Pirms gada rakstīju, kā karš beigsies. Martā un aprīlī masu medijos visai dzirdami bija pēdējā laikā noklusuši ekspertu viedokļi, ka ilgi karš neturpināsies un ka Krievija pati neizturēs. Gandrīz vai žēl, ka nemēģināju tos piefiksēt. Jau tobrīd tas nelikās ticami. Ne jau par Ukrainu Kremlis ir uzsācis cīņu. Tā ir tikai teritorija, kurā notiek karadarbība. ĪstaisRead More »Pirms gada rakstīju, kā karš beigsies
Kā pirms nedēļas minēju, diezgan netriviāls uzdevums ir izstāstīt bērniem kas un kāpēc notiek šajā liekulīgajā pasaulē. Geji, tie ir cilvēki, kas grib bučoties un precēties tikai ar sava dzimuma cilvēkiem. Viņi nav ne slikti, ne labi. Kāpēc viņi iet praidā? Tāpēc, ka viņiem liekas, ka būt gejam ir baigi forši, viņi ar to lepojas.Read More »Īsais kurss sabiedrības funkcionēšanā bērniem
Globāli un arī lokāli ziepes, manuprāt, ir individuālisma un vērtību trūkuma dēļ. Civilizācijai, tādai, pie kādas esam pieraduši, ir nepieciešama milzīga loģistikas ķēde, kas mūs nodrošina ar resursiem. Vairāk vai mazāk nepieciešamiem – nav pat svarīgi. Bet ķēde pastāv un tai ir jāpastāv. Tāpat jābūt arī dažādiem reglamentējošiem ierobežojumiem, noteikumiem un likumdošanai, lai būtu skaidriRead More »Vērtības un individuālisms
Sieviete baltā ir pabiezs romāns. Zināmā mērā tas ir arī detektīvstāsts, kaut gan dēļ mazās pieredzes ar šo žanru neesmu drošs, vai tā nav parasta romānu iezīme. Ir neģēlis, neskaidra rīcība, kam seko dramatiskas sekas un patiesības noskaidrošana. Konkrētāk, jauneklis Volters Hārtraits dodas uz laukiem pasniegt zīmēšanas stundas. Viņam jādzīvo vienā mājā ar studentēm unRead More »Vilkijs Kolinss – Sieviete baltā
Nesen biju uz teātri. Pārtraukumā izgāju laukā paelpot svaigu gaisu. Paskatījos uz trotuāru Miera ielā. Tur ceļa zīme – gājējiem iet aizliegts. Kur lai viņi iet, nav svarīgi. Kāpēc tāda zīme uzlikta, nav ne jausmas. Līdzīgi citiem līdzpilsoņiem, kas tamlīdzīgus satiksmes organizācijas brīnumus ignorē, arī es devos uz priekšu. Pēc kādiem 100 metriem sastapu nākošoRead More »Satiksmes organizācija Rīgā
Gorillu esmu redzējis vienu reizi dzīvē, Kijevas zooloģiskajā dārzā 2012. gadā. Parasti zooloģiskajos dārzos staigā no viena dzīvnieka līdz otram, paskatās, kā tas zvēriņš lielākoties neko interesantu nedara, un iet tālāk. Ar gorillu bija gandrīz tāpat. Tikai vienubrīd viņš uz mani paskatījās. Sajūta grūti aprakstāma. Šķita, ka uz mani raugās ja ne pārāka, tad vismazRead More »Džordžs Šallers – Gorillas gads
Bērnībā Pepija bija viena no grāmatām, ko šad tad pārlasīju. Man to droši vien būtu bijis puslīdz jāzina no galvas, bet izrādījās, ka atmiņas izbalējušas. Devu Pepiju lasīt meitai, pats tajā mazliet ieskatījos un sapratu, ka vēlos to pārlasīt. Tā arī darīju. Nez vai par pašu Pepiju ir vērts rakstīt atsauksmi, vismaz lasot man šķitaRead More »Pepija, kara dienasgrāmatas un sieviete aiz Pepijas
Kad esam ar meitu bibliotēkā, tad viņa priekš sevis izvēlas vienu grāmatu, es priekš viņas arī vienu grāmatu. Parasti viņas izvēlētā ir plāna, bilžaina un gandrīz bez teksta, tāpēc es to kompensēju ar vārdiem bagātāku klucīti. Oskars kā reiz šāds klucītis arī ir. Par laimi, ir arī bildes, lai lasīšana nebūtu pārāk vienmuļa. Mājās meitaRead More »Andruss Kivirehks – Oskars un lietas
Šajā nelielajā grāmatiņā ir četri stāsti. Pēc to izlasīšanas dziļi šaubos, ka šis darbs vēl sastaps daudz lasītāju, varbūt vienīgi kādus pētniekus, tāpēc atļaušos īsi pārstāstīt. Vecais pilskungs ir par ļoti bargu vācu muižnieku un jaunu pāri – Luzi un Indriķi. Abi jaunie grib apprecēties, bet Indriķim jāiet armijā, Luzi noskatījis vagara dēls un puisisRead More »Augusts Deglavs – Vecais pilskungs
Vispār šī grāmata pie manis nonāca, lai atdodu tur tam džekam, kas savāks pārējās nederīgās grāmatas. Sanāca ne gluži tā. Un tad man gadījās slimot ar koronavīrusu, un pa naktīm bieži negulēju, un neko baigi inteliģento lasīt nespēju, un šis, likās, varētu derēt. Kasparu Kambalu es vēl atceros kā basketbolistu. Esmu tāds kā basketbola līdzjutējsRead More »Armands Puče – Kambala …, āmen!