Skip to content

Progresīvo niša

Bet nav jau nekāds brīnums, ka Progresīvie ir populāri. Tā arī paliks turpmāk, ja viens otrs neapjēgs elementāru lietu. Ar ekoloģisko daudzveidību neklājas labi ne globāli, ne arī Latvijā. Ir cilvēki, kuriem tas nepatīk un cilvēki, kuriem par to ir vienalga. Piemēram, man ir visai nacionāli uzskati un domāju, ka par demokrātiju nekas labāks navRead More »Progresīvo niša

Andrejs Upīts – Zelts

Andrejs Upīts ir viens no nedaudzajiem slavenajiem latviešu rakstniekiem, kam es vēl tikko nevarēju nosaukt nevienu darbu. Ja pameklē internetā, tad atrodas Zaļā zeme, bet kā nelasīts darbs man tas neko neizsaka, vismaz man to skolā lasīt nevajadzēja. Ir arī Sūnu ciema zēni, kas ir viena no retajām grāmatām, ko esmu pametis pusceļā. Upīša ZeltsRead More »Andrejs Upīts – Zelts

Par sarkanajām līnijām

Iepriekšējā ierakstā par izvēli vēlēšanās visai noteikti paziņoju, par ko visu nebalsošu un ka vispār šis būs sirdsapziņas balsojums. Ha, ha. Pirmo reizi dzīvē pievērsos partiju programmu pētīšanai. Izlidoja ārā tie, kas sola elektroniskas vēlēšanas, atjaunot latu, atcelt būvatļaujas privātajai apbūvei, samazināt deputātus deputātu skaitu, tieši vai netieši pauda rusofiliskas atziņas, vispār programmu nebija uzrakstījuši,Read More »Par sarkanajām līnijām

Lato Lapsa – Muzungu vismelnākajā Āfrikā

Muzungu nozīmē “klejotājs”, “kāds, kurš klejo apkārt”. Šajā vārdā Āfrikā mēdz dēvēt arī baltos cilvēkus vai vienkārši ārzemniekus. “Muzungu vismelnākajā Āfrikā” ir Lato Lapsas vienpadsmitā ceļojumu grāmata. Tajā ir par Kongo Demokrātisko Republiku (nevis Kongo Republiku, kas ir cita valsts), kas kādreiz bija pazīstama kā Zaira. Kongo ir Rietumeiropas izmēra valsts ar asiņainu pagātni, ļotiRead More »Lato Lapsa – Muzungu vismelnākajā Āfrikā

Elīnas Zālītes kopoto rakstu pirmais sējums

Elīnas Zālītes kopotie raksti nonāca pie manis mājās, jo neko par autori un tās darbiem nezināju, tik daudz vietas gan jau vēl kaut kur atradīsies un vispār žēl mest ārā. Kādu dienu paņēmu kopoto rakstu pirmo grāmatu un sāku to lasīt. Apmēram trešdaļu grāmatas aizņem dzejoļi. Lasīju, ka vienu otru esot izmantojis Zigmars Liepiņš savāmRead More »Elīnas Zālītes kopoto rakstu pirmais sējums

Vai es neesmu biorobots?!

Pēc neoficiālām ziņām pēdējo 30 gadu laikā dažādos zemeslodes nostūros reģistrēti tūkstošiem NLO nolaišanās gadījumu un tūkstošiem to apkalpju kontaktu ar mūsu planētas iedzīvotājiem. Daži pētnieki uzskata, ka atnācēji nemanāmi iefiltrējas mūsu apziņā un izmanto cilvēka ķermeni, lai izpildītu tiem uzdoto misiju. Vai gribat uzzināt, vai arī jūs neesat citplanētiešu prāta iemiesojums? Ja jā, tadRead More »Vai es neesmu biorobots?!

Rusofobijas nepieciešamība

Tā saucamā Uzvaras pieminekļa nojaukšanas sakarā esmu gan vīlies, gan arī pārsteigts. Lēmums to nojaukt bija tik novēlots, ka es jau labu laiku vairs neticēju, ka piedzīvošu okupekļa nojaukšanu. Bet, izrādās, ir kāds kritērijs X, pēc kura tautas vai varas vairākums piepeši saņem drosmi un sāk rīkoties. Iebrukums Gruzijā? Neder, pārāk niecīgs iegansts. Krimas okupācijaRead More »Rusofobijas nepieciešamība

Deivids Herberts Lorenss – Lēdijas Čaterlejas mīļākais

Izlasīju šo darbu jau pirms laba laika. Vienaldzīgu tas mani neatstāja, bet grūti kaut ko pateikt. Varbūt varētu neteikt neko, bet pierasts te par gandrīz katru grāmatu kaut dažus vārdus piefiksēt, un šī nebūtu pelnījusi būt izņēmums. Sižets šai pirmoreiz 1928. gadā izdotajai grāmatai ir visai vienkāršs. Konstance Čaterleja apprecas, bet viņas vīrs ir spiestsRead More »Deivids Herberts Lorenss – Lēdijas Čaterlejas mīļākais

Ernests Birznieks-Upītis – Pastariņa dienasgrāmata

Kādreiz bērnībā mājās uzgāju Pastariņa dienasgrāmatu. Tā bija veca grāmata, izdota vēl pirms okupācijas, sarkanos vākos. Atceros, ka man tā patika, bet nezināma iemesla dēļ grāmatu nepabeidzu un tā gluži vienkārši pazuda. Iespējams, es to atstāju kādā nepiemērotā vietā un kāds to nolika, viņaprāt, piemērotākā. Bērnībā mājās bija ļoti daudz grāmatu un glabājās tās neRead More »Ernests Birznieks-Upītis – Pastariņa dienasgrāmata