Manuprāt, komentāri pie šī ieraksta visai labi pamato, kāpēc nevajag cenzēt atšķirīgus viedokļus. Es labprātāk pa laikam palasu, kādi un cik labi (slikti) pamatoti ir “alternatīvie” viedokļi, nekā esmu spiests pakļauties kāda, visai iespējams, ar līdzīgām prāta spējām apveltīta cilvēka viedoklim, kas ir pareizs un citiem jāredz, bet kas nē. Nav jau tā, kaRead More »Viņš nomira no potes
Jau 20. gadsimta sākumā interese par kino izrādīšanu Rīgā bija milzīga. Posmā no 1907. līdz 1912. gadam Rīgas pilsētas būvvaldē uz kino skatīšanās vietu ierīkošanu vai jaunu kinozāļu būvēšanu tika iesniegts ap 60 projektu. Grāmatā aprakstīti daudzi bijušie kinoteātri (kāds no tiem vēl ir “esošais”), šķiet, visi tie, kas savas gaitas sākuši vai beiguši okupācijasRead More »Z. Jauja, J. Perevoščikovs, A. Uzulniece – Zudušos kinoteātrus meklējot
Tā kā grāmatas autoru pazīstu diezgan labi, par tās tapšanas ieceri biju informēts jau pirms krietna laika. Kad uzzināju, ka grāmata jau ieraudzījusi dienas gaismu, iespējami ātri to iegādājos no izdevniecības, lai uzdāvinātu to dzīvesbiedrenei. Lasījām grāmatu paralēli, pabeidzu pirmais. Grāmatas galvenie varoņi ir Arhejs Mikrobs jeb AMi un Baktērija Mikrobs BaMi. Tie mitinās veselīgā,Read More »Raimonds Sīmanis – Pasaule mikrobu acīm
Samera ir viena no grāmatām, kuru reiz sensenos laikos biju atzīmējis savā “varētu izlasīt” sarakstā, bet kāpēc tieši, vairs neatcerējos. Bet kāda par to bēda, jāsāk vien lasīt! Grāmatas sākuma daļā kāds teju 40 gadīgs jauneklis vārdā Benžamins bezgala dzejiskā valodā stāsta te par saviem sapņiem, te ģimeni, te vizīti pie psihoterapeita, te māsu, kasRead More »Monika Sabolo – Samera
Laba lieta tāds noplēšamais kalendārs. Starp citu, 1933. gada 5. augusta “Pēdējā brīdī” par kalendāriem rakstīja bargus vārdus. Katru gadu Latvijā parādās daudz kalendāru un plānu. Bet viņu vērtība ir niecīga. Kalendāros ievieto nodrāztus stāstiņus, muļķīgas asprātības utt. Mums, pircējiem, jāprasa, lai kalendāros būtu sekošas katram vajadzīgas ziņas: notāru takse, advokātu takse, rokas pārdošanas takseRead More »Recepte pret koronavīrusu
Tādi balsojumi kā šis par likuma grozījumiem, kas svītro prasību krasta kāpu aizsargjoslā ciemos obligāti iekļaut īpaši aizsargājamos biotopus, man liek aizdomāties, īpaši vienas nacionālas partiju apvienības sakarā. Es nesaprotu. Ja reiz cilvēki ir apvienojušies partijā, lai gādātu, ka dzimst vairāk latviešu, ka viņi tiek audzināti latviešu garā, lai latviešu kultūra zeļ un plaukst unRead More »Vide pret latviskumu
Pirmajā ierakstā aprakstīju dīķīšus Vējzaķsalā. Otrajā pārpalikumus no Vējzaķsalas grāvja. Tagad kārta Ūdru grāvim. Ūdru grāvis atrodas plašajā teritorijā starp Ganību dambi, Bukultu ielu un Duntes ielu. Turpat pie Duntes ielas tas bijis savienots ar Sarkandaugavu. 1885. gada kartē Ūdru grāvis attēlots kā neregulēta upe vai grāvis. 1916. gada kartē var redzēt, ka grāvis vismazRead More »Vēsturiskā Daugavas gultne Rīgā. Ūdru grāvis
Pirmajā ierakstā stāstīju par dīķīšiem Vējzaķsalā. Tagad paskatīsimies, kas atlicis no kādreizējā Vējzaķsalas grāvja. Vējzaķsalas grāvis (saukts arī par līci) atdalījis Vējzaķsalu no pārējās Rīgas. Vēl 1936. gadā Vējzaķsala bija īsta sala. Atdalošais grāvis daļēji likvidēts okupācijas gados. Mūsdienu kartēs redzami nosacīti trīs dīķīši. Garš un izstiepts dienvidos ar sākumu pie Rankas ielas, īsāks, divdaļīgsRead More »Vēsturiskā Daugavas gultne Rīgā. Vējzaķsalas grāvis
Ja paskatās Rīgas kartē teritorijā starp Sarkandaugavu, Daugavu, Duntes ielu un Bukultu ielu, var ievērot vairākas ūdenstilpnes, tādus kā dīķīšus. Tie ir industriālu teritoriju ieskauti un nav viegli saprast, kā tiem tikt klāt. Vai tie maz ir dīķi? Varbūt tās ir pārpurvojušās teritorijas, kurās ūdens vairs nemaz nav? Šajā un turpmākajos divos ierakstos būs parRead More »Vēsturiskā Daugavas gultne Rīgā. Vējzaķsala
Čapajevs un Tukšums veiksmīgā kārtā gadījās manās rokās, kad noteikti negribēju lasīt pārāk smadzenes piepūlošu. Pretstatam, piemēram, man ir grāmatas par vēsturi, jo tās es neprotu lasīt bez apdomāšanas un visbiežāk arī papildus informācijas meklēšanas. Tātad no iepriekš uzrakstītā izriet, ka ne pārāk gudra Čapajevā un Tukšumā nav. Bet tas īsti neatbilst patiesībai. To varRead More »Viktors Peļevins – Čapajevs un Tukšums