Nekrologs

Pirms nedaudzām dienām, ielogojoties traukos el vē, izleca paziņojums – nomaini e-pastu, jo one el vē mēneša beigās savu darbību beidz.

One bija pats pirmais manis izveidotais e-pasts. Tā kā redstar bija aizņemts, uz ātru roku tapa redstar7, kas daudzus gadus vēlāk tika pielietots arī blogu veidojot.

One-s kasti gan aktīvi nebiju lietojis jau nez cik gadus. Kādreiz atcerējos ielūkoties, bet nekāda nelaime nenotika, ja pāris mēnešus par to vispār aizmirsu. Draugos gan turpināju logoties ar one-s pastu – kādēļ lai es to būtu mainījis?

One savulaik bija krutuma kalngals ar iespēju nosūtīt īsziņas bez maksas. Tas bija, iespējams, pirmais tāda veida portāls, turklāt īsziņas tika saņemtas neatkarīgi no tā, vai saņēmējs ir aktivizējis sms saņemšanu no interneta. Man vēl ļoti patika fīča norādīt sms sūtīšanas laiku. Tādā veidā man izdevās pārsteigt draugus, nosūtot apsveikuma sms jaunajā gadā tieši pusnaktī. Tolaik onē salīda praktiski visi mani kursa biedri. Bijām laimīgi. Līdz sagaidījām griestus – maksimums 10 sms dienā. Nu, ok, arī nav slikti. Tikai vēl pēc brīža bezmaksas sms tika nogrieztas vispār un one tika lietota aizvien retāk savu trūcīgo e-pasta iespēju un mazās kastes izmēra dēļ. Pēc kāda prāvāka laika one transformējās par sociālo tīklu portālu, kura mērķauditorija galvenokārt bija krievvalodīgie. Un tas arī būtībā viss līdz pat šai dienai.

Iekāpu onē. Pārbaudīju, ka pastkastes lielums joprojām ir pieci megabaiti ar iespējām to palielināt par vēl pieciem, ja nosūta sms 35 santīmu vērtībā. Nekāda brīdinājuma e-pastā par drīzo slēgšanu nebija.

Būtībā gribēju izdarīt tikai vienu – pārsūtīt vairumu veco meilu, kurus žēl būtu pazaudēt pavisam. Nē, ne jau es tos mēdzu pārlasīt, bet tomēr. Tagad es zinu, kur varēšu ielūkoties, ja uznāks vēlme aplūkot kaut vai savu pašu pirmo e-pastu savai vislabākajai draudzenei un atbildi no viņas.

Ja tev arī ir e-pasts onē, varbūt šis ir pats pēdējais brīdis tajā ielūkoties, lai kas Tev īpaši vērtīgs nepazūd pavisam.

Ir ko piebilst?