Šis ir ceturtais gads, kad dodos skaitīt putniņus Mežaparkā un Sarkandaugavā. Vienmēr esmu gribējis par to kaut ko uzrakstīt, atlicis uz vēlāku laiku un beigās nekā. Šoreiz labāk īsi, iespējams, no malas lāgā nesaprotami, bet vismaz kaut ko.
Šī reize bija īpaša ar to, ka pirmo reizi bija līdzgājējs – potenciāls apsekotājs. Man bija bažas, ka papildus troksnis varētu traucēt uzskaitē, bet tā nebija. Noderēja palīgs pie putnu noteikšanas svārstīgos gadījumos.
Vēl pirmo reizi veicu uzskaiti ārpus rekomendētajiem datumiem, tas ir, četras dienas ātrāk. Tāpēc, ka tuvākās divas nedēļas solīja aukstāku laiku, turklāt zināju, ka nākošajā nedēļas nogalē skaitīt putniņus nevarēšu. Laiks bija salīdzinoši silts, apmācies, bez lietus un vēja – man liekas, ideāls.
Tomēr, ejot pa mežu, dažbrīd likās, ka diez kas nav. Aizdomīgs klusums. Gandrīz gribētu teikt, ka kapa klusums, bet kapos parasti putni ir skaļāki. Iemeslu nesapratu, bet nodomāju, ka mājās salīdzināšu šī un pagājušā gada nulltās uzskaites rezultātus.
2023. gadā bija 31 suga, šogad tikai 22. Tās, kas bija 2023. gadā, bet nebija 2024. – baltpieres zoss, sējas zoss, dadzītis, ziemeļu gulbis, meža zīlīte, cekulzīlīte, pelēkā zīlīte, jūras krauklis, sloka, ķīvīte, zeltgalvītis. Bija arī divas sugas, kas bija 2024., bet nebija 2023. gadā – parastais ķeģis un purva zīlīte. Varbūt drīzāk pagājušais gads bijis ļoti veiksmīgs, nevis šis neveiksmīgs?
Ligzdojošajiem putniem 0-25 metru attālumā 37 pāri pret 52.
Ligzdojošajiem putniem 25-100 metru attālumā 97 pāri pret 60.
Ligzdojošajiem putniem vairāk nekā 100 metru attālumā 38 pāri pret 25.
Kopā ligzdojošajiem putniem 172 pāri 2023. gadā pret 137 pāriem 2024. Mājas zvirbuļu šogad mazliet mazāk, pārējais salasījies sugās, kur nav liela starpība.
Neligzdojošo putnu salīdzinājums lielā mērā parāda migrācijas aktivitāti. Viens lielāks zosu kāsis klāt pamatīgi maina kopsummu. Pagājušajā gadā bija 736 neligzdotāji, šogad tikai 215. Pagājušajā gadā 463 no neligzdotājiem bija zosis, šogad to bija tikai 119. Pagājušajā gadā bija 88 ziemeļu gulbji, šogad neviens.
Jaukākie novērojumi bija parasto ķeģu bariņš un vāveru pāris. Dzērves un cīruli arī patīkami redzēt (vai dzirdēt).
Pārsteidzošākais ne-novērojums likās ligzdojošs mājas balodis, jo visi novērotie bija tikai augstu debesīs pārlidojam. Kaut gan 2023. gadā arī bija tikai viens ligzdotājs. Sarkandaugavā, vismaz tur, kur eju es, baložiem nepatīk.
No novērotajām 22 sugām reāli redzēju tikai 11. Kāpēc tad sugu divreiz vairāk? Tāpēc, ka atlikušās 11 piefiksēju, atpazīstot pēc balss.
Par citiem gadiem un citām uzskaitēm man ir tikai neapkopoti dati. Ar laiku, cerams, sanāks tiem arī pieķerties.
Sarkandaugavā allaž jūtu pret sevi pavērstus skatienus, bet pirmo reizi man kaut ko jautāja tikai šodien. Atklāti sakot, pat nesapratu, ko tā tantiņa jautā. Uz aicinājumu izteikties latviski, kaut ko murmulēja tālāk krieviski un ar to arī saruna no manas puses tika pārtraukta. Zināmā mērā esmu pieradis pie skatieniem, bet pretlīdzeklis ir ļoti vienkāršs un visnotaļ efektīvs – neskatīties uz cilvēkiem un pilnībā nodoties savam darbam it kā neviena cita tur nebūtu.