Par Ausekli gandrīz neko nezināju. Spriežot pēc viņa pseidonīma, ar mazvērtības kompleksiem puisis sevišķi nav sirdzis. Tādu cilvēku dzīvesstāsti mēdz būt interesanti.
Izrādījās, ka 1981. gadā tapusī Jāņa Kalniņa grāmata ar nosaukumu “Auseklis” ir biogrāfisks romāns. Tas mani mazliet sabiedēja, jo nesenā atmiņā vēl bija grāmata par Šķērsielu 13. Tomēr drīz vien manas bažas izklīda.
Autoram ir vienkāršs, nesamākslots rakstības stils. Viņa tēli šķiet ļoti ticami un nemaz neienāk prātā, ka daudz kas grāmatā ir izdomāts. Nav pat kārdinājuma meklēt informāciju par Ausekli, lai apzinātu autora neprecizitātes. Pēc grāmatas pieveikšanas es tomēr painteresējos par Ausekli vairāk un nekādas nesakritības ar grāmatu neatradu.
Auseklis bijis patriotiski nokaņots jauneklis, talantīgs dzejnieks, bet ar raksturiņu. Tas viņa dzīves gaitās sagādājis problēmas.
Man ļoti patika, ka autors nav attēlojis tā laika varoņus kā dumjākus vai nepilnvērtīgākus par mūsdienu cilvēkiem. Biju ļoti pārsteigts par aprakstīto Ausekļa patriotismu. Grāmata taču tapusi 1981. gadā! Mūsdienās tik patriotiskus daiļdarbus nemēdz rakstīt. Šī iemesla dēļ bija pat pagrūti lasīt. Jo, lai arī Ausekļa dzīves gaitas nepārzināju, tomēr vēstures notikumos orientējos un tie tajā laikā gluži nebija tādi, kā Auseklim gribētos.
Grāmata nav gluži dēkām bagāta, tomēr lasīt bija interesanti. Gribējās uzzināt, vai Ausekļa plāni piepildīsies. Ja pirms tam es būtu iepazinies ar Ausekļa biogrāfiju, lasīšana būtu garlaicīgāka.
Vēl no Jāņa Kalniņa darbiem esmu lasījis bērnības stāstus grāmatā “Sudraba karote”. Tā ir viena no manām mīļākajām bērnības grāmatām, turklāt arī šodien man būtu interesanti to pārlasīt. Jānis Kalniņš esot sarakstījis grāmatu arī par Raini. Ja gadīsies, lasīšu arī to.
Ļoti patīkams pārsteigums. Subjektīvais baudījums 9/10.
Pingback: Grāmata – Rainis – derīgais un nederīgais – Stacija