Dzīvokļa remonts bija ne tikai ilga, bet dažādu neplānotu iemeslu dēļ arī diezgan nomācoša padarīšana. Klausīties kaut ko fonā bija nepieciešams kaut cik cilvēcīga garastāvokļa saglabāšanai. Bet ko lai klausās?
Pirms aktīvās karadarbības Ukrainā man bija iegādāts radioaparāts, ko ikdienā nelietoju. Pirms tam radio kaut cik regulāri biju klausījies pirms daudzpadsmit gadiem darba kabinetā skanēja Radio SWH.
Nopūtu putekļus no radioaparāta un slēdzu iekšā. Vispirms biju ļoti pārsteigts, ka FM viļņos ir tik daudz krievu radiostaciju. Man šķita, ka to ir pat vairāk nekā puse. Tās pat nedomāju klausīties, tad jau labāk dzīvot klusumā.
Radio Skonto arī lāgā neapsvēru. No tā, ko esmu dzirdējis pirms daudziem, daudziem gadiem un šad tad vēl dzirdu veikalos, kafejnīcās vai citur, man radies iespaids, ka viņu aktīvajā rotācijā ir labi ja daži tūkstoši dziesmu. Ja vēl skaidri zinu, ka daudzas no tām pilnīgi noteikti negribu klausīties, tad Skonto nav labs variants.
Eiropas Hitu Radio arī nedevu iespēju. Varbūt nepelnīti, bet domāju, ka draņķīgu un labu dziesmu proporcija tur būtu pārāk grūti izturama.
Nākošais, šķiet, bija Radio Tev. To es dažas dienas izturēju, varbūt pat nedēļu. Dziesmu atkārtošanās bija grūti izturama. Pasaulē ir tik daudz dziesmu, ka es tās visas sava mūža laikā nespētu noklausīties, bet šiem obligāti jābāž man ausīs vienu un to pašu.
Neko daudz negaidot, uzgriezu Radio SWH. Prognozējamā dziesmu atkārtošanās mani pat nepaspēja piebeigt. Biju diezgan pārsteigts par reklāmas raidījumu īpatsvaru. Mūzikas vai kaut cik sakarīga raidījuma vietā man nācās pārdesmit minūtes klausīties, cik labi un efektīvi kāds uzņēmums protot saviem klientiem atsūkt taukus. Vēlāk, nezinu, kā to DJ-meiteni sauca, bet viņa klausītājiem pameta provokatīvu tēmu, piebilda – jūs par šo rakstiet komentāriņus soctīklos, bet vispār atā, es tagad eju prom. Tā neko, meitene cilvēkus sakacināja, pati aiztinās un vislabākajā gadījumā nākošajā dienā čikse ēterā pateiks paldies par aktivitāti, bija dažādi interesanti viedokļi, bet šodienas tēma mums tagad būs šī te.
Radioaparātam atmetu ar roku. Domāju, pameklēšu kaut ko internetā.
Visi zina Spotify, pat androīdtelefons nāca kopā ar Spotify aplikāciju. Nezinu, vai tas tā vēl ir, bet kolēģi stāstīja, ka, ja nevēlies dzirdēt reklāmas, tad esot kaut kas jāsamaksā. Nē, nu, ļoti jauki, bet tad jau es varu pameklēt arī ko citu.
music.youtube.com biju šad tad klausījos paralēli darbam datorā. Kādu laiku man bija interesanti klausīties viņa piedāvātajos dziesmu sarakstos, bet tur bija mazliet par daudz pārslēdzamu dziesmu un pārsteidzoši bieži skaņdarbi atkārtojās. Paralēli remontam man bija tikai telefons un es ar netīrām rokām negribēju regulāri ap to grābstīties.
Atradu Radio Paradise un pie tā arī paliku. Tur nav reklāmu, vietne jau ilgus gadus darbojas, balstoties uz ziedojumiem. Skaļākos un nodrillētākos hītus tur spēlē reti vai nemaz. Mēdz skanēt šis tas no roka klasikas. Jūtams, ka vietnes vadītājam Viljamam patīk Bītli, Radiohead un pat Phantogram. Daudzas dziesmas es nezināju, un daudzas reizes arī metu pie malas darāmo, lai paskatītos, kas tur spēlē un kā sauc dziesmu. Vietnē / aplikācijā par katru no autoriem mēdz būt apraksts, savuārt pie dziesmām sajūsmināto vai apbēdināto klausītāju komentāri.
Nepatīk dziesma? Nospied podziņu un klausies nākošo. Tik vienkārši.
Katru dziesmu var novērtēt no 1 līdz 10. Ja novērtētas vismaz 100 dziesmas ar atzīmi 5 vai augstāk, tad klausītājs var atlasīt, lai viņam skan tikai 5+, 6+ vai vēl augstāk novērtētas dziesmas. Paskatījos, ka šobrīd manā 5+ sarakstā ir 277 dziesmas, bet 9+ – 50. Ir pat 21 desmitnieks piešķirts.
Kad sāku klausīties, bija trīs kanāli. Tagad ir septiņi. Ar pamata kanālu man pietiek, tur esošā dziesmu daudzveidība mani apmierina.
Reizēm Viljams kaut ko pasaka klausītājiem, parasti par dziesmu, kas tikko skanējusi. Bet reiz Viljams stāstīja, ka reizēm brīnoties, kur visur viņu klausoties. Piemēram, Latvijā. Uztvēru to diezgan personīgi.
Aplikācija ir ērta – varu ne tikai pārslēgt dziesmu, bet paskatīties arī, kas skanēja pirms tam.
Pieņemu, ka ir vēl daudzi līdzīgi radio, bet man nav bijis iemesla meklēt citu.
Šai stacijai varu pateikties par iedvesmu iepazīt Pink Floyd. Ir vēl citas dziesmas un to autori, ko citādi nebūtu atklājis. Pēdējais nāk prātā Falco ar Der Komissar. Skaidri zināju, ka agrā bērnībā biju to dzirdējis, bet pēc tam vairs nekad. Piefiksēju izpildītāju, nosaukumu un vēlāk paklausījos atkal. Jā, dziesma gana neparasta. Noklausījos arī dažus autora albumus un sapratu, ka man galīgi nepatīk, bet tas jau nekas. Toties tagad es zinu, kas ir Falco.
Man paveicies, ka ilgie mūzikas kolekcionēšanas gadi ir rezultējušies tādā ierakstu krājumā, ka varu iztikt vispār bez radio. Tomēr retu reizi lietoju arī Spotify, kopā ar citiem radiem ir paņemts ģimenes komplekts, kas sanāk jau pavisam lēti. Radio klausos pārsvarā virtuvē – brokastīs, retāk arī pusdienās. Vēl darba busā. Pamatā tikai SWH, jo patīk dīdžeji, kā arī mūzikas izvēle ir visdaudzpusīgākā un gaumīgākā (manā izpratnē) starp visām komercstacijām. It kā jau SWH Rock manai gaumei ir tuvāks, bet ierobežotā repertuāra dēļ pēc pāris dienām jau ir apnicis (tas pats Skonto stāsts).
Man jau arī laika gaitā ir savs mūzikas krājums izveidojites, kāpēc arī līdz šim bez radio esmu izticis, bet pats no sevis tas neatjaunojas un kādā brīdī viss liekas pārāk dzirdēts.
Jā, šķiet, SWH Rock arī mēģināju klausīties, bet vairāk nepatika nekā patika. RP, par ko rakstīju, biežāk skan klasisku grupu nepopulārākas dziesmas. Nevis “Penny Lane”, bet “I Want You (She’s So Heavy)”. Nevis “Satisfaction”, bet “She’s A Rainbow” utt.