Vakar tiku pie dekodera. Tā paša Lattelecom lētā mistiskās izcelsmes TV star. Bez problēmām pievienoju to pie strāvas un televizora, antenas vietā iespraudu visparastāko vadu, kurš savulaik tik labi kalpoja Zhiliton pieslēgšanai pie teļļuka. Viss darbojās ļoti labi līdz nākošajā dienā nācās secināt, ka kastīte pēc ieslēgšanas rāda man tikai savu sarkano spuldzīti uz paneļa.Read More »tē vē un dekoders
Šī gada pirmajā maijā es izgāju no mājām un devos uz pieturu “Pērnavas iela”. Biju paredzējis iekāpt autobusā un doties pastaigā kādā man ne pārāk labi zināmā Rīgas vietā. Ja brauktu 13. autobuss, es dotos uz Kleistiem, bet, ja 3., tad uz Spilves lidostu. Pa ceļam nogāju arī gar Grīziņkalnā notiekošo piketu. Bija sanācis neRead More »Ceļojums uz Bolderāju
Tā, lūk, ar neapzinīgiem elementiem cīnās Matīsa ielā.
Ieliku netā brīvai apskatei Tramvaju un trolejbusu pārvaldes 1982. gadā veidoto jubilejas prospektu “Rīgas tramvajam – 100“. Ceru, ka par autortiesību neievērošanu mani ar zābakiem nenomētās, jo izdevums tik un tā ir bezmaksas. Pats pie tā tiku kādā 5.-6. klasītē, kad vajadzēja rakstīt referātu vēsturē. Teksts varbūt nav sevišķi aizraujošs, bet bildes ar vecajiem tramvajiem,Read More »Rīgas tramvajam – 100
Attēlā redzami jaunieši, kas dala oranžmelnas lentītes vietā, kur ierasti apgrozās daudz cilvēku – pie ieejas lielveikalā. Pavisam to darīja kādi 5-6 jaunieši, labi ja 18 gadus veci. Visi gan kadrā neietilpa. Piegāju klāt vienai no meitenēm un latviski pajautāju, kādēļ tiek dalītas lentītes. Uzreiz ievēroju, kā jaunieši saskatījās savā starpā un tā kā zinošiRead More »Georga lentītes un 9. maijs
Šodien biju Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā. Vajadzēja dabūt izziņu iesniegšanai Rīgas domē, ka man nepieder nekādi nekustamie īpašumi. Kantoris atradās svaigi remontētās telpās, bija arī aparāts ar noplēšamajiem numuriņiem rindas ievērošana un pat tualete bija tāda, kurā nebija nepatīkami ieiet. Mani apkalpojošā darbiniece manu vajadzību saprata jau no pusvārda un uzreiz iedeva man nepieciešamo veidlapu.Read More »Par darba tempu un automatizāciju Rīgas zemesgrāmatā
Blakus Rīgas pilj virzienā uz Vanšu tiltu atrodas neliels, ļoti labi kopts dārzs. Varētu domāt, ka tas paredzēts valsts prezidentam, bet diemžēl nekad viņu tur neesmu redzējis. Vēl vairāk – bez apsarga un dārznieka es tur vispār nevienu cilvēku neesmu redzējis. Bet to var arī saprast. No tilta šī vieta ir ļoti atklāta un, nedodRead More »Rīgas pils slēgtais dārzs
Šodien, gaidot autobusu, ievēroju pieturā uz staba uzlīmētu aicinājumu uz mītiņu. Stils gan aicinājumam gluži kā pirms dažiem desmitiem gadu, bet tas jau nekas. Izlasīju un, jāsaka, lielā mērā piekritu visiem uzsaukumiem, kas tajā rakstīti. Ja vien apakšā nebūtu rakstīts, kas to rīko… 1. maijā Grīziņkalnā mītiņi notiek ik gadu. Parasti tur savācas krieviski runājošiRead More »Lai dzīvo 1.maijs!
Vai jūs ziniet, kā var uzzināt sveša cilvēka pensijas apjomu? Es personīgi nē. Bet nesen gadījās pabūt kādā apbedīšanas kantorī, kur šis jautājums nesagādāja nekādas problēmas. Atlika vien piezvanīt pa telefonu Volodjam un nosaukt personas kodu. Pēc pāris minūtēm Volodja atzvanīja un nosauca pilnīgi precīzu summu. Es, ziņkārības vadīts, nenocietos un pajautāju, uz kurieni tadRead More »Zvans Volodjam
Uzjautrina šīs dienas Saeimas frakciju komentāri balsojuma par ģenerālprokurora amata kandidāta apstiprināšanu sakarā. Praktiski visas frakcijas pauž lielāku vai piezemētāku pārsteigumu. Jautā, kam gribi – visi ir balsojuši par Maizīša apstiprināšanu. Rezultāti nepārprotami parāda, ka apmēram puse no viņiem melo. Tie ir ~50 deputāti… Manis pēc cilvēks var būt zaglis, ļauns, riebīgs, vienalga kāds, betRead More »Vai meļiem var uzticēties?