Liberāls

Pie tā, ka Latvijā cilvēkiem parasti nav skaidrs politikas labējo / kreiso flangu skaidrojums, būtu tā kā pierasts. Tas ir, tiek pieņemts, ka kreisie ir krievu komunisti, labējie – visi pārējie.

Bet es tagad esmu spiests saskarties ar lielām grūtībām, izmetot no savas leksikas vārdu “liberāls”. Reiz par to jau rakstīju, bet tad man vēl bija naiva cerība, ka jēdziena “liberāls” nepareizais lietojums varētu mainīties.

Piemēram, par sevi es varu teikt, ka esmu liberāls. Jo man ir svarīga indivīda personīgā brīvība. Manuprāt, ja cilvēks runā / raksta / dara ko tādu, kas nevienam nekaitē, tad tā ir viņa darīšana. Sarkanā līnija ir citu cilvēku personīgās brīvības ierobežošana. Bet man nav vārda, kā savus uzskatus raksturot. Tas ir nozagts.

Merķeles kundze manā izpratnē nav liberāla, jo nospļaujas par savas valsts iedzīvotāju individuālajām tiesībām spriest par migrantu uzņemšanu. Viņai sanāk, ka vienu cilvēku individuālās tiesības ir vērtīgākas par citām. Tas ir nevis liberāli, bet liekulīgi.

Bet tā kā pat LSM sauc Merķeli par liberālu, tad ko nu es ar savu viedokli tur vairs varu iesākt. Ērtības labad vajadzētu sameklēt kādu sinonīmu un lietot to. Te arī apstājos. Izrādās, problēmas sakne nemaz nav latviešu valodā.

Liberāls, redz, esot apgaismots, fleksibls, humāns un kāds tikai vēl nē. Toties pretējs liberālam esot netolerants, šaurs, ierobežots, ekonomisks, alkatīgs, nejauks, šaurprātīgs utml. Mazliet vienkāršojot, liberāls – labs, pretējs liberālam – slikts. Nav būtiskas nozīmes, ka šī vārdnīca ir angļu valodā, jo jēdzienu “liberāls” no angļu valodas uz latviešu nemēdz tulkot. Bet lielie ziņu avoti parasti ir angliski.

Te vairs nekas uz labo pusi nemainīsies. Uzskatu, ka lietot jēdzienu “liberāls” būtībā ir bezjēdzīgi. Vai arī jāpiemērojas vairākumam, kuri ar šo jēdzienu apzīmē bēgļmīļus, praidistus, feministes utml. nosacītas minoritātes, kuras neparasti agresīvi vēršas pret mažoritāti.