Šoreiz ārā bija +11 grādi jau piecos no rīta. Mežā mazliet vēsāk, tomēr kopumā ļoti silti un, ejot pa ielu, jau krietni karsti.
Pagājušajā gadā nez kādi entuziasti bija ierīkojuši mežā velotrasi ar ugunskura vietu. Brutāli notīrījuši pamežu diezgan lielā teritorijā, nometuši slotu, pat desas un sērkociņus nolikuši lietošanai vēlākām vajadzībām. No vienas puses jauki, ka cilvēki grib nodarboties ar sportu, bet no otras – šādā, nelikumīgā veidā tas noteikti nav jādara. Man prieks, ka kritušās lapas palēnām atjaunojušas mežam ierasto izskatu. Pirmajā šī gada uzskaitē pat neievēroju, kur trase bija, šoreiz biju vērīgāks.
Par putnu trūkumu sūdzēties nevarēju. Ļoti patīkami. Par sugu dažādību varbūt arī ne ļoti, 31 suga bija. Pagājušajā gadā bija 32.
Sugas, kas bija 2023. bet nebija šajā gadā – sējas zoss, mizložņa, dižknābis, dzeltenā stērste, ziemas žubīte, sīlis, lielais ķīris, meža zīlīte, plukšķis.
Sugas, kas bija šogad, bet nebija 2023. gadā – niedru lija, krauklis, baltā cielava, erickiņš, zeltgalvītis, dzilnītis, melngalvas ķauķis, gaišais ķauķis.
Ligzdojošie putni 2023. gadā fiksēti 224 pāri, 2024. – 216 pāri.
Neligzdojošie putni 2023. gadā fiksēti 111, šogad – 3. Pašam pārsteigums, ka tik maz. Bet patiešām vienubrīd pilsētā ievēroju, ka pat kaijas debesīs nemana.
Neparastākais novērojums pašam šķita niedru lija. Lai nu kur tā blandītos, bet ne jau lidojam pāri mežam.
Jaukākais – erickiņi. Man tie kaut kā ļoti patīk, gan melnie, gan parastie. Tā arī ir vienīgā suga, ko nobildēju. Parasti fotoaparāts nīkst mugursomā un nemaz neņemu ārā.
Attēlu pētot, sapratu, ka lāgā neatšķiru melnā un parastā erickiņa mammas. Šo galu galā klasificēju kā melno. Datos mana iespējamā kļūda gan neko nemaina, jo attiecīgajā posmā dziedāja abas erickiņu sugas.
No fiksētās 31 sugas vizuāli redzēju 18.
Visvairāk bija mājas zvirbuļu, 43 pāri. Žubītēm bija 17 pāri, lielajām zīlītēm 27, svirlīšiem 21, sarkanrīklītēm 10.