WordPress Jetpack spraudnis, iedvesmojot cilvēkus rakstīšanai, katru dienu aicina savus lietotājus atbildēt uz dažādiem jautājumiem. Pamēģināšu arī es, tikai darīšu mazliet citādāk – nevis katru dienu pa ierakstam, bet uzrakstīšu atbildes uz pēdējiem Jetpack publicētajiem jautājumiem.
- Kura filma vai grāmata tevi iedvesmojusi ceļot?
“Limuzīns jāņu nakts krāsā”. Pieņemu, ka nav jāsaka uz kurieni.
- Kura aplikācija patērē visvairāk ekrāna laiku un vai es par to jūtos slikti?
Pēdējās nedēļās tie ir Waze, Firefox un Whatsapp. Nedomāju, ka par to būtu jājūtas slikti. Labi, šīs varbūt nav nosodāmākās aplikācijas, bet savulaik telefonā esmu pavadījis daudz laika arī ar sudoku un nonogrammām. Vai es par to jutos slikti? Precīzāk būtu teikt, ka neesmu juties labi, bet īpaši slikti arī nē. Parasti tas bijis brīžos kad kaut ko jāgaida. Bet gadās arī tā, ka mēģini darīt kaut ko vienu, pēc mirkļa jāatraujas un jāpieslēdzas kam citam. Tad tu atgriezies, pēc dažām minūtēm atkal kaut kas cits un atkal kaut kas cits. Lūk, tādās reizēs es parasti paņemu pauzi, it kā nogaidot, lai pasaule ap mani nomierinās, un tad atsāku darbu. Var jau sasummēt to laiku un šausmināties, cik daudz. No otras puses es varētu arī sasummēt laiku, kad pilnīgi objektīvi ir kaut ko jāgaida, kaut vai tikai darbā, un arī tas būtu iespaidīgi.
- Smieklīgākais pārpratums, kurā esi bijis?
Nezinu, vai smieklīgākais, bet nāk prātā, ka reiz sensenos laikos bija sarunāts, ka iešu pie māsas uzmanīt bērnus. Esot jābūt septiņos. Es arī aizgāju septiņos un pārsteigts secināju, ka visi guļ. Biju diezgan nikns par šo visu un pateicu, ka pēc 12 stundām nekur neiešu. Tā arī negāju.
- Visu laiku labākais pirkums?
Iepriekšējā dzīves vieta. Protams, ka tur bija visādi trūkumi. Bet vieta savā ziņā bija fantastiska. Lielisks skats pa logu, tuvu transports, arī bezmaksas stāvvieta, pie tam centrs salīdzinoši ātri sasniedzams ar kājām. Bija ļoti, ļoti grūti pēc tam atrast jaunu mitekli, bet neko nevarējām darīt, jo ģimene auga lielāka, bet telpas nē.
- Ja tu varētu pusdienot ar jebkuru izdomātu tēlu, kurš tas būtu?
Ar Alisonu no Faulza Burvja. Šī droši vien liksies dīvaina izvēle pat tiem, kas grāmatu zina, jo lielākajā daļā grāmatas viņa pat netiek pieminēta. Man par Alisonu palika iespaids, kā par cilvēku, kam nav iespējams samelot.
- Kādu solījumu esi sev devis un to arī esi turējis?
Es to uztveru citādāk. Nemēdzu sev neko solīt. Ja kaut ko izdomāju, varbūt arī mazliet spontāni, tad tiešām cenšos pie tā turēties. Parasti tas izdodas labi. Es, piemēram, neēdu gaļu. Tā ir mana brīva izvēle, es nevienam neko neesmu solījis. Nekas briesmīgs nenotiks, ja es piepeši apēdīšu kotleti, tomēr es to nedaru. Muļķīgākais atgadījums šajā sakarā pirms daudziem gadiem bija, ka devāmies pārgājienā un līdzi ņemšanai nopirkām kebabus. Izrādījās, ka mans tomēr nav veģetārs. Īsts veģetārietis laikam būtu visu izmetis ārā? Es tam piegāju racionālāk un apēdu. Prieka bija maz, bet pārgājiens ar tukšu vēderu būtu vēl nepatīkamāks.
- Tavs lielākais sapnis?
Krievijas sadalīšanās un ētikas renesanse cilvēcē.
- Kuras grāmatas beigas tu gribētu pārrakstīt?
Ļevam Tolstojam ir interesants darbs “Augšāmcelšanās” ar visai nejēdzīgām beigām, bet Dievs ar Tolstoju, aktuālāk būtu ķerties klāt Jāņa Grīziņa “Vārnu ielas republikai”. Pēdējās darba lappuses ir murgaini komunistiskas. Lūk, tās lasīt patiešām ir neērti.
- Kuras dziesmas vārdi tevī ir iesēdušies uz mūžīgiem laikiem?
Lai arī daudz visu ko klausos, tomēr dziesmu vārdus zinu diezgan slikti. Tās vairāk ir dažādas frāzes, bet tik un tā melodija man ir galvenā. Kādreiz tāpat vien mēģināju iemācīties no galvas Lucy in the Sky With Diamonds, ko arī izdarīju, bet esmu jau aizmirsis. Toties Bohemian Rhapsody man vajadzētu tikai mazliet atkārtot.
- Kāds ir tavas mājas dekorāciju stils?
Gribētu teikt, ka bezstils, bet nē. Tas nav stils, tā ir iekšējā skaistuma izjūta, kas, par laimi, mums ar dzīvesbiedreni ir diezgan līdzīga. Ikea mums parasti ir viegli atrast to, kas mums patīk. Bet, teiksim, tapetes mēs meklējām vismaz pusgadu.
- Kādu tendenci tu gribētu dzēst no pasaules vēstures?
Nesen biju veikalā un dzirdēju kādu latviešu dziesmu. Nav ne jausmas, kas to izpildīja, bet tas bija reps. Tā, manuprāt, nav mūzika. Manis pēc, lai tas eksistē, bet atsevišķi no pārējās mūzikas. Ja dzirdu līdz šim it kā normāla mūziķa dziesmu, kurā skaita pantiņu kāds pieaicināts reperis, tad mans priekšstats par attiecīgo mūziķi nudien neuzlabojas.
- Kura novecojusi tehnoloģija tev pietrūkst visvairāk?
Ne gluži pietrūkst, bet žēl, ka nobeidzies čata IRC. Pēc tam katrs čata programmas autors izgudroja savu divriteni, nesavietojamu ar citiem.
- Labākais attaisnojums, ko nesen esi dzirdējis?
Šis ir grūts jautājums, jo citu cilvēku attaisnojumus parasti laižu gar ausīm. Pēdējais, ko atceros, ir – kā tu nesaproti, es biju dusmīga! Neviļus uzreiz iedomājos ainu tiesā, kur kādam slepkavam jautā, kāpēc viņš tā darījis. Viņš, redz, esot bijis dusmīgs! Jā, nu, tad jau gan uzreiz visu saprotam, piedodam un atbrīvojam.
Bet reiz es mēģināju pierakstīt pirmklasnieka teikto, kad liku mācīties skaitļus un krāsas franču valodā. Zemāk sarakstītais savākts nevis mēneša vai pusgada, bet apmēram divu stundu laikā, turklāt tas vēl ir koncentrēts atstāsts, šo to izlaižot:
-
- 3 un 5 neparko nevaru atcerēties,
- es jau domāju, ka tu strādā un nevar traucēt,
- kur es to iemācīšos,
- kāds ir nākamais uzdevums (bet nav ticis galā ar esošo),
- man tur datorā nav uzdevuma (nav pat ieslēdzis datoru),
- man nav skaņas, visus vadus pārbaudīju (tumbiņai skaļums nogriezts uz klusāko),
- es tur vispār neko nevaru saprast (uzliek pa kluso citu video it kā par cipariem),
- bet kāpēc tas vispār jādara, vai tad e-klasē nebija teikts, ka vienkārši jāspēlē spēles (tās, kur it kā mācās vārdiņus),
- tur nav 8 uzdevumi, bet 12 uzdevumi! (bet ir 8),
- man viss pazuda (varbūt nevajag no pārlūka grāmatzīmi izdzēst?),
- es to 10 minūtēs nevaru pabeigt,
- spēli it kā izdarīju (bet krāsas tāpat neatceras),
- es gribu kaut ko citu pamācīties (bet krāsas tāpat nav iemācījies),
- brīvdienās nav nekāda strādāšana,
- es bez palīga nevaru,
- skaitļi bija vakar uzdoti, nevis šodien,
- es tik daudz nevaru atcerēties, es nevaru!
- Vai mūs vairāk veido mūsu pieredze vai tas, kādi esam paši?
Manuprāt, dīvains jautājums, jo “esam paši” jau nozīmē, ka esam izveidoti. Pieredze mūs nevar pilnībā pārveidot.
- Kāds dzīvnieks tu gribētu būt, ja varētu par tādu pārvērsties un nedēļu?
Pirmajā brīdī gribas teikt, ka sliņķis, bet interesantāk varētu būt tam, kas daudz pārvietojas, un kas var justies relatīvi droši. Brūnais lācis, piemēram. Bet būt par vali arī būtu interesanti.
- Kāda tehnoloģija eksistēs vēl pēc 20 gadiem?
Noteikti lielākā daļa no esošajām. Pat videokasetes izdzīvoja 30-40 gadus. Grūti iedomāties, kas varētu pazust. Interneta meklētājus, iespējams, pilnībā aizvietos MI. Papīra čeki arī varētu iznīkt, bet to likvidēšanas procesa sākums visdrīzāk būs apbrīnojami sarežģīts un neērts.
Tas šoreiz viss. Neatradu, ka būtu lasāmi visi jautājumi vienuviet, bet dažas no tēmām var redzēt labajos sānos šeit. Pamēģiniet jūs arī šos vai citus jautājumus!