Kā jau nesen rakstīju, pirmā daļa man ļoti patika un, ilgi negaidot, atradu bibliotēku, kurā ir arī otrā daļa.
Neko daudz tā no pirmās daļas neatšķiras un neko īpaši jaunu nevaru piebilst. Kādu brītiņu vajadzēja, lai ielasītos, bet pēc tam bija grūti atrauties. Šajā daļā galvenais varonis pilda dienesta pienākumus gan Vācijā, gan Latvijā. Viņa personīgā motivācija sekot savam plānam kļūst nedaudz skaidrāka, tomēr joprojām man kā lasītājam rodas jautājumi. Tādi kā – kāpēc varonis kļuva tieši par ziņotāju, kāpēc nemēģināja palikt Vācijā, kas tieši pārliecināja bēgt no okupantiem, kā izdevās paciemoties Latvijā utml. Iespējams, ja tā laika situāciju pārzinātu labāk, man tādi nerastos.
Ja iespējams, jālasa abas daļas uzreiz viena pēc otras. Sadalījums ir visai nemanāms. Subjektīvais baudījums 9/10. Izcils darbs.
Jā, man arī “Pakāpies tornī” patika. Vispār Ģērmaņa grāmatas lasīju ar interesi visas. Viņš man vairākas uzdāvināja ar savu autogrāfu pat, pēcāk citas meklēju pati pārējās. Gudrs cilvēks bija, tas ir nenoliedzami. Viens no retajiem, kurš arī uz čekas “kultsakariem” neuzķērās, kā to savā grāmatā aprakstīja I. Lešinskis. Viņa “Starp divām pasaulēm” arī ir vērtīga lasāmviela. Tagad mums abu šo cilvēku pieredze un zināšanas būtu noderējušas, bet nu nav viņu vairs šajā saulē.