Anšlava Eglīša Neierasto Ameriku uzgāju mammas grāmatu plauktā. Pašķirstīju un likās, ka varētu būt laba. Grāmata izdota 1954. gadā Stokholmā, tāpēc tā, iespējams, mūsdienās nav diez ko viegli pieejama. Šajā dokumentālajā darbā autors apraksta savas gaitas un iespaidus ASV.
Uz ASV Eglītis pārcēlies 1950. gadā. Gājis brīžiem nav pārāk viegli, bet pārlieku sūkstīties arī nav bijis pamata. Vai vismaz man kā lasītājam tā liekas. Jo autors raksta viegli, dzīvespriecīgi un mīl labsirdīgi pasmieties gan par sevi, gan amerikāņiem, gan vienu otru latvieti – emigrantu. Pie reizes tas ir dokumentāls ieskats tā laika ASV un ir ar vēsturisku vērtību. Tiesa, neizskatās, ka autora mērķis būtu bijis dokumentēt apkārt redzamās ēkas, modi vai pašam savu dzīvi. Par to arī ir rakstīts, bet viņa galvenā interese tomēr ir citi cilvēki.
Darbs sastāv no 35 nodaļām jeb tēlojumiem. Nodaļas ir visai maz saistītas cita ar citu, tomēr tās sakārtotas hronoloģiskā secībā. Lasīt pa nodaļai ir ļoti viegli – izlasi vienu, noliec malā un nākošajā vakarā lasi nākošo. Ir arī paša autora zīmējumi. Kā jau emigrantiem tas raksturīgi, vairāki autora lietotie vārdi ir saprotami, bet mūsdienu valodā pavisam neierasti.
Jāatzīst, ka pāris no aprakstītajiem tēliem man nešķita sevišķi aizraujoši. Ja tā vietā autors būtu rūpīgāk pievērsies savas dzīves dokumentālam aprakstam, tas būtu interesantāk nekā lasīt par dažādiem īpatņiem.
Subjektīvais baudījums 8/10.