Viss zemāk lasāmais ir vienas dienas piezīmes, te nekas nav mēneša vai pat tikai divu dienu ietvaros.
Epizode 1
Meita zvana mammai, jautā, ko viņai darīt divas stundas?
Kādas divas stundas, kāpēc?
Vācu valodā neesot paspējusi prezentēt mājas darbu – komiksu ar “Guten tag, auf wiedersehen, ich heise”. Citi izsaukti pirmie, viņa nē. Tāpēc viņai jāejot uz vācu valodas konsultāciju. Tagad divas stundas kaut kur jāgaida, jo stundu vairs neesot. Vai iet mājās un tad atgriezties skolā, vai darīt ko citu?
Mamma uzraksta vācu valodas skolotājai, ko domā par šo visu. Vēlāk pastāsta arī man. Nespēju izvairīties no necenzētiem vārdiem meitas klātbūtnē un paziņoju, ka nekur viņa neies. Pieļauju iespēju apjautāties mācību pārziņa viedokli par situāciju, varbūt arī direktora vai pat Izglītības ministrijas.
Skolotāja vēlāk atraksta, ka varot ierakstīt prezentāciju video vai atnākt uz konsultāciju, vai starpbrīdī un ka neesot zinājusi, ka divas stundas jāgaida. Vēstule pieklājīga, skolotāja atvainojusies par neērtībām. Nolemjam bērnu pilnvarot prezentēties starpbrīdī.
Epizode 2
Meitenei divi mājasdarbi – angļu valodā jāturpina klasē iesāktais uzdevums. Jautāju, ko klasē darījuši. Neko, izrādās, neesot iesākuši, vienkārši runājuši. Jāizvēlas valsts, jāuzraksta galvaspilsēta, interesants fakts utt. Kur to visu rakstīt, meita jautā. Nezinu, saku, ja tev angļu valodā ir burtnīca, raksti tajā.
Lieku pildīt pašai, bet, ja jautājumi, tad pie manis. Es tikmēr intensīvi strādāju, entuziasmu paralēli noņemties ar mājasdarbiem galīgi nejūtu. Bet jautājumi ir bieži un vienu no teikumiem pat uzrakstu priekšā.
Pārbaudu rezultātu. Diezgan neglīts izpildījums, bet var iztikt. Pat es savā laikā, šķiet, rakstīju glītāk un tas ir kaut kas!
Tālāk latviešu valoda – lasīto grāmatu apraksts un pastāsta klasē par vienu no lasītajām grāmatam. Meita aprakstījusi vienu no grāmatām, izlasījusi reāli daudz vairāk. Atkal – izpildījums grūti salasāms neglītuma dēļ, bet uzdevums izdarīts ir. Pat bēdīgas kvalitātes zīmējums pievienots. Norādu uz divām pareizrakstības kļūdām un vairāk nepiesienos, jo darbs ir izdarīts, bet drīz jāiet uz pulciņu, nav laika un vakarā meitai galva nestrādās. Ir nepatīkama pieredze šajā jautājumā.
Epizode 3
Klases čatiņā vecāki uzvilkušies, jo kaut kāds vīrietis Ziedoņdārzā ejot runāt ar bērniem. Vīrietim manāma garīga atpalicība un neko sliktu viņš nedarot, tikai runā. Es arī viņu esmu redzējis, runāt ar viņu negribētu, bet katru nepatīkamu tipu neizolēsi.
Vecāki esot jau uzrakstījuši vairākus iesniegumus policijai. Arī skola esot uzrakstījusi policijai.
Pilnīgi nesaistīti audzinātāja čatiņā ieliek plakātiņu par dažādo kurpju dienu 2024.
Dažādo kurpju diena ir diena, kad katrā kājā uzvilkt atšķirīgu apavu, tādējādi simboliski paužot sapratni un pieņemšanu līdzcilvēkiem ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem, jo katrs no mums ir unikāls un tikai iekāpjot otra kurpēs, spējam saskatīt mūsu līdzības.
Šo Labklājības ministrijas vai kā nu tur izgudrojumu mēs mūsu ģimenē ignorēsim. Ja kāds grib, lai spēlē Ādamam bija septiņ dēli, visi dara tā, bet mūs lai liek mierā!
Epizode 4
Mājasdarbs uz nākošo nedēļu:
Iemācīties no galvas 4 pantiņu dzejoli.
Nosacījumi:
1. 21. gs. autora dzejolis
2. Tēma – Dzeja dejo
3. Vizualizēt dzejoli (A3)
Salīdzinoši svaigs dzejolis. Tēma – dzeja dejo. Dzeja dejo, saprotiet, DZEJA DEJO!
Dzīvesbiedrene pamanījusi, kā situāciju risinājusi klasesbiedrenes mamma.
Ceturtklasniecei skolā jāiemācās mūsdienu dzejnieka dzejolis par tēmu “dzeja dejo”. Izpsihojos 15 minūtes mātē guglē un sadzejoju pati. Lai tik kāds apstrīd, ka neesmu dzejniece
Ierosinu paņemt jebkādu svaigu 4 pantiņu dzejoli un paziņot, ka “nezinu, kā jums, bet man šis dzejolis dejo”! Pie tā arī laikam paliksim. Bet, ja meita būtu lielāka un paziņotu, ka šīs muļķības nedarīs, man viņai nebūtu ko pārmest. Drīzāk otrādi, censtos viņu atbalstīt un aizstāvēt.
Skola ar savām muļķībām pamatīgi nogurdina, bet ir vēl arī ārpusskolas nodarbības. Tas viss prasa daudz spēka un daudz laika. Skolēna ikdiena ir diezgan noslogota un, ja skolēna laiks netiek cienīts, tad es nespēju cienīt skolu, un mana attieksme visdrīzāk būs arī mana bērna attieksme.
Kāpēc tā jāiespringst? Bērnam pašam ir jāizmācās, pašam jāsaprot, vai grib 2h gaidīt vai iet sarunāt ar skolotāju kaut ko jēdzīgāku, pašam jāsaprot vai grib vilkt 2 atšķirīgas kurpes vai nē. Pašam jāatrod dzejolis, jāizvēlas un jāiemācas. Skolas jēga ir iemācītes pieņemt lēmumus. Lai to iemācītos, ir jākļūdās un savas kļūdas jāsaprot. Ja visus lēmumus pieņems vecāki, tad bērns izaugs par muļķi, tikai zinās pareizrakstību, matemātiku, un vēl kaut ko dzīvei nebūtisku.
Pareizi. Tikai te vēl ir sākumskola. Līdz spējai pašam saprast, izlemt utt. ir jāizaug un 4. klasē to sagaidīt ir par agru. Vēlāk, jā, protams, es neko citu arī negribu sagaidīt.
Bet, ja skola šādā veidā turpinās terorizēt bērnus ar muļķībām, tad tie, kam pacietības slieksnis ir zemāks, skolu vienkārši nebeigs un tālākās viņu nākotnes izredzes visdrīzāk nebūs diez ko rožainas.