Un galvenais, kādu dienu pazudīs visa māja, mirs visa iela un kvartāls. Tas prasīs laiku. Sākumā tas izklausīsies pēc leģendas, tik tikko ticamām baumām: kāds būs dzirdējis runājam par Monso parka iespējamu paplašināšanu vai kādas lielas viesnīcas būvniecību, vai par tiešo līniju starp Elizeju un Ruasī, kas, lai pievienotos bulvāru lokam, ies pa Kursela avēniju.Read More »Žoržs Pereks par māju dzīvesgājumu
Krājbanka sniedz kvalitatīvus, modernus un daudzveidīgus finanšu pakalpojumus privātpersonām un uzņēmumiem Latvijā, NVS un Eiropas valstu tirgos. Toties Liepājas metalurgs sevi pat īpaši nav slavējis.
Nelielajā, 1990. gadā izdotajā un savulaik 30 kapeikas maksājušajā grāmatiņā ungāru poliglote esejiskā veidā dalījusies savās pārdomās par valodniecības jautājumiem. Autore raksta par personīgo pieredzi, valodu mācīšanos. Pauž savus uzskatus, ka, piemēram, valodas mācīties nekad nav par vēlu un ka skolās (tolaik) dominējošā metode – rakstveida tulkošana ir neefektīva. Autore atzīst, ka mācīt dzimto valoduRead More »Kato Lomba – Par valodām man nāk prātā…
Zoru paņēmu rokās, kad reiz, aizbraucis ciemos, telefona glāstīšanas vietā izvēlējos pašķirstīt kādu grāmatu. Bija dažas Sprīdīša bibliotēkas grāmatas, paņēmu no tām kādu, ko nebiju lasījis. Grāmatas galvenais varonis ir 12 gadus vecs puisis vārdā Branko, kam tikko nomirusi māte. Viņa tēvs ir klejojošs vijolnieks un Seņas ciemā iegriežas reizi 3-4 gados. Tā kā pēdējāRead More »Kurts Helds – Rudmatainā Zora un viņas draugi
Par Kalendāru bija daudz lasīts un biju to jau pasen ierindojis kādreiz lasāmo grāmatu sarakstā, bet nesteidzu ne iegādāties, ne meklēt bibliotēkā. Grāmata mani atrada pati, ja tā var izteikties. Draugs uzdāvināja, turklāt pilnīgi jaunu un neatvērtu. Ilgi nevilku garumā un drīz vien ķēros klāt. Vienu gadu katru dienu Oskars Kalendārs raksta dienasgrāmatu. Oskars dzīvoRead More »Andris Kalnozols – Kalendārs mani sauc
Ja žurnālisti ar kādu runā par Ukrainas – Krievijas karu, tad gandrīz vienmēr parādās jautājumi – cik ilgi tas turpināsies un kā beigsies? Nenoliedzami arī mani interesē šie jautājumi. Martā un aprīlī dzirdamāki bija viedokļi, ka ilgi tas viss neturpināsies un ka Krievija pati neizturēs. Cilvēcīgi gribējās tiem ticēt, bet tas jau tobrīd nelikās reāli,Read More »Kā karš beigsies?
Jāņa Jaunsudrabiņa kopoto rakstu otrajā sējumā ir virsrakstā minētie darbi. Dzimtenē ticis klasificēts kā garais stāsts, savukārt pārējie ir tēlojumu kopas. Darbi pirmoreiz izdoti 1914. – 1921. gadā. Dzimtenē galvenais varonis Valdis ar sievu un bērniem pavasarī brauc padzīvot savā dzimtajā pusē. Valdis makšķerē, sastop dažādus vecus paziņas, ciemojas, skatās teātri, dodas uz zaļumballi utt.Read More »Jānis Jaunsudrabiņš – Dzimtenē, Kaukāzs, Plūdi un atplūdi, Gredzens
Nikolaja Rēriha vārdu esmu dzirdējis, galu galā Rīgā ir Nikolaja Rēriha iela pavisam netālu no Ukrainas un Somijas vēstniecībām. Neko lāgā par viņu nezināju un vēl jo mazāk, kāpēc Rīgā viņam par godu nosaukta iela. Par Šambalu arī neko daudz nezināju. Ja nemaldos, tā bija leģendām apvīta vieta pazemē un, nē, nevis elle, bet kautRead More »Nikolajs Rērihs – Šambala
Ar katru reizi aizvien vairāk saprotu kaut ko no lietuviešu valodas. Būtu interesanti to pamācīties vairāk, tiesa, šobrīd tā nepavisam nav prioritāte. Dzīvoklī, kur palikām, bija dažas Beatrises Poteres (Beatrix Potter) grāmatiņas lietuviešu valodā. Atradu google anglisko oriģināltekstu un kādu brīdi centos saprast, kas rakstīts. Brīžiem viegli, brīžiem neko saprast nevarēja. Piemēram, negeras peles. KoRead More »Īsi par pāris dienām Lietuvā
Par alpīnismu neko īsti nezinu. Bet, kad gadījās rokās maza grāmatiņa par kalnos kāpšanu, pašķirstīju to un nolēmu, ka derēs plašākai priekšstata gūšanai. Grāmatiņā īsi aprakstīti: alpīnisma vēsture, dažādi augstkalnu rajoni, maršrutu klasifikācija, PSRS sporta klasifikācijas normatīvi, nepieciešamais inventārs, uzturs, mezgli, klinšu kāpšana, nāktsmītņu gatavošana, pirmā palīdzība, kā pārvarēt upes, kā ieteicams pārvietoties pa dažāduRead More »Valdis Ķikāns – Kāpjam kalnos