Kā izlasīt 5 grāmatas 4 dienās? Diezgan vienkārši. Vispirms vajadzīgs slims bērns. Tad naktī jādodas uz Vienības gatvi un jāiestājas slimnīcā. Tur kopā ar bērnu jāpavada dažas dieniņas. Rotaļu istabā ir dažāda biezuma grāmatas. Dažu dienu laikā var izlasīt ne vien piecas, bet pat desmit vai vairāk grāmatu. Es to pirms tam nezināju un palūdzu, lai man atved gausi lasīto Summa tehnologiae, bet, ieraudzījis daudzās bērnu grāmatas, savējai atmetu ar roku. Galu galā mana grāmata nekur nepazudīs, bet slimnīcā kavēties neplānoju mūžīgi.
Sāku ar Grega dienasgrāmatu. Tā bija mana pirmā pieredze ar šo populāro grāmatu sēriju. Un biju pozitīvi pārsteigts. Vispirms jau par zīmējumiem. Man ļoti patīk skaisti, vienkārši zīmējumi. Grega dienasgrāmata bez bildēm nebūtu diez ko baudāma. Lasīt varētu, stāsts būtu sakarīgs, bet, atsevišķi ņemot, tas ir pārāk vienkāršs. Toties attēli var būt smieklīgi pat ja teksts tāds nav. Vecākās atvases skolā uzskaita bērnu izlasītās grāmatas, bet Grega dienasgrāmata un Dogmens neskaitoties. Par Dogmenu saprotu, tā tiešām drīzāk ir bilžu grāmatiņa. Bet Grega dienasgrāmata, manuprāt, tādu pedagoģes attieksmi nav pelnījusi. Drīzāk tieši otrādi. Šī grāmata ir tāda, ka to varētu lasīt pat tie, kam lasīt nepatīk. Tāpēc tās lasīšana drīzāk būtu jāatbalsta, nevis no tās jāattur.
Neilgi pēc slimnīcas izlasīju vēl dažas Grega grāmatiņas, ko meita atnesa no bibliotēkas. Divas man tā ne pārāk, viena ļoti patika. Kopumā tās visas bija pārdomātas un nostrādātas. Autoram neko nevaru pārmest.
Slimīcā no plaukta paņēmu arī Astridas Lindgrēnes paplāno Saulespļavu. Tajā bija trīs vai četri stāsti, visi par seniem, ļoti nabadzīgiem laikiem. Visos galvenie varoņi bija bērni un visi tie bija zināmā mērā bēdīgi. Nevaru teikt, ka man briesmīgi gāja pie sirds.
Savukārt Atgriešanās stāsts bija visai pieklājīga biezuma grāmata. Tajā kāda maza meitenīte, vēl zīdainītis ņem un pazūd. Pēc desmit gadiem ciema bērni viņu atrod mežā un atved sev līdzi. Meitenīte dodas uz savām mājām, par pieredzēto neko lāgā pastāstīt nevar. Drīz viņa sāk iet skolā, tur viņai dara pāri. Meitene kādā brīdī izdomā atriebties un tad visi ņirgājas par kādu citu. Tālāk stāsts labu laiku par galveno varoni it kā aizmirst, bet pievēršas ņirgāšanās problemātikai. Labu daļu stāsta noslēpumu gluži vienkārši izstāsta kāda mistiski uzradusies sveša sieviete, kas pēc tam uzreiz arī pazūd. Nē, nu, jā.
Lietuviešu autoram ir raksturīgi tādi kā bieži pārspīlējumi. Tādi kā visi bērni vienmēr cits citu jūt vai tamlīdzīgi. Man tie traucēja. Stāsts, manuprāt, bija pavājš un ne sevišķi veiksmīgi strukturēts.
Gregam subjektīvajā baudījumā piešķirtu 8/10, Saulespļavai 5/10, Atgriešanās stāstam 4/10.