt nopietnas problēmas izskaidrot savus uzskatus pat tik konkrētā jautājumā kā Satversmes preambula. Bet par izrādi pats Uldis Tīrons teicis šādi:

Man ir tik fantastiski aktieri, ka viņi visu izdarīs manā vietā, es būšu tikai filozofs.

 

Satura atstāsts ar maitekļiem.

Mākslīgais intelekts

Pa laikam parādās dažādi pa pusei paniski, pa pusei sensacionāli slavenu cilvēku viedokļi, ka drīzā nākotnē mākslīgais intelekts pārspēšot cilvēku. Tikšot pat iznīcināta cilvēce. Skaļi apgalvojumi, niecīga konkrētība, risinājumu vispār nav.

Attiecībā uz mākslīgo intelektu der aplūkot dažus filozofiskus jautājumus.

Vai vispārējs mākslīgais intelekts ir iespējams? Vai mašīna var atrisināt jebkuru problēmu, kuru spēj atrisināt cilvēks ar savu intelektu? Vai mašīnu spējām pastāv noteiktas robežas?
Vai inteliģentas mašīnas ir bīstamas? Kā nodrošināt mašīnu ētisku lietojumu un izturēšanos?
Vai mašīnai var piemist prāts, apziņa un garīgi stāvokļi tieši tāpat kā cilvēkiem? Vai mašīnai var būt jūtas un vai tādēļ tai pienāktos zināmas tiesības? Vai mašīna var apzināti nodarīt ļaunu?

Šos jautājumus būtu jāskata, sākot ar pēdējo, jo uz pirmo jautājumu nevar atbildēt, nezinot atbildes uz pārējiem. Bet vispirms ķersimies pie pašiem pamatiem.

Datoru arhitektūra principā ir bijusi nemainīga kopš to pirmsākumiem. Dators sastāv no operatīvās atmiņas, stacionārās atmiņas, procesora, ierīcēm informācijas ievadei un izvadei. Mobilajiem telefoniem, planšetēm uzbūve ir principā tieši tāda pati. Vidusmēra kalkulators ir vienkāršāks – tam nav stacionāras atmiņas.

Cilvēka arhitektūra ir citādāka, jo nevar viennozīmīgi nošķirt procesoru, operatīvo un stacionāro atmiņu. Ja varētu, tad tas radītu revolūciju medicīnā un potenciāli sniegtu iespēju kontrolēt cilvēku domas un atmiņas. Bet nevar. Cilvēks ir melnā kaste ar neskaidriem darbības principiem. Tā ir fundamentāla atšķirība jau pašos pamatos.

Nedēļas ierakstu izlase #6

Latvisko blogu ierakstu nedēļas izlase.

Šoreiz daudz ierakstu savācies, bet pārskatīju sarakstiņu un izlēmu nevienu laukā nemest.

www.karijs.lv/fotoatskaite-parsteidzosi-patikama-nedela-indija/

Harijs dalās ar iespaidiem Indijā. Šoreiz gadījies mazāk sliktu piedzīvojumu, bet tas nenieka netraucē baudīt bildes ar komentāriem.

klab.lv/users/imago_dei/658223.html

imago_dei sniedz intelektuāli ļoti aizraujošu filozofisku ceļojumu no teikuma uz teikumu.

www.baltaisruncis.lv/blogs/dzive-bez-zarka-kletsaugsa/

Uldis vēsta par savām pēcnāves iecerēm jeb pauž viedokli par bērēm kā anahronismu.

www.laikmetazimes.lv/2016/02/29/izglabta/

Dace stāsta, kā nonākusi pie Jēzus. Manuprāt, visai pamācošs stāsts, tikai varbūt ne gluži tādā nozīmē, kā autore to iecerējusi. Ja izlasītu pērles, sanāktu paprāva kaudzīte.

navigilabs.blogspot.com/2016/02/neskati-viru-pec-liela-vezuma.html

Savukārt Valters stāsta, kā pie Jēzus nav nonācis. Gan šajā, gan iepriekšējā (Daces) ierakstā mani pārsteidza apbrīnojamais vieglums, ar kādu šie kristieši vērsās pret domāšanu.